Rīgas laiks
  • LV
  • RU
  • EN
  • 1
  • Pēdējais numurs
  • Agora
  • Abonēt
  • Arhīvs

Reģistrētiem lietotājiem

Aizmirsi savu paroli?
vai ar kādu no sociālajiem tīkliem
FacebookAutorizēties ar Facebook
TwitterAutorizēties ar Twitter

Paroles atjaunošana

Atgriezties


Jauniem lietotājiem

Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.

Reģistrēties
Rīgas laiks

Jūnijs 2019

Jūnijs 2019
Neatgriezeniskuma ainavā Uldis Tīrons
Lejuplādēt (.epub, .mobi) Lejuplādēt App Store Lejuplādēt Google Play
Neatgriezeniskuma ainavā Uldis Tīrons

Komentāri

Psihedēliskās revolūcijas vēlie augļi Rvīns Varde Ko mēs zinām, ja domājam, ka zinām visu Ilmārs Šlāpins JO PLIX, JO TRAX Edmunds Frīdvalds Labais cilvēks Pauls Bankovskis

Raksti

Seši citāti Rvīns Varde Bez vēsts pazudis Nāves ielejā Hārlijs Rastads Par Brodska trim pēdējiem mēnešiem Padomju Savienībā Toms Venclova Oriģināls cilvēks Leonids Andrejevs Tiksli secinājumi vārdu vēstīs Svens Kuzmins Kaķis kā genius loci Vadims Krugļikovs Kā karojošs antitotalitārists atklāja ultranacionālismu Bernārs Anrī Levī

Sarunas

Maziņais kino Aleksandra Moisejeviča Pjatigorska saruna ar Arni Rītupu Ienest siltumu bezjēdzīgā ainavā Ar dzejnieku Tomu Venclovu sarunājas Uldis Tīrons

Uldis Tīrons

Neatgriezeniskuma ainavā

“Jau otro dienu ir nelabojamas, idiotiskas kļūdas sajūta.” Es nezinu, kas izraisīja tādu sajūtu Tomasam Venclovam (vienam no šī numura sarunbiedriem), kad viņš to ierakstīja dienasgrāmatā 1972. gada 24. maijā, Brodska dzimšanas dienā, taču šo kļūdu es labi pazīstu. No vienkāršas kļūdīšanās, ko viegli labot, atrodot pareizo risinājumu, šī atšķiras ar to, ka nav labojama, un tu pat īsti nezini, ka esi kļūdījies. Tomēr jau pati apziņa, ka esi izdarījis kaut ko nelabojamu – kas bieži var izpausties pavisam fizioloģiski, teiksim, kā viegls nelabums vēderā –, liecina par kļūdu. Tev pašam tā var šķist “idiotiska”, jo tu pats sevi par idiotu neuzskati un vienmēr turi pa rokai attaisnojumu, ka nevarēji tak zināt, kā viss beigsies. Taču tās vienalga ir atrunas, un par to liecina cita veida zināšana, kas gan atšķiras no tā, kā mēs parasti kaut ko zinām. Diemžēl tieši no rīcības, kas draud ar neatgriezenisku kļūdu, sastāv dzīve, un dažos noguruma un enerģijas atslābuma brīžos gribas piebalsot metaforai, ka dzīve pati ir viena šāda “idiotiska kļūda”. Tā spriest par dzīvi var melanholiskās, retoriski iekrāsotās sarunās franču eksistenciālisma garā, par ko pavīpsnāt iespēju nav palaidis garām cits šī numura (un nu jau visa laika) sarunbiedrs Aleksandrs Pjatigorskis. Tad, lūk, reto iespēju piedzīvot dzīvi, kurā iespējams novērot gan apstākļus, kas noved pie kļūdas, gan arī sekas, kādas tā izraisa, piedāvā kino (un tieši par kino Pjatigorski izjautā Arnis Rītups). Taču novērot, protams, tu vari tikai citu, svešu dzīvi, turklāt situācijā, kur neko manīt nav iespējams, arī savu atrašanās vietu – ja mēs runājam par skatītāju un filmu tā priekšā. Ieklausoties Pjatigorska apgalvojumā, ka kino viņš skatās kā dzīvi – kā interesantu stāstu (vai neinteresantu – “vienkārši nav vērts skatīties”) –, es uz brīdi prātoju, vai manējo būtu vērts skatīties. Atbilde ir vienkārša: tas lielā mērā atkarīgs no skatītāja, vai, runājot Pjatigorska vārdiem, “daži stāsti paši par sevi kļūst man krietni svarīgāki, ja pastāv kaut kas cits. Runājot vienkāršoti, ja uz tiem ir kāds skats no malas”. Ja ir šis “cits”, parasta dzīve kino, pat ja tā nav nekāds īpaši interesantais stāsts, vienalga izskatās aizraujoša un, pat ja filma ir skumja vai bēdīga, ir brīnišķīga sajūta to noskatīties atšķirībā no... nu, jūs jau sapratāt. Atšķirībā no mūsējās, kas drīzāk norit tādā kā Tomasa Venclovas dzejoļu ainavā, ko atstājusi jēga, kura reiz tur bijusi, – pelēkā, miglainā, pamestā piepilsētā, ainavā pēc kaujas, ne īsti pirms, ne pēc nāves.

Vēl vienā šī numura stāstā Brodska māte Marija Moisejevna atceras piecgadīgo dzejnieku, kurš laivā, braucot pāri Volgai, apjautājies: “Mēs taču jau esam tālu aizkuģojuši; kad tad noslīksim?”

SIA "Rīgas Laiks", Zaļā iela 5-1, Rīga, LV-1010
T. 67287922|
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Noteikumi
All rights reserved to Rīgas Laiks