Rīgas laiks
  • LV
  • RU
  • EN
  • 0
  • Marts 2023
  • Agora
  • Arhīvs
  • Abonēt
  • Ziedot Rīgas Laikam
  • Mazās grāmatiņas

Reģistrētiem lietotājiem

Aizmirsi savu paroli?
vai ar kādu no sociālajiem tīkliem
FacebookAutorizēties ar Facebook
TwitterAutorizēties ar Twitter

Paroles atjaunošana

Atgriezties


Jauniem lietotājiem

Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.

Reģistrēties
Rīgas laiks

Augusts 2018

Augusts 2018
Nāvīgi nopietni Arnis Rītups
Lejuplādēt (.epub, .mobi) Lejuplādēt App Store Lejuplādēt Google Play
Nāvīgi nopietni Arnis Rītups

Komentāri

Draudzīgi ļaudis Balkānos Ivars Ījabs Ienaidnieka līķis Artis Svece Nezināšanas vērtība Gatis Kokins Kāpēc nevarētu atļaut “precēt” māsu? Rasa Jansone

Raksti

Biznesa bulšits Andrē Spaisers Tiesa Bleiks Morisons Rīgas vajadzības Gvido Straube Daži svarīgi notikumi Rvīns Varde

Sarunas

Tīrā tukšuma mirāža Ar Geleku Gjaco Rinpoči sarunājas Arnis Rītups Mazo kaimiņu slepenā dzīve Ar Andreju Pojarkovu sarunājas Uldis Tīrons Likme uz bezgalību Ar klaunu Slavu Poluņinu sarunājas Arnis Rītups

Arnis Rītups

Nāvīgi nopietni

Kaut kur starp Krišnu un Hērakleitu parādījās doma par pasauli kā rotaļu, spēli, joku, ja gribat. Vissmieklīgāk šajā spēlē izskatās tie, kas mēģina visu, sevišķi sevi, ņemt nopietni, ar nopietnām sejām nopietni spriežot par nopietnās pasaules vai nopietnā sevis nopietnajām problēmām. Viņu nopietnība rada svarīguma iespaidu, uz kura turas varas mākoņi gan politikas, gan reliģijas laukos, nopietna attieksme pret sevi baro psiholoģijas un psihoterapijas apcirkņus. No skolas sola līdz bēru mielastam, no vienotas patriotiskas dziesmas līdz tautiskai nepieciešamībai vairoties nopietnība caurauž un veido to nopietnus cilvēkus apmierinošo pašapmāna pasauli, kur smiekliem nav vietas, jo viss, ziniet, ir ļoti nopietni – valsts, dievs, nāve, mīlestība, cilvēktiesības, demokrātija, korupcija, tauta, par nodokļiem un finansiālo situāciju pat nerunājot. Pati iespēja uz kaut ko tamlīdzīgu paskatīties nenopietni, pa jokam, kā rotaļu, mirāžu vai neziņas radītu mānu tiek uzlūkota kā tiešs drauds šādai lielo vārdu pasaulei. Taču jokā draudus saskata tikai bailes. Un bailes, kā zināms, ir dvēseles ienaidnieks.

Baiļu radīta nopietnība, tāpat kā nopietnības radītās bailes, tiktāl saindē vidi – apziņas vidi, citas vides nemaz nav –, ka šķiet: vairs nav kur sprukt. Uz šīs vispārējās nopietnības fona dzīvesprieks, pilnasinīga dzīve, radoša brīvība šķiet reta un gandrīz neiespējama parādība. Kā šādos apstākļos iespējams priecāties, smieties līdz asarām un just nerimstošu dzīvības straumi, kas “visur ir un visu piepilda”? Protams, nekā iespējama nav. Bet, kā bieži vien teicis mans mīļākais klauns, visklauniskākais no visiem man zināmajiem klauniem, Slava Poluņins: “Jādara tikai neiespējamas lietas, iespējamās izdarīs citi.” Slavas Dzeltenajās dzirnavās (Moulin Jaune), ko viņš izveidojis netālu no Parīzes, mani ikreiz pavada pārsteigums par to, ka kaut kas tāds ir iespējams, ka iespējama vide, kurā pulcējas laimīgi cilvēki, kas tiecas cits citam dāvāt prieku. Šo pasauli un tās iedzīvotājus, šķiet, kāds veidojis no pavisam cita, nenopietna materiāla. Tas ir pilnīgā saskaņā ar Slavas pārliecību, ka nevajag tiekties mainīt pasauli, novērst nebūšanas un “cīnīties pret ļaunajiem”, bet ir vērts radīt vietu, lai cik mazu, kurā kā oāzē viss notiek tā, kā tu gribi un vienmēr esi gribējis. Kurā valda prieks un jautrība, kurā spēj rasties vēl nebijušais, kurā var savu dzīvi veidot kā mākslas darbu, kā iesaka Slava. Galvenais, kā man reiz teica Kalifornijas Pareizticīgo baznīcas arhibīskaps Benjamins, ir neņemt sevi nopietni.

SIA "Rīgas Laiks", Zaļā iela 5-1, Rīga, LV-1010
T. 67287922|
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Noteikumi
  • Ziedot
All rights reserved to Rīgas Laiks