Vai jūs piekrītat marihuānas legalizācijai Latvijā?

Laiku pa laikam dažādos avotos esmu ievērojis aptauju datus, kas liecina, kāda dažādās valstīs ir iedzīvotāju attieksme pret marihuānu un tās legalizāciju. Sevišķi bieži šāda rakstura cipari atceļo no ASV – fakts, ka tur cītīgi šo tēmu pēta, nepārprotami liecina, ka marihuānas legalizācija tur ir gan sabiedrības, gan, jādomā, arī politiķu diskusiju objekts. Tā kā arī nupat Latvijas medijos bija vērojams šādas tematikas diskusijas aizsākums, bija interesanti noskaidrot – kāda patlaban ir Latvijas iedzīvotāju attieksme pret marihuānas legalizāciju.Izrādās, ka saskaņā ar sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS jūnijā veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas datiem, patlaban par marihuānas lietošanas legalizāciju Latvijā iestājas 13 % iedzīvotāju, t.i., gandrīz katrs astotais no mums. Turklāt ir vērojama nepārprotama sakarība starp aptaujāto vecumu un atbalstu marihuānas legalizācijai – jauniešu vidū par legalizāciju iestājas gandrīz katrs ceturtais (23 %), bet gados vecāko vidū atbalsts noslīd vairs tikai līdz 8 – 9 procentiem. Dati liecina, ka nav vērojamas būtiskas atšķirības legalizācijas atbalstā atkarībā no izglītības un ienākumu līmeņa. Savukārt nedaudz atšķiras vīriešu (17 %) un sieviešu (10 %), kā arī latviski (15 %) un krieviski (10 %) runājošo Latvijas iedzīvotāju attieksme. Toties nav vērojamas būtiskas attieksmes atšķirības atkarībā no politiskajām simpātijām – visu lielāko Latvijas politisko partiju atbalstītāji marihuānas legalizāciju atbalsta apmēram vienādā mērā.

Taču ko tad nozīmē 13 % liels atbalsts? Vai tas ir daudz vai maz? It kā jau 13 % liels atbalsts pirmajā mirklī nešķiet pārāk liels – lielākā daļa taču iniciatīvu neatbalsta. Turklāt, ja šajā jautājumā tiktu rīkots referendums, tad patlaban atbalstīšanas aizstāvji tajā pārliecinoši zaudētu. Taču, no otras puses, ja ņem vērā apstākli, ka Latvijas publiskās informācijas laukā faktiski ir bijusi tikai negatīva ar marihuānu saistīta informācija, 13 % vairs nešķiet ļoti maz. Atbilde uz jautājumu par kāda skaitļa lielumu vai mazumu bieži ir rodama tā salīdzinājumā ar citiem skaitļiem. Piemēram, saskaņā ar Pew Research datiem ASV marihuānas legalizāciju patlaban atbalsta 41 % iedzīvotāju. Turklāt pēdējās divās desmitgadēs atbalstītāju īpatsvaram ir tendence nemitīgi pieaugt. Taču pat 1990. gadā, kad atbalstītāju skaits pēdējo 30 gadu laikā bija vismazākais (16 %), tas bija nedaudz augstāks nekā patlaban Latvijā.

Arī Eiropas Komisijas nolīgtie pētnieki 2006. gadā Eirobarometra sabiedriskās domas pētījumu programmas ietvaros noskaidroja, kāda marihuānas legalizācijas jautājumā ir sabiedrības attieksme ES valstīs. Izrādās, ka tobrīd visliberālākie bija holandieši (atbalstīja – 49 %), spāņi (40 %), briti (32 %) un čehi (32 %). Tiem seko īri (30 %), franči (28 %), itāļi (28 %) un austrieši (28 %). Savukārt vismazākais atbalsts pirms četriem gadiem bija Somijā (8 %), Zviedrijā (9 %), Rumānijā (9 %), Polijā (11 %), Bulgārijā (11 %) un arī Latvijā (12 %).

Attiecīgi vidēji Eiropā marihuānas legalizāciju pirms četriem gadiem atbalstīja 26 % iedzīvotāju. Viegli pamanīt, ka Latvija gan tad, gan, jādomā, arī patlaban ir krietni zem Eiropas vidējā! Turklāt 2006. gada Latvijas skaitļa (12 %) salīdzinājums ar 2010. gada skaitli (13 %) ļauj spriest par attieksme maiņas dinamiku – visdrīzāk, tās neesamību. Tas vedina domāt, ka sabiedriskā doma marihuānas jautājumā pēdējos gados Latvijā visdrīzāk nav mainījusies. Tas šķiet ticami, jo arī nekādas vērā ņemamas diskusijas, kas būtu varējušas ietekmēt sabiedrisko domu, pēdējos gados nav manītas. Vienīgais izņēmums ir krāšņi policijas materiāli par uzietām un slēgtām slepenām marihuānas audzētavām vai atrastiem nelegāliem marihuānas sūtījumiem. Taču tie diezin vai iedzīvotājiem dod ierosmi domāt par marihuānas legalizāciju.

Redzēsim, kā būs tagad, kad vismaz Latvijas interneta vidē ir sākusies pagaidām vēl paklusa diskusija. Tas nozīmē, ka sabiedrībā apdomāšanai ir parādījušies dažādi argumenti. Savukārt, ja argumenti tiek sadzirdēti un šķiet pārliecinoši, tad dažkārt mainās arī sabiedriskā doma.

Arnis Kaktiņš, pētījumu centra SKDS vadītājs