Agnese Krivade

Simtā tiesa

"Pasaulē katru dienu tiek pazaudēti gandrīz 90 000 somu un Eiropa -10 000 somu. Šī situācija ir arkartīgi nopietna. Tas ne tikai ir ļoti nepatīkami pasažieriem, bet arī rada ievērojamas izmaksas aviokompānijām." pavēstīja Eiropas Savienības transporta komisārs Antonio Tajani. EK norādīja, ka pasažieriem nereti nākas cīnīties. lai no lidsabiedrībām par pazaudēto bagāžu iegūtu kompensāciju, kuras maksimālais apjoms veido aptuveni 1100 eiro (773 latus). Savukārt pērnā gada pirmajos deviņos mēnešos ES dalībvalstu lidostās aizkavēti tika 4.6 miljoni somu. "Šajā problēmā varētu būt iesaistīta noziedzīga darbība. taču tas nav galvenais elements. Pastāv viens iemesls. Tas varētu būt uzcītības trūkums." sacīja Tajani." 

LETA-REUTERS, Brisele. 2009. gada 28. jūlijā

Lidošana ar mašīnām. kas smagākas par gaisu. nav iespējama.

Lords Kelvins,1895

Vai ir kāds, kurš padara savus pasažierus tik izmisušus, līdz kaulam izmisušus, kā lidmašīnas? Nav citas nozares, kuras realitāte būtu tādā pretrunā ar iedvesmojošajiem reklāmas brošūru attēliem. Visa lidošanas pieredze ir pieblīvēta maziņām nesaprašanām, slēptiem uztraukumiem, minūtīgām nobīdēm, neplānotiem papildizdevumiem un mazām, tikko jaušamām nelaipnībām, kas summējas sliktas enerģijas un sabojātas auras sajūtā. Nemaz nerunāsim par nopietniem starpgadījumiem - reisa kavēšanos, atcelšanu vai bagāžas zaudēšanu. Latvijai traģiskākais pazaudētās bagāžas stāsts laikam ir stāsts par žūksnīti Kurta Fridrihsona gleznu, kas pazuda bez pēdām 1989. gadā Maskavā, pa ceļam uz Austrāliju, un par kurām to vedējs kompensācijā saņēma 140 Austrālijas dolāru.

Deviņdesmit tūkstoši pazudušu somu dienā ir ļoti daudz. Tiesa, to starpā ir arī tikai uz laiku noklīdušās somas, kas 99 procentos gadījumu atgriežas pie īpašnieka piecu dienu laikā. Pārējo procentu lidsabiedrības, ja īpašnieks neatrodas 100 dienu laikā, pārdod - vai nu sev piederošos veikalos, vai izsoļu namiem, kas svešās mantas pārdod tālāk privātpersonām, kas tās savukārt pārdod “ībejā”. Lidsabiedrības apgalvo, ka šādi iegūtos līdzekļus tās ziedo labdarībai.

Kas vainojams pie bagāžas pazušanas un noklīšanas? Visbiežāk, lidsabiedrību kļūda vai apzināta rīcība. Ja aizkavējas viena lidmašīna, tad lidostas darbiniekiem nepietiek laika pārkrāmēt bagāžu otrajā, un šī iemesla dēļ lidmašīnas nemēdz aizkavēties lidostās ne minūti. Jo lidmašīnu stāvvietas lidostās ir pasaulē dārgākās stāvvietas. “Nosūtīt bagāžu pakaļ pasažierim ar citu reisu un piegādāt to viņam viesnīcā vai mājās lidsabiedrībai iznāk lētāk nekā aizkavēt lidmašīnu ostā,” bagāžas noklīšanu savā emuārā skaidro kāds anonīms aviobiznesa pārstāvis.

Dažkārt mēdzot gadīties, ka kaut kādu iemeslu dēļ jūsu somai lidmašīnā vairs nepietiek vietas vai tiek pārsniegts lidmašīnas svars. Mēdz kļūdīties arī darbinieki - ielikt somu nepareizajā lidmašīnā vai to vienkārši nozagt. Bagāža mēdz aizkavēties arī drošības pārbaudē.

Lidsabiedrības skaidro arī, ka somai var notrūkt identifikācijas zīmīte (es gan nesaprotu, kā tas iespējams - tās zīmītes parasti ir ciešas kā nāves tvēriens) vai pats pasažieris no slīdlentes nejauši paņem svešu, savai ļoti līdzīgu somu. Latvietim, pieļauju, tas varētu būt mazākais ļaunums, jo, kā manīts lidostās, latviešu somas ir atšķirīgas, kamēr Rietumu “mugursomnieku”, “balto apkaklīšu” un “situētās vidusšķiras” kategorijas savstarpēji nošķir, bet pa šķirām identificē noteikta dizaina, zīmola un krāsas somas.

Lielos vilcienos ir skaidrs, ka pie somu noklīšanas vainojama necieņa pret pasažieri un viņa privātajām lietām. Nedz viesnīcu, nedz, piemēram, pārtikas mazumtirdzniecības nozarē tāda necieņa un vienaldzība pret “atsevišķo” cilvēku nav iedomājama. Nu labi, varbūt Latvijā, šur un tur, bet tas neskaitās, jo lidot no Ņujorkas, Parīzes, Berlīnes, Kopenhāgenas un Londonas ir tieši tikpat nepatīkami kā no Rīgas. Lidmašīnas un lidostas nepatīkami kontrastē ar apkalpojošās sfēras cieņu un mīlestību, kas ikdienā kā augļūdeņi apskalo Rietumu patērētāju. Tādēļ tieši lidostas un lidsabiedrības ik dienas saņem desmitiem tūkstošu sūdzību - daudz vairāk nekā jebkurā citā pakalpojumu nozarē.

Iepazīstoties ar nozares ziņām un ar šo nozari saistīto privātpersonu blogiem, rodas sajūta, ka, apkalpojot cilvēku ar tam piekrītošo cieņu, peļņa šajā rūpalā vispār nebūtu iespējama. Aviobizness ir nepārtrauktā konfliktā gan ar valsts likumiem, gan patērētājiem. Tur regulāri konstatē negodīgas prakses, negodīgas konkurences un maldinošas reklāmas, piemēram, pavisam nesen Eiropas Komisija veica izmeklēšanu, kur konstatēja, ka 115 no 137 Eiropas lidsabiedrību savās tīmekļa vietnēs maldina patērētājus par aviobiļešu cenām.

Pārsteidzoša ir arī ierastā prakse uz pieprasītiem lidojumiem pārdot 110 procentus biļešu, rēķinoties ar desmitās daļas pasažieru neierašanos, bet, ja kādam no atskaitītajiem 10 tomēr izdodas uzvarēt statistikas lāstu, viņam laipni paskaidro, ka lidmašīna ir jau pilna un piedāvā reisu pēc divām dienām. Lidmašīnas bieži kavē, turklāt, nevis četras stundas uzreiz, bet četras reizes pēc kārtas tiek paziņots, ka lidojums kavējas par vienu stundu. Un tikai pavisam nesen tiesas ceļā Eiropas Savienībā panākts nosacījums, ka gaisa pārvadātājiem ir jākompensē biļete, ja lidojums tiek atcelts lidmašīnas tehnisko problēmu dēļ. Aviopārvadājumi ir viens no pasaulē dārgākajiem un sarežģītākajiem rūpaliem. Tas ir tieši atkarīgs no svārstīgākās lietas pasaulē - laika apstākļiem. Un lidsabiedrību ekonomiskās grūtības arī bez visas krīzes šobrīd ir šaušalīgas. Lai arī vairākas “pilnā servisa” lidsabiedrības, piemēram, British Airways, mēdz lepoties ar mārketinga veiksmes stāstiem, kā izdzīvojušas par spīti zemo cenu lidsabiedrību invāzijai tirgū, skaitļi rāda, ka ar to īsti nav ticis galā neviens un pasažieru gaisa pārvadājumu tirgū ir dziļa bedre. Piemēram, AirBaltic šokējošie 28 miljonu mīnusi.

Līdz ar to cieņa pret cilvēku un viņa privātajām lietām ir ekstravagance, ko var atļauties tikai tās lidsabiedrības, kam šobrīd iet labi. Skaistā ideja par lidošanu ir sačakarēta, to nogrāvusi sīkmanīgu merkantilu apsvērumu un negadījumu jūra. Vai kāds vēl atceras, ar kādu prieku, cerību un ticību pasaule uzņēma ziņas par pirmajiem lidojumiem “par gaisu smagākos” lidaparātos 20. gadsimta sākumā? Cilvēku augšup pacēla viņa doma, bet manta - to īstenībā jau pašā sākumā bija jāatstāj apakšā. Jo lidot - tas ir brīnums. Brīnums, par kuru, to izmantojot ikdienā, ir kaut kas jādod pretī. Puse no dvēseles, 24 stundas prieka, viena simtā tiesa bagāžas.

Raksts no Septembris, 2009 žurnāla

Līdzīga lasāmviela