Mērķis – iekarot pasauli

Bohēma, roks visās tā izpausmēs un The Rolling Stones – tās diez vai ir pirmās asociācijas, kuras cilvēkā raisa vārdu salikums “fundamentālā zinātne”, taču Helsinku Universitātes profesors Hannu Korkeala – veterinārārsts, pārtikas higiēnists un mikrobiologs – šajā ziņā ir izņēmums. Manas un vēl dažu pētnieku zinātniskās diskusijas ar Hannu parasti notiek alus krodziņā O’Gelis Bar, kas atrodas necilā Helsinku priekšpilsētas Oulunkiles nostūrī un ko apmeklē tikai vietējā publika. O’Gelis bāra stūrī ir galds, pie kura mēs parasti diskutējam, plānojam vai pārrunājam kārtējās zinātniskās publikācijas saturu un zīmējam uz alus paliktņiem turpmāko darbu aprises. Korkealu šeit labi pazīst vietējie krogus apmeklētāji, karaokes izpildītāji un apkalpojošais personāls. Somiem patīk spēcīgas personības, un tāds ir Korkeala – profesors, kurš 65 gadu vecumā, aizrautīgi “izlādējoties” pie The Rolling Stones kompozīcijām “Satisfaction” vai “Get Off of My Cloud”, spēj jebkurā brīdī pārslēgties uz zinātnisko darbu, sasniedzot izcilus rezultātus.

Hannu Korkeala ir viens no pazīstamākajiem savas nozares zinātniekiem vadošajās Eiropas universitātēs. Starptautisku atzinību viņš ieguva 80. gados, kad strādāja par vadošo pētnieku Helsinku Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes Pārtikas un vides higiēnas departamentā (tolaik Somijas Veterinārmedicīnas augstskola). Pašlaik Korkeala ir dažādu Eiropas valstu zinātņu akadēmiju biedrs un zinātniskās domas līderis savā nozarē, vairāku zinātnisko žurnālu redaktors. Pie viņa savas disertācijas aizstāvējuši kopskaitā 38 doktoranti, kuri Hannu iesākto zinātnisko darbu un idejas turpina dažādās Eiropas valstīs, ASV un Ķīnā. Korkeala ir spējis radīt īpašu vidi pētniecībā un ar savu aizrautību un nenogurstošo vēlmi sākt katru gadu ar jaunām pētījumu idejām iedvesmot arī daudzus jaunākos kolēģus.

Aivars Bērziņš

Rīgas Laiks: Ir cilvēki, kas pirms ēšanas mazgā rokas.

Hannu Korkeala: Jā.

RL: Kāpēc tā ir laba doma – mazgāt rokas pirms ēšanas?

Korkeala: Tā ir laba doma, ja gribi izvairīties no gripas, jo var gadīties, ka uz rokām ir gripas vīrusi. Gatavojot ēdienu, šie vīrusi un arī baktērijas var nonākt uz pārtikas produktiem. Vai arī vienkārši ēdot cilvēks pieliek rokas pie mutes vai deguna un inficējas ar šo vīrusu vai baktēriju. Ja gribi izvairīties no gripas, svarīgākā lieta ir vienmēr pēc pārnākšanas mājās nomazgāt rokas. Jo ārpus mājas – braucot sabiedriskajā transportā, sarokojoties ar cilvēkiem – nekad nevarēs pasargāt savas rokas no dažādiem mikroorganismiem.

RL: Tātad šobrīd jūsu rokas faktiski ir netīras, uz tām ir vīrusi?

Korkeala: Jā.

RL: Vai jūs varētu aprakstīt šīs būtnes, kas dzīvo jums uz rokām?

Korkeala: Pa lielākai daļai tās ir baktērijas. Ir arī vīrusi, bet vīrusi uz rokām nevairojas, tie tur kādu laiciņu padzīvo un tad ceļo tālāk.

RL: Kas ir vīruss?

Korkeala: Vīruss ir ļoti sīks dzīvs organisms, “mikrobs”, bet tam ir vajadzīga dzīva eikariota vai kāda cita šūna, kurā tas var vairoties. Tie nevar vairoties ārpus cita dzīva organisma – cilvēka vai dzīvnieka, piemēram. Baktērijām savukārt ir pašām savi vīrusi, tos sauc par bakteriofāgiem.

RL: Cik atceros, latīņu valodā virus nozīmē “inde”.

Korkeala: To gan es nezinu, man nav ne jausmas, no kā šis vārds cēlies.

RL: Kādā citā sarunā jūs pieminējāt, ka daudzas no baktērijām, kas dzīvo cilvēka ķermenī, mums ir nepieciešamas. Cik daudz dažādu baktēriju mūsos dzīvo?

Korkeala: Precīzi nevaru pateikt, bet to skaits ir milzīgs. Ir tūkstošiem dažādu ģinšu un sugu baktēriju. Katrā no mums ir pāris kilogramu baktēriju.

RL: Un ko viņas mūsos dara?

Korkeala: Tās palīdz mums sagremot pārtiku. Tās atrodas mūsu zarnās, bet arī uz ādas, galvā, degunā, mutē – visur. Nav tādas vietas, kur nebūtu baktēriju.

RL: Kādā veidā tās palīdz sagremot pārtiku?

Korkeala: Baktērijas metabolizē noteiktas vielas, un tās arī aizsargā mūs no kaitīgām baktērijām. Dabā pastāv konkurence starp dažādu veidu baktērijām. Labās baktērijas nogalina sliktās un stājas to vietā.

RL: Vai mikrobioloģija spēj atšķirt labās, vajadzīgās baktērijas no patogēnajām un nevajadzīgajām?

Korkeala: Jā. Ir tā saucamie virulences gēni, virulences marķieri, kas nosaka, cik “slikta” ir katra konkrētā baktērija. Šos gēnus un virulences marķierus var ļoti ātri noteikt ar dažādām metodēm, kuras ir pieejamas mūsdienīgās laboratorijās. Labajām baktērijām, kas dzīvo mūsos, nav šo virulences faktoru jeb gēnu, bet sliktajām ir.

RL: Kāds ir galvenais kritērijs, pēc kura labās baktērijas atšķir no sliktajām?

Korkeala: Sliktās jeb patogēnās baktērijas uz cilvēkiem iedarbojas pamatā divos veidos: tās vai nu ražo toksīnus, vai arī inficē organismu, iekļūstot tā šūnās un “iekarojot” asinsrites sistēmu vai kādu citu orgānu sistēmas. Lai to izdarītu, tām ir vajadzīgi simtiem dažādu gēnu, milzum daudz gēnu, kuriem katram ir sava funkcija jeb nozīme. Ļoti bieži šie gēni atrodas tā saucamajās virulences saliņās, kur cits pie cita savācas kopā daudz dažādu virulences gēnu. Interesanti, ka šīs virulences saliņas var pārvietoties no baktērijas uz baktēriju. Un zarnās ir baktēriju attīstībai ļoti labvēlīga vide. Tās tur var mainīt gēnus un ražot jauna veida baktērijas – ne uzreiz, bet pēc kāda laika cilvēka ķermenī var rasties pavisam jauna veida baktērijas.

RL: Izklausās, ka zarnās dzīvība kūsāt kūsā.

Korkeala: Jā, un interesantākais, ka mēs pazīstam tikai 1–2% visu baktēriju, kas dzīvo mūsu zarnās.

RL: Un kāpēc ir tik sarežģīti tās atklāt un aprakstīt?

Korkeala: Tas ir milzīgs darbs. Tagad mums ir jaudīgas jaunās paaudzes genoma sekvencēšanas tehnoloģijas, ar kuru palīdzību mēs varam sekvencēt baktērijas, kas dzīvo zarnās, un mēģināt tās identificēt. Taču mēs joprojām neko daudz nezinām par to, kas tur notiek.

RL: Kāpēc? Paņemiet mikroskopu un izpētiet!

Korkeala: Problēma tāda, ka ir baktērijas, kuras nav iespējams mākslīgi kultivēt. Piemēram, helikobaktērija, Helicobacter pylori. Šī baktērija dzīvo kuņģī, ļoti skābā vidē – pH līmenis tur ir apmēram 1–2. Un zināt to sajūtu, kad kuņģī reizēm tā kā dedzina? Visu laiku neviens nenojauta, ka šīs problēmas un dedzinošās sāpes var izraisīt baktērija. To atklāja tikai pirms 20 gadiem. Turklāt helikobaktērijai nepieciešama ļoti īpaša vide, un neviens nesaprot, kādai šai videi īsti jābūt, tāpēc arī mēs to nevaram kultivēt, citiem vārdiem – izolēt.

RL: Bet vai tad tās nevar vienkārši izvilkt no kuņģa ar kaut kādiem instrumentiem?

Korkeala: Jā, to var izdarīt, bet, tikko tās izņem laukā, tās iet bojā.

RL: Medicīna izgudro visādas lietas iekšķīgo slimību ārstēšanai. Bet kā var kaut ko ārstēt, ja zināmi tikai kādi divi procenti no ķermenī dzīvojošajām baktērijām?

Korkeala: Mediķi var noteikt ārstēšanu, balstoties uz simptomiem. Piemēram, ja ir caureja, tad jādzer daudz šķidruma.

RL: Bet caureju jau neizraisa kāda viena baktērija vai vīruss, to izraisa vesels apstākļu kopums.

Korkeala: Jā, bet slimnieku var ārstēt arī tad, ja nav zināms slimības izraisītājs. Piemēram, caurejas gadījumā droši vien vajadzēs antibiotikas; ja tās nepalīdz, var mēģināt ko citu utt.

RL: Un kas būtu vajadzīgs, lai atklātu slimības cēloņus?

Korkeala: Labāka diagnostika. Man šķiet, ka slimnīcās 75% gadījumu caurejas cēloņi netiek atklāti.

RL: 75%? Tātad etioloģija kā zinātne joprojām ir bērnu autiņos?

Korkeala: (Iesmejas.) Tā varētu domāt, bet kaut kādā veidā ārstēšana vienalga notiek un rezultāti ir brīnišķīgi.

RL: Atgriezīsimies pie baktērijām, kas nonāk cilvēka ķermenī ar pārtiku. Bet, pirms mēs pārejam pie šīs tēmas, vai jūs varētu no mikrobioloģijas skatpunkta aprakstīt, kas notiek, kad divi cilvēki skūpstās – tā pa īstam, pa franču modei?

Korkeala: Viņi apmainās ar siekalām, un tāpat viņi apmainās arī ar baktērijām un vīrusiem.

RL: Tātad franču skūpsts ir mikrobu apmaiņa starp diviem cilvēkiem?

Korkeala: Jā, bet varbūt...

RL: Zīgmunds Freids reiz teica, ka mute ir cilvēka ķermeņa netīrākā daļa. Divi cilvēki saliek kopā savas netīrākās vietas – vai tas nav riebīgi?

Korkeala: Jā, bet cilvēkiem, tāpat arī dzīvniekiem, ir ļoti daudz aizsargbarjeru. Ja mutē nonāk baktērijas, tās nenonāk pa tiešo orgānos. Ir epitēlija šūnas, kurām ir specifiskas aizsargfunkcijas. Ir dažādas imūnsistēmas. Cilvēks visu laiku ēd baktērijas, bet tās pēc tam tiek izvadītas laukā no ķermeņa. Tikai dažas ir kaitīgas, bet, arī tām nonākot ķermenī, ne vienmēr notiks kas slikts, jo to sargā ķermeņa aizsargbarjeras. Tikai tad, kad šīs barjeras nedarbojas, kā nākas, cilvēks saslimst. Bet tas notiek reti.

RL: Pieļauju, ka jūs savā dzīvē esat skūpstījies.

Korkeala: Jā, protams.

RL: Vai skūpstoties jūs par šo lietu domājat kā par mikrobu apmaiņu?

Korkeala: Nē. Tāpat arī ēdot es nedomāju, ka šajā brīdī ēdu mikrobus.

RL: Bet tieši to jūs darāt!

Korkeala: Jā, bet es par to nedomāju. Es baudu ēdienu!

(Abi smejas.)

RL: Bet tādā gadījumā var teikt, ka jūs neapzināties, ko darāt.

Korkeala: Jā, taisnība.

RL: Un tāpat arī skūpstoties jūs nezināt, kas īsti notiek, jo jūs nezināt, kādi mikrobi dzīvo...

Korkeala: Nu, ja cilvēkam ir gripa, tad, protams, diez vai jūs gribēsiet ar viņu skūpstīties. (Smejas.)

RL: Saprotu. Es tikai gribēju norādīt uz vienu lietu: ja jūs ēdot nedomājat par to, ka reizē ar ēdienu uzņemat arī mikrobus un baktērijas, tad jūs īsti nezināt, ko darāt.

Korkeala: Taisnība, jā... Bet jūs droši vien ēdat jogurtu un zināt, ka tas tiek uzskatīts par ļoti veselīgu produktu, jo tajā ir daudz baktēriju – pienskābes baktēriju. Un daudzi cilvēki to ēd tieši šī iemesla dēļ.

RL: Mhm. Vai jūs varētu man vienkāršos vārdos pateikt, kas ir baktērija?

Korkeala: Tā ir vienšūnas organisms, kas spēj vairoties. Labos apstākļos baktērija spēj dalīties jau pēc 10–20 minūtēm, dažas baktērijas – pat pēc septiņām. Zinot, ka katra baktērija ik pēc 10 minūtēm sadalās divās, varat pats sarēķināt, ka pāris stundu laikā to skaits jau būs milzīgs.

RL: Manai iztēlei varbūt pat pārāk milzīgs. Bet vai baktērijas ir dzīvas?

Korkeala: Jā.

RL: Kas ļauj jums tā teikt?

Korkeala: Mēs varam tās kultivēt – to dara uz tā saucamajām dažādu agaru platēm jeb barotnēm. Uzliekot uz tām baktērijas, no sākuma neko nevar redzēt, bet pēc pāris stundām vai vienas dienas jau ar neapbruņotu aci uz tām var saskatīt baktēriju kolonijas.

RL: Tātad baktērijas ir kā augi?

Korkeala: Nē, nē, tās ir daudz primitīvāka dzīvības forma. Un tās ir ļoti sena dzīvības forma.

RL: Dzirdēju, ka jūs esot atklājis kādas jauna veida baktērijas, kuras iepriekš nebija zināmas.

Korkeala: Jā.

RL: Kas tās ir?

Korkeala: Mēs esam atklājuši dažas jersīnijas ģints baktērijas un esam tās nosaukuši mūsu bijušo priekšnieku vārdos. Piemēram, Yersinia pekkanenii nosaukta mana bijušā zinātniskā darba vadītāja profesora Pekanena vārdā – viņam par godu.

RL: Un ko šī jersīnija dara?

Korkeala: Es šobrīd vēl nezinu, ko tā dara, – vienkārši neviens šo baktēriju līdz šim nebija aprakstījis.

RL: Bet kāda ir jūsu atklājuma vērtība, ja jūs nezināt, ko šī jaunatklātā baktērija dara?

Korkeala: Ja mēģinātu aprakstīt, piemēram, zarnu mikrovidi...

RL: Nav vērts pat mēģināt, ja ir zināmi tikai 2% baktēriju.

Korkeala: Jā, tāpēc ir jāizpēta un jāapraksta tās visas – to īpašības, cik tās ir svarīgas, kāda ir to funkcionālā nozīme.

RL: Kā jersīnija izskatās?

Korkeala: Tā ir nūjiņas veida baktērija. Ir arī apaļas un spirālveida baktērijas, bet šai ir nūjiņas forma.

RL: Un kāpēc šis atklājums ir svarīgs?

Korkeala: Es nezinu, vai tas ir svarīgs, bet tas katrā ziņā ir fascinējošs.

RL: (Smejas.) Kas tieši jūs tajā fascinē?

Korkeala: Katrā jaunā atklājumā jau ir kaut kas fascinējošs.

RL: Vai bez šīm brīnišķīgajām nūjiņām jūs esat atklājis vēl kādu jaunu baktēriju?

Korkeala: Nu jau mēs esam atklājuši divas jersīnijas ģints baktērijas. Otra nosaukta cita mūsu profesora vārdā.

(Abi smejas.)

RL: Jūs minējāt, ka ir arī tādas baktērijas, kas dzīvo ledusskapī.

Korkeala: Jā.

RL: Parasti domā, ka glabāt pārtiku ledusskapī ir droši un ka to tur var glabāt ļoti ilgi.

Korkeala: Jā, jā. Tā bieži domā, bet arī ledusskapī produktu drošums nevar saglabāties mūžīgi.

RL: Vai jūs šīs baktērijas atklājāt, vai arī tās bija zināmas jau iepriekš?

Korkeala: Bija zināmas, un ir zināms arī tas, ka mums apkārt nav nevienas vietas, kur nebūtu baktēriju, izņemot sterilizētās konservu kārbās. Baktērijas ir visur, un starp tām valda milzīga konkurences cīņa. Mēs, cilvēki, varam radīt vidi, kurā baktērijām ir grūtāk augt un vairoties, – piemēram, vidi ar zemu temperatūru vai modificētu atmosfēru, kurā produkti tiek glabāti. Bet līdz ar to arī parādās iespēja, ka dažas baktērijas šādā vidē attīstās labāk nekā citas. To vidū var būt arī patogēnas baktērijas, kuras ir cilvēkam kaitīgas.

RL: Kā jūs zināt, ka tās ir kaitīgas?

Korkeala: Tās izraisa slimības.

RL: Kādas slimības izraisa baktērijas, kas dzīvo ledusskapī?

Korkeala: Pāris piemēru: viena no šīm baktērijām, Listeria monocytogenes, izraisa listeriozi. Eiropā ir arvien vairāk vecu cilvēku, viņiem ir vājāka imūnsistēma, viņiem bieži vien ir kāda hroniska kaite, un viņi ir ļoti vārīgi pret šo baktēriju. Jūs esat jauns un vesels, jūs neesat pret to vārīgs, bet jūsu tēvs un māte, iespējams, ir. Un, otrkārt, uzlabojot pārtikas uzglabāšanas tehnoloģijas, mēs esam nonākuši pie vakuumiepakojumiem, bet šī vide ir ļoti labvēlīga Listeria monocytogenes attīstībai.

RL: Baktērijas dzīvo arī vakuumā?

Korkeala: Pārtikā, kas iesaiņota vakuumiepakojumā. Šāds tehnoloģiskais jauninājums devis iespēju listērijām attīstīties pārtikas produktos, tāpēc šobrīd šī baktērija ir uzmanības centrā.

RL: Vai es pareizi saprotu, ka veciem cilvēkiem būtu jāizvairās no ilgstoši aukstumā glabātu pārtikas produktu lietošanas?

Korkeala: Nē. Aukstumā glabātiem produktiem nav ne vainas, bet tas nav ideāls risinājums. Cilvēkiem jāzina, ka tie slēpj arī zināmus riskus. Vakuumiepakojums nav sterilizēta skārdene, tajā ir baktērijas, tādēļ šos produktus nevar turēt ledusskapī mūžīgi. Un daži vakuumiepakojumā tirgotie produkti ir sevišķi bīstami. Piemēram, auksti kūpināti vai mazsālīti zivju vai gaļas produkti – tie bieži izraisa saslimšanu ar listeriozi tieši augsta riska patērētāju vidū, vismaz Somijā tas tā ir un droši vien arī Latvijā. Ja jūsu sieva ir stāvoklī, nepērciet viņai šāda veida produktus vakuumiepakojumā.

RL: Sakiet, kāds ir jūsu ieguldījums šo kaitīgo baktēriju atklāšanā un aprakstīšanā?

Korkeala: Esmu daudz pētījis psihrotrofās baktērijas pārtikas produktos – tas ir, baktērijas, kas spēj augt un vairoties zemās temperatūrās. Mēs pētām psihrotrofo patogēnu rezervuārus, lai labāk saprastu, kā šīs baktērijas nokļūst pārtikas ķēdē un kā šīs baktērijas ar pārtiku nonāk cilvēku organismā un izraisa saslimšanu. Ļoti daudzi mūsu pētījumi bijuši veltīti tam, lai saprastu, kā notiek pārtikas izejvielu un produktu kontaminācija ar Listeria monocytogenes, kā arī kas būtu jādara, lai to novērstu. Mēs esam palīdzējuši pārtikas uzņēmumiem, kuriem bijušas problēmas ar Listeria monocytogenes ražošanas procesā. Pats pārtikas uzņēmums kontaminācijas avotu identificēt nevar, tāpēc mēs viņiem palīdzam. Bija tāds komisks gadījums – mēs aizbraucām uz kādu rūpnīcu, kur bija konstatēta ilgstoša pārtikas produktu kontaminācija ar listēriju. Mēs gājām cauri visai ražošanas ķēdei, cenšoties saprast, kurā pārstrādes fāzē produktos nonāk šī baktērija, un atklājām, ka vainīga ir šķēlēs griežamā mašīna. Pirms tās mūsu testētajos paraugos listēriju nebija, bet pēc sagriešanas šķēlēs tās pēkšņi tur parādījās. Noskaidrojām, ka rūpnīca bija šo mašīnu nopirkusi no kādas citas kompānijas. Mēs pārbaudījām tās kompānijas produktus, un arī tajos atklājās listērijas. Tātad līdz ar šķēlēs griežamo mašīnu viņi bija nopirkuši arī šo problēmu. Un zināt, kā viņi to atrisināja? Viņi pārdeva to iekārtu trešai kompānijai – komplektā ar visu listēriju problēmu.

RL: Vai tad no tās nevar tikt vaļā, notīrot iekārtu?

Korkeala: Var, tikai tas jādara, kolīdz problēma tiek konstatēta. Kad šī trešā kompānija saprata, kas par lietu, viņi notīrīja iekārtu, un problēma bija atrisināta.

RL: Mani dažkārt pārsteidz pārtikas sastāva apraksti uz iepakojuma – visas tās ķīmiskās vielas...

Korkeala: Es domāju, ka patērētājam šī informācija ir noderīga.

RL: Jūs uzticaties šiem aprakstiem?

Korkeala: Ja runa ir tikai par tauku, ogļhidrātu vai citu galveno sastāvdaļu sastāvu, tad jā.

RL: Bet tur ir minētas arī tādas vielas kā E747 un E432, kas man neko nenozīmē. Vai tās kaut ko nozīmē jums?

Korkeala: Nu, varat ieiet internetā un paskatīties, kas tās ir. (Abi smejas.) Tie ir starptautiski pieņemti apzīmējumi. Ja, piemēram, esat Somijā, jums nav jāzina somu valoda, lai saprastu, ko produkts satur.

RL: Es to atcerējos tāpēc, ka ir tāda leģenda: cilvēki reizē ar pārtiku uzņem tik daudz konservantu, ka pēc nāves viņu līķi nesatrūd.

Korkeala: Man atkal... Somijā ir daudz pētīta nitrātu un nitrītu izmantošana pārtikā. Bērniem nitrāti augstā koncentrācijā ir kaitīgi. Tomēr, ja man būtu jāizvēlas starp biezpienu bez nitrātiem un biezpienu ar nitrātiem, es izvēlētos pēdējo.

RL: Kāpēc?

Korkeala: Tāpēc, ka tie neļauj produktā attīstīties Clostridium botulinum baktērijām, kuras ražo vienu no visbīstamākajiem toksīniem pasaulē – botulinum toksīnu. Tas ir ļoti, ļoti toksisks! Vispirms tas paralizē muti, tad kājas, tad plaušas, un pēc brīža cilvēks jau ir miris, ja viņam neveic plaušu mākslīgo ventilāciju.

RL: Tātad, izvēloties, ko ēst, jūs tomēr domājat par baktērijām?

Korkeala: Jā, dažreiz.

RL: Ņemot vērā jūsu plašās zināšanas par baktērijām, vai jūs varētu ieteikt, kas man būtu jāpatur prātā, izvēloties pareizo pārtiku?

Korkeala: Galvenais, lai pārtika ir svaiga.

RL: Piemēram, svaigs hamburgers Makdonaldā?

Korkeala: Tas jau vairs nav svaigs. Kurš zina, cik ilgi tā gaļa stāvējusi un kur glabāta – nemaz nerunājot par izejvielu vēsturi.

RL: Tad jūs kā bakteriologs neieteiktu man ēst Makdonaldā?

Korkeala: Nē, to es nesaku, jo... Nevar jau dzīvot, turot aizdomās visupasauli (iesmejas), ir kaut kam arī jāuzticas. Bet, runājot par hamburgeriem, varbūt esat dzirdējis par to epidēmiju Eiropā.

RL: Nē, neesmu.

Korkeala: ASV ir tāda ātro ēstuvju ķēde Jack in the Box. Pirms kāda laika viņu gatavoto produktu dēļ izcēlās liels infekcijas uzliesmojums, ko izraisīja enterohemorāģiskā zarnu nūjiņa E. coli. Pirmo reizi šī baktērija kā infekcijas izraisītāja tika konstatēta 80. gados, kad līdzīgs gadījums notika divās Makdonalda ēstuvēs ASV. Šī baktērija ir ļoti bīstama – maziem bērniem tā var izraisīt aknu bojājumus. Un pavisam nesen, 2012. gadā, Eiropā izcēlās liela pārtikas infekcijas epidēmija, kuru arī izraisīja enterohemorāģiskās E. coli zarnu nūjiņas. Beigās atklājās, ka ar šo baktēriju bija kontaminēta milzīga grieķu sierāboliņa dīgstu partija, ievesta no Ēģiptes.

RL: Ā, tagad atceros, jā.

Korkeala: Un tā ir tā pati baktērija, tikai nedaudz izmainītā formā. Tā ir daudz, daudz agresīvāka, tajā ir pavisam jauni, no citām baktērijām atšķirīgi virulences faktori, kas šo infekciju padara īpaši smagu. Tas tikai apliecina, cik sekmīgi baktērijas var pielāgoties jauniem apstākļiem, kļūstot vēl patogēnākas un izraisot vēl smagākas saslimšanas.

RL: Jūs teiktu, ka baktērijas ir gudras?

Korkeala: Jā, tām piemīt unikālas spējas pielāgoties dažādiem jauniem apstākļiem.

RL: Kā žurkām?

Korkeala: Jā. Kad viss cits pasaulē būs iznīcināts, paliks žurkas, cilvēki un baktērijas.

RL: Es varu viegli iedomāties pasauli bez žurkām. Es neesmu drošs par cilvēkiem, bet cilvēkiem, šķiet, ir vajadzīgas baktērijas.

Korkeala: Jā.

RL: Bet vai baktērijām cilvēki ir vajadzīgi?

Korkeala: Dažām baktērijām ir, bet ne visām.

RL: Tātad, ja cilvēki no šīs zemes pazustu, baktērijas paliktu?

Korkeala: Jā, es nedomāju, ka cilvēks var iznīcināt visas baktērijas. Tās vienmēr atradīs kādu vietu, kur patverties…

RL: Tātad tās ir savā ziņā gudras?

Korkeala: Jā. Un baktērijas spēj arī sazināties.

RL: Kā viņas sazinās?

Korkeala: Tām ir savi saziņas mehānismi. Dažas baktērijas, kad to populācija pārāk strauji aug, izdala vielu, kas raida signālu citām baktērijām, ka tām jāsāk darīt kaut ko citu – proti, tās… sazinās. Turklāt baktērijām ir tā saucamā divkomponentu sistēma – tā ir ļoti gudra sistēma, kas sastāv no diviem dažādiem gēniem un palīdz baktērijām komunicēt. Baktērijas labi spēj uztvert arī signālus no ārvides. Piemēram, kad vides temperatūra kļūst pārāk zema, tās sāk migrēt citā virzienā, meklējot labāku vietu. Ļoti noderīga sistēma.

RL: Un kas viņām izgudrojis šo noderīgo sistēmu?

Korkeala: Nu, droši vien evolūcija.

RL: Vai jūs varētu paskaidrot nedaudz sīkāk? Evolūcija ir pārāk vispārīgs jēdziens.

Korkeala: Jā, bet es domāju, ka tā ir visu sistēmu pamatā…

RL: Ja tā ir visu sistēmu pamatā, tai nav nekādas izskaidrojošas vērtības.

Korkeala: (Klusē.) Tas ir līdzīgi kā ar jautājumu “Kāpēc pasaulē ir cilvēki?”…

RL: Nu, vienkāršākā atbilde, ko sniedz zinātne, ir “mēs nezinām”. Bet tomēr, kādi evolūcijas procesi radījuši šīs gudrās baktērijas?

Korkeala: Nezinu. Man nav atbildes.

RL: Jums tiešām nav atbildes?

Korkeala: Nē, es tiešām nezinu, atvainojiet. Nezinu, kā to izskaidrot. Bet tādas nu viņas ir – gudras. (Abi smejas.)

RL: Tādas viņas ir, un, kā jūs teicāt, tās spēj savā starpā sazināties.

Korkeala: Jā, populācijas līmenī.

RL: Vai jūs teiktu, ka viņas izmanto sava veida valodu?

Korkeala: Varbūt, ja ar valodu saprotam informācijas apmaiņu. 

RL: Un kāds ir šīs informācijas apmaiņas mērķis? Dzīvot mūžīgi?

Korkeala: Jā, vairoties, izplatīties un... iekarot pasauli. (Smejas.)

RL: Taču nevienai no tām tas kaut kā līdz šim vēl nav izdevies, vai ne?

Korkeala: Nē, bet… Teiksim, kāpēc baktērijas izraisa caureju?

RL: Nu, droši vien, lai iekarotu pasauli.

Korkeala: Jā, jo tādā veidā tās izplatās visapkārt.

RL: Tad caureja faktiski ir baktēriju vēlmes iekarot pasauli blakusprodukts?

Korkeala: Jā, tā varētu teikt.

RL: (Iesmejas.) Vai to pašu var teikt arī par iesnām? Vai tā arī ir baktēriju ekspansija?

Korkeala: Jā, un tāpat arī vemšana.

RL: Skaidrs. Tātad mūsu ķermeņa izdalījumi ir baktēriju vēlmes izplesties blakusprodukti.

Korkeala: Jā, tā sanāk.

RL: Tas jau ir kaut kas... (Smejas.) Dīvainākais, ka neviena no baktērijām... Starp citu, cik veidu baktēriju vispār ir?

Korkeala: Miljoniem.

RL: Un cik no tām ir vārdi?

Korkeala: Apmēram desmit tūkstošiem.

RL: Vai jūs redzat kādu iemeslu, kādēļ evolūcijai vajag tik daudz dažādu baktēriju veidu?

Korkeala: Es domāju, ka tas ir saistīts ar adaptāciju. Baktērijas visu laiku cenšas pielāgoties videi un jauniem apstākļiem. Cilvēki rada jaunas vides, un baktērijas allaž cenšas tās iekarot. Viņām piemīt milzīga adaptācijas spēja.

RL: Vai ir arī dažādas baktēriju sugas?

Korkeala: Jā, milzum daudz.

RL: Vai evolūcijas teorija ir mēģinājusi aprakstīt to evolūciju? Nu, piemēram, sākumā bija viena vai divas sugas un tad pamazām...

Korkeala: Ziniet, tagad zinātne spēj noteikt arī to, kas īsti notika pirms daudziem gadiem. Piemēram, mēris.

RL: Jūs domājat 14. gadsimta lielo mēri Eiropā?

Korkeala: Jā, zinātnieki ir noskaidrojuši, kā mēris ienāca Eiropā, un viņi to izdarīja, izpētot baktēriju, kas mēri izraisīja, – Yersinia pestis.

RL: Atkal jersīnija. Bet cita suga, pareizi?

Korkeala: Jā, cita suga, bet tā pati ģints. Yersinia ģintī ietilpst trīs patogēno baktēriju sugas: Yersinia pestis, Yersinia pseudotuberculosis un Yersinia enterocolitica. Un ir aprēķināts, ka Yersinia pestis izveidojusies no Yersinia pseudotuberculosis pirms apmēram 10 000 gadiem, savukārt Yersinia enterocolitica un Yersinia pseudotuberculosis nošķīrušās pirms apmēram 500 000 gadiem.

RL: Vai jūs kādreiz esat domājis par to, ko jūsu darbs dod sabiedrībai? Baktērijas Yersinia pekkanenii atklāšana somu nodokļu maksātājiem droši vien izmaksāja miljoniem eiro. Vai tas bija to vērts?

Korkeala: Mans mērķis nebija atklāt vienu baktēriju; mans mērķis bija risināt pārtikas drošības problēmas – kā panākt, lai pārtikas ražošanas procesā produktos nenonāktu patogēnās baktērijas. Baktērijas atklāšana bija tikai tāda kā blakusparādība – tiesa, ļoti interesanta... (Smejas.)

RL: Kādas ir šābrīža svarīgākās problēmas pārtikas drošības jomā Somijā?

Korkeala: Tas atkarīgs no tā, vai mēs runājam par fundamentālo zinātni vai lietišķo zinātni. Pašlaik es pamatā pētu pārtikā dzīvojošo patogēno baktēriju uzvedību stresa situācijās. Kā baktērijas aug nelabvēlīgos vides apstākļos. Jo labāk mēs to sapratīsim, jo varēsim izstrādāt labākas metodes, kā novērst patogēno baktēriju augšanu pārtikas produktos.

RL: Vai jūs varētu aprakstīt, kā tieši jūs pētāt baktēriju uzvedību stresa situācijās?

Korkeala: Optimālā temperatūra baktērijām ir 37 grādi, bet mēs tās kultivējam, piemēram, 3 grādu temperatūrā. Tad mēs izdalām to RNS molekulu un apmainām to ar DNS.

RL: Tas ir iespējams – apmainīt RNS ar DNS?

Korkeala: Jā, ir enzīmi, ar kuru palīdzību to var izdarīt. Mēs plaši izmantojam tā saucamās microarray tehnoloģijas, ar kuru palīdzību detalizēti var pētīt gēnu regulēšanas mehānismus konkrētajā baktērijā. Katrā baktērijā atkarībā no sugas ir 2000–5000 dažādu gēnu. Mēs nezinām katra gēna funkciju, bet zinām, kas tie par gēniem. Izmantojot šīs pētniecības metodes, var atklāt, kuri gēni ir aktīvi zemās temperatūrās, un tad mēs sākam tās pētīt. Ja tie ir aktīvi zemās temperatūrās, tātad tiem jābūt arī kādai funkcijai, kas nodrošina baktērijai spēju augt zemās temperatūrās.

RL: Vai jūs zināt, pie kā tieši savā pētniecības darbā vēlaties nonākt?

Korkeala: Kad gadās atklāt kaut ko jaunu, tu nezini, kas sekos tālāk. Piemēram, kad sāku pētīt baktēriju aukstumizturību, es atklāju divkomponentu sistēmu. Tā arī ir ļoti interesanta, šī sistēma. Vai man tagad koncentrēties uz divkomponentu sistēmu vai arī turpināt pētīt citu gēnu uzvedību zemās temperatūrās? Un tā tas ir vienmēr: tu nekad nezini, kurp tavs pētniecības darbs tevi aizvedīs. Tu atrodi kaut ko jaunu, un šis jaunais var būt vēl interesantāks nekā tas, ar ko tu biji nodarbojies iepriekš.

RL: Tas nozīmē, ka jūs neesat pārliecināts, vai esat uz pareizā ceļa?

Korkeala: Lielās līnijās esmu, bet ne detaļās.

RL: Kas jums dod pārliecību, ka lielās līnijās esat uz pareizā ceļa?

Korkeala: Tas, ka citi pētnieki interesējas par mana darba rezultātiem. Tas man liek domāt, ka esmu uz pareizā ceļa.

RL: Varbūt viņi ir idioti?

Korkeala: Jā… (Smejas.) Tā arī varētu būt. Bet zinātnē pastāv tāda lieta kā peer review jeb nozares ekspertu savstarpējās recenzēšanas sistēma...

RL: Esmu dzirdējis. Ļoti korumpēta sistēma.

Korkeala: (Smejas.) Tur ir sava daļa taisnības, bet ziniet... Es jau pieminēju baktēriju Helicobacter pylori, kas dzīvo kuņģī. Zinātnieks, kurš to atklāja, sākumā nosūtīja rakstu par šo atklājumu ļoti labam zinātniskam žurnālam, taču pēc recenzijām un redaktora lēmuma manuskripts tika noraidīts. Tāpat to noraidīja vēl daži augstākā līmeņa žurnāli. Nozares eksperti uzskatīja, ka tas nav iespējams – nav iespējams, ka šo kuņģa vainu izraisa baktērija. Tad šī zinātnieka rakstu nopublicēja kāds zemāka līmeņa žurnāls. Pētījuma rezultāti izsauca milzīgu zinātniskās sabiedrības uzmanību, un beigās šis zinātnieks dabūja Nobela prēmiju.

RL: Ieskatoties jūsu bibliogrāfijā, redzams, ka lielāko daļu rakstu jūs esat uzrakstījis kopā ar vēl četriem vai pieciem cilvēkiem.

Korkeala: Jā, tā ir mana pētnieku grupa. Grupas vadītājs autoru sarakstā parasti tiek minēts kā pēdējais.

RL: Un kopš kura laika jums ir sava pētnieku grupa?

Korkeala: Kopš 80. gadiem.

RL: Tātad jau 30 gadus. Un lielāko šā laika daļu jūs esat veltījis...

Korkeala: Sākumā es nodarbojos ar mikrobiālo bojāšanās procesu pētīšanu pārtikā.

RL: Jūs domājat pūšanas procesus?

Korkeala: Galvenokārt to, kā notiek pienskābes baktērijas izraisītie bojāšanās procesi pārtikā. Tad es sāku pētīt vakuumiepakojuma problēmas, tad Clostridium botulinum un tad listērijas. Tagad es pārsvarā nodarbojos ar fundamentālo zinātni.

RL: Reiz bija kāds entuziasts, kurš gribēja savām acīm ieraudzīt milzu astoņkājus – tos, kuri aprij kuģus. Viņš nosprieda, ka tie droši vien dzīvo ļoti dziļi, tāpēc izgudroja aparātu, ar kuru var nolaisties jūras dzelmē. Viņam kāds teica: “Bet, ja tu viņu ieraudzīsi, tas arī būs pēdējais, ko savā dzīvē redzēsi, jo viņš tevi aprīs ar visu aparātu.” Un vīrs atbildēja: “Tas nekas, galvenais, ka es viņu ieraudzīšu – pēc tam viņš var mani apēst.” Ko jūs visvairāk dzīvē gribētu ieraudzīt?

Korkeala: Es par to šādā veidā neesmu domājis... Man vissvarīgākais ir kopības sajūta – ka mēs varam kopā strādāt un kopā risināt problēmas, un es ļoti ceru, ka pēc manis kāds turpinās manu darbu.

RL: Bet vai nav nekā tāda, ko jūs gribētu atklāt, ieraudzīt – vienkārši, lai redzētu, kā ir īstenībā?

Korkeala: Es domāju, ka tas ir nebeidzams process – kolīdz tu atrisini vienu problēmu, tā parādās divas vai trīs jaunas. Tam nav gala.

RL: Nav gala?

Korkeala: Nē, es domāju, ka nav.