No blokādes dienasgrāmatām

Fragmenti no arhīva dokumenta “Piezīmju grāmatiņa – Borisa Hromova (blokādes laika skolnieka) dienasgrāmata”. ГБУК Valsts memoriālais Ļeņingradas aizstāvēšanas un blokādes muzejs, Sanktpēterburga. Saglabāta autora pareizrakstība, izņemot gadījumus, kad bez labojumiem teksts var tikt pārprasts.

1/XI-1941. g.

Piecēlos pulkst. 11. Apēdu maizes riciņu ar desiņu un tējiņu. Nu, galu galā ļoti rīt gribas. Aļa ar Natu aizbrauca meklēt komercveikalu. Bet, protams, neatrada. Atveda šokolādi 3 tāfelītes dod par gaļas talona 4. kuponu. “Tagad esam kungi.” Bija ar mieru glabāt šokolādi svētkiem, bet nenoturējās vakarā pustāfelīte vējā. Aizgājām ar M. P. uz bibliotēku. Atbrauca Katjas t. [tante] un aizveda Natku. Ēdām pusdienas. Bija zupa ar klimpām. Otrajā mamma izķeksēja klimpas no zupas un iedeva katram 5 gabalas un desas ripiņu. Zupā bija katram 3 kl[impas]. Trešajā tēja. Ēdam pagaidām kā nākas. Pulkst. 18:30 bija trauksme. Vakarā visi izņemot mani spēlēja loto. Mamma vinnēja 10 rub, bet Aļa 5 rub. Es lasīju grāmatu “Salavats Julajevs”. Nekas lasīt var. Ēdām vakariņas. Mamma iedeva katram maizes riciņu. Pēc pulkst. 11 gājām gulēt. Tagad vairāk tik daudz nerakstīšu. Tas ir tāpēc ka ar šodienu sāku rakstīt dienasgrāmatu.

Piecēlos pulkst 12. Apēdu maizes riku un dzēru krūzi tējas. Sadalījām palikušo šokolādi. Vēl pal.[ika] 2 tāfelītes. Bet rīt jaiet uz skolu, un man uz 7. korpusu uz bumbpatvertni arī mācīties. Paēdām pusdienas. Uzspēlējām 9. vilni. Vinnēju 80 kap. 9 vakarā aizmigu.

3/XI-1941. g.

Piecēlos pulkst. 11. Paēdu brokastis un uz 12:30 gāju mācīties. Var teikt ne mācīties, bet sēdēt, un piedevām bez grāmatām. Pirmā stunda Botānika, 2. Krievaloda, 3. Aritmētika. Kopā 3 stundas. Klasē nolikts garš galds un pie galda sēž 14 gabali bērni un <zudis> klausās skolotāju. Vēl nepaspēju iepazīties. Atnācis no “skolas” pateicu, ka vairs neiešu mācīties. Par to mamma iemeta man ar dzijas kamolu un pēc tam lika tam pašam man pašam to kamolu meklēt. Mamma ierosināja katram apēst šokolādes gabaliņu. Protams es neatteicos. Līdz svētkiem drošvien no šokolādes čiks tik paliks. Paēdu pusdienas. Pirmajā zupa ar klimpām, 2. klimpas ar gaļu, 3. ķīselis. Labi ka mums ir milti, citādi ar mums būtu traki. Pulkst. 18:45 bija trauksme. Nometa kādas 20 gabalas fugasu bumbu. Vareni izdrebināja mūsu korpusu. Pulkst. 20 trauksme tika atcelta. 20:30 ēdu vakariņas mazu maizes riku ar tēju. Pēc tam mamma iedeva šokolādes gabaliņu. Briesmīgi gribas kartupeļus, esmu aizmirsis vairs neatceros, kā tie garšo. Protams gribas maizi arī kas tas ir 200 grami? Vienai reizei. Tētis apsolīja atvest kartupeļus. Interesanti atvedīs vai nē? Nu labi par daudz jau man domu. Rīt atkal jaiet uz “skolu bumbpatvertni”. Ļoti gribu satikt tēti, solīja atbraukt piektajā. Bet vai mēs līdz piektajam nodzīvosim? Tas ir jautājums.

<...>

11/XI-1941. g.

Piecēlos pulkst. 11. Mamma iedeva 2 mazas maizes riciņas un tējūdeni bez cukura. Tāpēc ka viss cukurs ir cauri. Šodien ir jauna dekāde dabūsim paēst. Pagaidām vēl neviens nav gājis. Gribēju iet mācīties, bet bija trauksme ilga 30 min. Pēc tam aizgāju. Atnācu. Mācījās 5 gabali. Vairāk bērnu nebija. Bija 1 stunda Aritmētika. Otro stundu sēdējām tāpēc ka krievalodas skolotājs neatnāca.

Atnācu no mācībām. Gaidīju pusdienas. Aļai skolā bija piena rīsu zupa. Maksā 1 rubli. 3:30. Ēdām pusdienas. Bija ļoti labas pusdienas. Pirmajā zupa ar klimpām pa 3 klimpām. Otrajā klimpas ar kotleti katram 4 klimpas un maizītes riciņa. Vispār labi. Sātīgi Pēc pusdienām izmācījos aritmētiku. Botāniku mācīšos rīt. Spēlējām loto. Vinēju 4 rub Pulkst. 9:30 gājām gulēt.

12/XI-1941. g.

Piecēlos pulkst. 11. Paēdu brokastis un gāju uz skolu. Bija 3 stundas 2 aritmētikas un botānika. Atnācu

12/XI-1941 g.

Piecēlos pulkst 11. Neko neēdu. Tāpēcka uz 13. maizi nedeva. Mēs esam paņēmuši pa 1 dienu uz priekšu. Runā maizi dos mazāk. Mamma iedeva 1 konfeti un es gāju uz skolu. Šodien atnāks tētis. Kādos 7 vak[arā]. Skolā bija 3 stundas. 2 arit[mētikas] un 1 botānika. Atnācu no skolas. un pēkšņi Sveiki Atbrauca tētis. Divos nevis septiņos. Atbrauca agri taisni laikā. Atveda 800 gramus savu maizi un bundžu ar šprotēm. Es nebiju ēdis kopš vakarējā vakara. Mamma iedeva 1 riciņu maizes un 1 gabaliņu sausiņa un pasmērēja ar taukiem.

Tiešām nevaru pateikt. Par ko es vairāk biju priecīgs par tēti vai maizi? Liekas par tēti. Esmu viņu sācis ļoti mīlēt. Agrāk mīlēju, bet ne tā. Tētim bij gadījies atgadījums. Viņu gandrīz sabraucis tramvajs. Gribēja ielekt braucošā, bet nepaspēja un nokrita. Pamatīgi sasitās. Atveda man krievu zābakus. Tikai man viņi tomēr pa lielu. Man ir 35., bet zābaki 39. Tētis aizbrauca uz banku. Es uzrakstīju māj.[as] d.[arbu]. Pulkst. 5 ēdām pusdienas. 1 zupa ar klimpām otrajā katram karote makaronu kurus atveda tētis tētis. Bija trauksmes. Tētis ieradās pulkst. 9. Mēs jau bijām paēduši vakariņas. Klausījos Ļeņin[gradas] pravdas ievadrakstu. Teica Hozina Ļen. frontes virspav. raksts. Viņš raksta, ka Ļeņingrada ir aplenkta un pārtiku nevar atgādāt. Teica vēl, ka vajag savilkt ciešāk jostas. Atcerējos, ko deva bada gados. Manuprāt tagad ir trakāk. Toreiz varēja dabūt maizi pie spekulantiem, bet tagad nekā tikai tas, ko dod uz kartītēm. 600 grami putraimu uz mēnesi un 200 grami maizes. Un tagad ļaudis runā maizi vēl noņems nost. Tagad ne izspaidu raušus nevar dabūt.

Nu labi pa garu izrunājos.

Pulkst. 10:30 gājām gulēt.

13/XI-1941. g.

Piecēlos pulkst. 11. Tā arī ir maize ir mazāk. Apgādājamiem un kalpotājiem pa 150 gr un strādniekiem 300 gr. T. [Tēvocis] Koļa iegāja slimnīcā. Tētis ar mammu aizbrauca uz pilsētu. Mamma uz lombartu, tētis uz banku. Tagad tētis atbrauks 20. datumā. Es apēdu maizītes riciņu ar taukiem un 2 konfetītes ar tēju. Uz skolu negāju. Aļa atnāca no skolas. Viņiem arī neko nebija devuši. Ēdām pusdienas bija zupa ar makaroniem bet tāda negaršīga. Es pat tikai pus šķīvi izēdu. Pārējo izlēju ārā. Droši vien man viņa likās negaršīga tāpēc ka es pirms zupas biju ēdis plikus kokostaukus un margoguselīnu¹ ar sāli. Vakarā aizgājām gulēt pulkst. 11 bija pamatīga trauksme. Izdzisa gaisma. Droši vien uzmesta bumba elektrības apakšstacijai.

14/XI-1941

Piecēlos pulkst 11. Gāju Aizgāju uz skolu, tur bija bērni. Sarunājām un visi aizmukām. Nemācījāmies. Vakarā pa pulkst. 5 paēām pusdienas. Tie paši makoroni bet daudz garšīgāki bija kļuvuši un šķidra grūbu putra. Bija trauksme. Spēlējām ričuraču.

Pulkst. 9:30. Paēdām vakariņas. Palikusī putra katram 3 karotes un tējiņa ar mazu maizes riciņu. Pusdienās katram bija 5 karotes putras pa 2 karotēm vairāk pulkst. 10 bija trauksme nekā vakariņās. Kā tur t. Koļa šodien bija daudz trauksmu un viņš drošvien visu laiku skraida uz gāzpatvertni. Viņš tak ir slimnicā. Pulkst. 10 gājām gulēt.

15/XI-1941. g.

Piecēlos pulkst. 11 aizgāju uz skolu. bija 2 stundas. Mums būs vācu val. bet es mācījos angļuval. Aļa nopirka man krievalodu. Paēdām pusdienas. bija zupa ar klimpām. Ļoti bieza. otrajā ķīselis. Vakarā paēdām vakariņas un gājām gulēt.

16/XI-1941. g.

PiecēlosPamodos pulkst. 10. apēdu pusotru riciņu maizes ar taukiem un tējiņu. Novārtījos pa gultu līdz pulkst 3. Pulkst. 3 bija pusdienas. Zupa ar klimpām un otrajā ķīselis no maizes kvasa. Pulkst. 4 gāju uz pirti. Atnācu no pirts apēdu pusriciņu ar taukiem un tējiņu. Spēlējām loto paspēlēju 2 rub. Uzrakstīju māj. d. aritmētikā. Botānikā rīt. Šodien bija 5 trauksmes. piektā trauksme bija no pulksten 9 līdz pulksten 11. Ļoti tuvu nometa bumbu. Drusciņu nobira apmetums no griestiem. Sienas arī sāka drebēt. Galds līgojās. Vārdu sakot kā nākas. Pēc 11 gājām gulēt.

17/XI-1941. g.

Piecēlos pulkst. 10. Paēdu brokastis. Maizītes riciņu ar kokostaukiem, ceturdaļu konfetes, 4 cukura graudiņus un krūzi tējiņas. Pēc 10 min. izdzēru kakao krūzi ar 2 cukura graudiņiem. Izmācījos botāniku. Pulkst. 12:20 gāju mācīties. Bija pēc saraksta 3 stundas. Divas stundas nomācījāmies. No trešās aizmukām. Tagad mums būs Fizika un Vēsture. Botānikā un krievalodā jauni skolotāji. Šodien agri ēdām pusdienas. Pulkst. 3 jau bijām beiguši ķest. Bija grūbu zupa bieza un desas ripiņas. Šķidrumu visu izdzērām bet grūbas atstājām.

Un sanāca pirmais un otrais. Piedevām klāt vēl bija ķīselis un 50 gr. maizes. Vispār kā pie kungiem. Pusdienas ar trīs ēdieniem. Un piedevām vēl kādas garšīgas. Ek jatik daudz b tikai maz. Ek ja šitās pusdienas varētu atkārtot kādas 5 reizes, tad sanāktu kā nākas.

Bija trauksmes pulkst 9. vak

Šodien mēs izdomājām maizes 150 gr. vietā Paņemt cepumus 50% dod. Tātad 75 gr. Aļa nopirka, sanāca 11 gabali. Pulkst. 7 katrs izdzērām krūzi tējas un katram 3 cepumi. Šodien bija trauksmes. Pulkst. 9 ēdām vakariņas katram maizītes riciņa ar kokostaukiem un tējiņa. Ja varētu ēst kā šodien. Es drošvien uzbarojos pa kādiem 10 kilo. Pulkst. 11 gājām gulēt. Šodien rīt laikam atbrauks tētis.

<...>

24/XI-1941. g.

Pamodos pulkst. 10. Dzirdu klauvē kā nojausdams ka kaut kas no tēta. Tā arī ir. Atbraucis tēta rakstvedis. Arī Pjotrs Mihailovičs. Tētis atsūtījis vēstuli. Bijis slims un nav varējis atbraukt. Atsūtījis vēl ziepes, kaukādus taukus ļoti treknus, tad vēl paciņas kā klucīšus kurus liek buļonā. 200 gramus griķ. putru un 75 gramus zirņubiezeņa, vēl savu fotokartiņu. Ar zirga gaļu nekas nav sanācis. Raksta ka tuvākajās dienās atbrauks. Ļoti uztraucas par mums. Uzinājis ka Som[ijas] stacija apšaudīta domājis, ka mūs arī. Pie viņiem pagaidām klusi. Vispār viss ir labi.

Mamma bija tik priecīga, ka aizmirsa pat paldies vēstulē pateikt. Tikai uzrakstīja ka mēs esam dzīvi un viss. Viņiem maizi tagad dod 225 gramus. Drošivien vispār pārtikas vairāk nav. Jau kad sāka dot putraimu vietā: milašu [melanžu], un kaut ko kā kartup. miltus. Aizmirsu, kā saucas. Liekas, maisa milti. Un gaļas vietā šprotes. Bet sarkanarmiešiem šitos klucīšus. Vārdu sakot paliekas. Nu labi pabadotos jau. Lai tikai aplenkumu pārrauj. Tad būtu labi. Cilvēki laikam kristu cits citam ap kaklu. Nu labi, visu laiku kas būtu, kas būtu. Pagaidām kas ir tas ir. Nko nevar darīt. Re ar savām domām esu 2 lap.[puses] aizņēmis, bet vēl diena priekšā. Vēl jāraksta: ko ēdām? Kā gulējām?

Lai gan man

Kad

Pulkst. 11 ēdām brokastis. Katram 2 krūzes kakao un maizes rika. Aļa ar Maņas t. aizbrauca uz Somijas staciju, bet es gāju mācīties. Aļka skolā neiet. Gaida lai atbrauc tētis un ko viņš teiks. Mums bija 1 stunda. Botānika. Krievalodā skolotāja neatnāca. Bija 4 gabali bērni. Atnācu no skolas pagulēju gultā. Bija trauksme. Ilga 2 stundas. Atbrauca Aļa ar Maņas t. Redzējušas sestroreckiešus. Tur klusi. Bērni tur arī mācās. Uzzinājušas ka P. P. nomiris. Nezinu kā tur viņa bagātības? Droši vien visu nozags.

Pulkst. 5 vārījām zupu. Vārījām no tā ko tētis atsūtīja. Sanāca ļoti garšīga un bieza zupa. Jane tētis mēs šodien būtu bez pusdienām. Mūs visu laiku izglābj. Te M. P. te tētis. Rīt mēs varbūt kaut ko sadabūsim. Tā arī dzīvosim. Pēc pusdienām gulēju gultā un klausījos radio. Patika pārraide sarkanarmiešiem. Klausies un visu aizmirsti. Pat ēst negribi. Kaut kā iedvesmo tās dziesmas, īpaši jautrās. Baidies tikai lai pāraidi nepārtrauktu trauksme. Tad uzreiz garastāvoklis būs samaitāts. Nu labi es šodien traki daudz esmu sarakstījis. 4 lap. tas nav joks, tā visus savus spēkus pazaudēšu. Kaut gan man viņu nemaz nebija, un tagad jau vispār no kurienes man viņi var būt? Vājums tagad ir katram bet spēki gan diezvai. Nu labi beigas. Pulkst. 10 izdzērām pa 2 krūzēm kakao un katrs riciņu maizes. Vārdu sakot pagaidām dzīvojam. Ja tā tad vēl nekas. Pēc vakariņām gājām gulēt.

25/XI-1941. g.

Piecēlos pulkst. 11. Izdzērām katrs 2 krūzes kakao un katrs riciņu maizes. Aizgāju uz skolu. Bet kļuva bija trauksme un es aizmugu. Trauksme ilga 4 st. Šodien mēs kā saka ar sauso barību. Pusdienu nav. Pulkst. 5 izdzērām katrs 2 krūzes kakao 1 krūzi kafijas un katrs riciņu maizes lai labi nolodā mamma iedeva katram 1/3 no šokolādes stabiņa. Atplēsām vaļā pēdējo tāfelīti. Vārdu sakot sanāca nevis sausā barība bet slapjā ar sauso.

Vakarā katrs izdzērām 2 krūzes kakao un gājām gulēt.

26/XI-1941. g.

Pamodos pulkst. 11. Apēdām katrs maizes riciņu un izdzērām katrs 2 krūzes kakao. Novārtījos pa gultu līdz 4. M. P. iedeva pus krūzi rīsu un mamma uztaisīja zupu. Atbrauca Ņina. Palika pa nakti. Vakarā Maņas t. nopirka par 2 kartītēm miltu vietā olu pulveri. Ņina saka, ka vecmāmiņa strīdas ar Toņas t[anti]. Nu un gan jau [..]

Agrāk gan arī tā bija. Pulkst. 9 gājām gulēt.

27/XI-1941. g.

Piecēlāmies pulkst. 12. Aļa ar Ņinu aizbrauca pirkt kādus putraimus. Ar mammu katrs apēdām maizes riciņu un katrs krūzi kakao. Pulkst. 2:30 bija trauksme. Ilga 5 st. 30 min. Pulkst. 7 atbrauca Aļa. Bet neko neatveda. Uztaisījām no olu pulvera omleti. Sanāca ļoti garšīga, bet protams maz. Otrajā izdzērām katrs krūzi kakao. Tās arī visas pusdienas. pulkst. 8 sākām spēlēt loto. Es zaudēju 1 r 50 kap. Pavisam negaidot atbrauca tētis. Atveda drusciņ drusciņ zirņu maizi un 1 sausiņu. Iedzērām tējiņu. Vairāk neko neatveda, tapēc ka viņiem pašiem nekā nav. Sarkanarmieši ēd kokvilnas durandu².

Pulkst. 1 gājām gulēt.

28/XI-1941. g.

Piecēlos Pamodos pulkst. 12. Novārtījos pa gultu līdz 5. Izdzēru 1 krūzi tējas bez cukura un maizītes riciņu. Bija trauksme pulkst. 12 beidzās pulkst 3. Pulkst. 6 uztaisījām omleti un iscepām katrs 1 maizes riciņu. Tās tad arī visas pusdienas. Pulkst. 9 gājām gulēt. Vakariņas šodien neēdām.