Galvenā misija

"Es sapratu, ka jāpamēģina nodarboties ar biznesu. Domaju, ko varu darīt? Naudas nav, kontaktu nav, zinu vienīgi norvēģu valodu. (..) Izšķirošais pagrieziens mana dzīvē notika, kad satiku Franku Varneru - Varner grupas īpašnieku. Daudzi uzskata, ka viņš man aizdeva naudu, bet varu teikt, ka naudu aizdevu es. Piedāvāju izveidot kopuzņēmumu, turklāt izdarīt to ļoti ātri, jo tajā laikā likumā bija noteikts, ka kopuzņēmums, kas reģistrēts caur ārvalstu kapitālu, saņem atlaides. Piedāvāju, ka ieguldīšu 100 tūkstošus dolāru, tātad viņam riska nav. Jautājums, kur es dabūju to naudu? Vērsos bankā pēc kredīta, kur man, protams, prasīja pēc garantijām. Vienojāmies, ka principā man to naudu nevajag fiziski, bet tikai uz rēķina, lai reģistrētu uzņēmumu. Vienlaicīgi noslēdzu līgumu ar norvēģiem par 50 tūkstošiem dolāru, kurus es aizdodu, lai izveidotu kompāniju. Un, kad norvēģi saņēma dokumentus, ka banka saņēmusi apstiprinājumu naudas aizdevumam, tas viņus pārliecināja, ka šāds sadarbības partneris viņus apmierina. Bet īstenībā tā bija fikcija!"

Ainārs Šlesers. Una, 2008. gada oktobrī

Ko nozīmē nodarboties ar biznesu? Daudzi domā, ka bizness ir preču vai pakalpojumu ar pievienotu vērtību radīšana. Ka galvenais mērķis ir gūt finansiālu labumu apmaiņā pret ieguldītajiem līdzekļiem, savu darbu un riska uzņemšanos. Tomēr jāsaprot, ka šāds nomināls bizness garantē nominālu peļņu, ne iespēju kļūt stāvus bagātam. Rudenī, aizejot uz tirgu, mēs ieraugām baraviku kaudzītes. Pie tirgus ieejas tās maksā dārgāk, vidū lētāk. Viena baravika, kas iejaukta čigānenēs, maksā lētāk nekā sugasmāsu izlase uz blakusgalda. Es runāju ar vienu klaidoni, kas tā arī darīja: iepirka sēnes tirgus vidū, šķiroja un pārdeva pie vārtiem. Peļņa esot bijusi 30 % no apgrozījuma.

Biznesā mēs to saucam par tirgus neregularitāti. Brīvais tirgus vienmēr ir tāds. Vakar nogāzās Swedbank akcijas. Nogāzās par 18 %. Skaidrs, ka jāpērk! Talantīgs brokeris šodien varēja nopelnīt 6 % vienas dienas laikā. Vai viņš pievienoja vērtību Svedbankai? Nē. Viņš kapitalizēja savas zināšanas, ka tirgus vienmēr pārlieku strauji reaģē uz sliktām ziņām. Ka tirgus nav ideāls.

Komunistu laikā cilvēkus, kas savā labā izmantoja tirgus neviendabību, nicīgi sauca par spekulantiem. Šodien spekulanti ir cienījami sabiedrības locekļi, jo ar savu precīzo sajūtu, kuras pamatā ir vēlme nopelnīt, viņi nesaudzīgi uzrāda tās tirgus neviendabības, kas rada nepamatotas cenu atšķirības. Vai tuvredzīgu Centrālās bankas monetāro politiku, kad spekulantam Sorosam izdevās devalvēt angļu mārciņu, nopelnot miljardu. Ko mums savā intervijā māca spekulants Šlesers?

Pirmkārt, ka likums par nodokļu atlaidēm kopuzņēmumiem nebija pilnīgs, jo tas veicināja ne vien ārvalstu investīciju piesaisti, bet arī deva atlaides tiem mūsu bāleliņiem, kuri “zināja norvēģu valodu”. Iespējams, tieši šādu darījumu iespaidā tas tagad ir atcelts. Otrkārt, Šlesers mums māca, ka prasībai pēc minimāla kapitāla tā, kā tas ir ierakstīts Latvijas likumos, nav nekādas jēgas. Patiesi, iemaksājot 100 tūkstošus dolāru uzņēmuma statūtkapitālā, jau nākamajā dienā pēc reģistrācijas to var “izņemt” no firmas, teiksim, kā “aizdevumu akcionāram”, kas savukārt to “atgriež” bankai, no kuras akcionārs bija aizņēmies, lai iemaksātu firmas kapitālā. Saprotams, ka reāla naudas kustība nenotiek, bankai kredītriska nekāda, puses apmainās vienīgi ar aprakstītiem papīriņiem (maksājumu uzdevumiem). Tā nu mums ir radusies viena firma ar 100 tūkstošu dolāru bilanci, kuras pasīvos ir 100 tūkstošu dolāru statūtkapitāls, bet aktīvos ir 100 tūkstošu “aizdevums” akcionāram. Tā ir cirkulāra transakcija, banku žargonā saukta par “pedalizāciju”, kas Latvijā tā īsti ir izskausta vienīgi finanšu sektorā. Jāsaka, ka šāda firma finanšu drošības ziņā neatšķiras no Menas ofšora ar 1 mārciņas statūtkapitālu un 1 mārciņu firmas kasē.

Treškārt, ministrs demonstrē spēju gūt labumu no Latvijas likumdošanas nepilnībām un Latvijas komercbanku naudas atmazgāšanas novēršanas procedūru trūkumiem, kas likumdevējam skaidri norāda uz darāmo. Komercreģistrs, iespējams, turpmāk no komercbankām pieprasīs nevis izziņu, ka pagaidu kontā ir ieskaitīta nauda pamatkapitāla apmērā, bet, ka “pagaidu kontā ir ieskaitīta nauda pamatkapitāla apmērā, kas ir dibināmā uzņēmuma rīcībā un ir brīva no saistībām”. Finanšu kapitāla tirgus uzraudzības komiteja parūpēsies, lai banku riski, aizdodot naudu jaundibināmu kompāniju pamatkapitālam, tiktu atbilstoši izvērtēti, u.tml.

Vārdu sakot, Šlesera uzņēmējdarbības spekulatīvais raksturs uzskatāmi uzplēš Latvijas biznesa likumdošanas vājās vietas un palīdz mums veidot labāku Latviju. Tā arī ir galvenā spekulanta misija tautsaimniecībā.