Jā, jā, jā – viss ir viens
Publicitātes foto

Ar Borisu Grebenščikovu Londonā sarunājas Arnis Rītups

Jā, jā, jā – viss ir viens

Dziesminieka tēls populārajā kultūrā visbiežāk saistās ar brīvdomību, patiesības meklējumiem un drosmi runāt atklātu, tiešu valodu. Saprotams, tāda kalibra mākslinieki kā Boriss Grebenščikovs šobrīd nevar atļauties politiski neitrālu stāju un apgalvojumus, ka “viss nav tik viennozīmīgi”. BG nostāja pret Krievijas iebrukumu Ukrainā kopš pirmās dienas bija vienkārša: karš ir noziegums, un to vajag visiem spēkiem apturēt. Taču atšķirībā no prokremliskiem pacifistiem, kas runā apmēram to pašu, BG miermīlība sakņojas daudz senākos sešdesmito gadu kontrkultūras ideālos – tajos, ko sludināja Bītli, Džanisa, Dilans un citi. Uz ģeopolitisko reāliju fona tas viss, protams, izklausās naivi, taču šim naivumam piemīt zināma nodomu tīrība: varbūt dažreiz mūzika tiešām spēj pasaules brutalitātei pretstatīt vismaz nedaudz iekšēja miera.

S. K.


Rīgas Laiks:
Tu teici, ka tavi mērķi un sēņu mērķi nesaiet kopā. Kādi ir tavi mērķi?

Boriss Grebenščikovs: Es uzmanīgi izvēlēšos vārdus. Kāds no dižajiem ir teicis: “Lai slavēts Neprātis, kas uzvēdīs cilvēcei zelta sapni!”, tā ir klasika. Man līdz mūža galam ir palicis daudz mazāk nekā no tā sākuma, nākas precīzi formulēt, ko es vēlos. Tādēļ es daru tieši to – uzvēdīju zelta sapņus. Šīs situācijas humors slēpjas faktā, ka tie nav sapņi. Tomēr lielākajai daļai cilvēces tie būs sapņi, jo viņi vēl nav paspējuši saprast, ka tas ir nevis sapnis, bet īstenība. Viņi dzīvo ilūzijā. Viņi dzīvo politikas, naudas, biznesa, skandālu, kara ilūzijā – tās jebkurā gadījumā ir ilūzijas.

RL: Bet tu, to pasacīdams, esi sevi no viņiem atskaitījis?

BG: Jā, protams.

RL: Un kļuvis par to, kurš nedzīvo ilūzijās, kurš jau ir tā kā nomodā?

BG: Es sevi atskaitu nost tādēļ, ka vairāk nekā 50 gadi, kopš es daru to, ko daru, – nezinu, kā lai to nosauc, – man devuši iespēju pamanīt, ka tu esi tas, kas tu gribi būt. Un atbilstoši apkārtējā pasaulē, kas tevi apņem, ir projicēts tas, kāds tu gribi būt.

RL: Nu, divi pirmie tavi izteikumi, manuprāt, īsti nav savienojami: ja pasaule tev apkārt ir tāda, kāds tu gribi būt, bet viņi visi guļ, kā tu sākumā teici, tad sanāk, ka tu gribi kopā ar viņiem gulēt?

BG: Katra cilvēciska būtne sastāv no ļoti daudzām dažādām kārtām. Un lielākā daļa manis, gluži dabīgi, ir tāda pati kā visi citi: arī es dzenos pakaļ ilūzijām, arī es dzīvoju sapņa stāvoklī, lasu ziņas, pelnu naudu, mēģinu šo naudu lietot, lai palīdzētu citiem. Skatos televīziju, skatos kino – ilūzijas ir pilnīgi tās pašas; vienkārši daļa manis zina, ka tas viss ir ilūzija. Daļa manis atrodas tajā visā, bet daļa manis zina, ka tā ir ilūzija, un saka: “Okei, labi. I don’t mind…”

RL: Tad šis zelta…

BG: Zelta sapnis, kurš patiesībā ir zelta īstenība.

RL: Kā tu to noaud?

BG: Nē, tā eksistē. Tā jau sākotnēji eksistē katrā no mums.

RL: Un tu tev atlikušajā laikā vēlies ar to izdarīt ko?

BG: Es vēlos, saprotot situāciju, izmantot atlikušo laiku un atlikušo enerģiju, lai palīdzētu citiem to apzināties.

RL: Šo te zelta Īstenību?

BG: To, kas upanišadās saucas Brahmans vai Ātmans.

RL: Labi. Bet kā? Nu, tas ir, tu, pat ja neesi skolotājs, tad esi uzņēmies skolotāja lomu?

BG: Nē, nē, es absolūti neuzņemos. Es aiznesu skolotāju vārdus līdz cilvēkiem. No sevis neko nepielieku klāt. Viss jau ir pateikts.

RL: Pirms mūsu sarunas pārlasīju tavu dzeju, un dažas frāzes tajā manī izraisīja tādu reakciju: “Nopietni? Ak tā, jā?” Nu lūk, un es gribu precizēt…

BG: Jautā vien, esmu gatavs. Es atbildu par katru vārdu no tā, ko savā mūžā esmu nodziedājis, un visu esmu gatavs paskaidrot.

RL: Vienas dziesmas vārdos ir teikts: “Nekur debesis nav zemākas kā šeit, nekur debesis nav tuvākas kā šeit.” Un tas, šķiet, ir sacīts par Krieviju.

BG:(Nopūšas.) Katram ir brīv pašam interpretēt.

RL: Bet kā ir ar tevi? Vai tad tas nebija teikts par Krieviju?

BG: Anglijā dzimušie var teikt, ka tas ir par Angliju. Ķīnā dzimušie var teikt, ka tas ir Ķīnā. Bet es esmu dzimis Krievijā un runāju par valsti, kurā esmu piedzimis.

RL: Bet šis debesu tuvums un zemums – vai tas ir kaut kā savienojams ar to, kas tagad nāk “no” Krievijas? Iznāk no Krievijas?

BG: Tieši ko tu mēģini pajautāt? Kas tagad iznāk no Krievijas?

RL: Nē, ceļas no Krievijas, nāk no Krievijas.

BG: Nāk ārā no Krievijas?

RL: Jā, militāra agresija pret Ukrainu.

BG: Jā, bet no Krievijas nāk ārā arī tūkstošiem, desmitiem tūkstošu inteliģentu, IT speciālistu, kuri nāk ārā vienlaikus ar militāro agresiju. Vēl nāk ārā arī satriecoši daudz talantīgu, gudru un godīgu cilvēku, kuri arī dodas prom no Krievijas un apdzīvo visu pārējo pasauli. Un tā ir dāvana pasaulei. Jo viņi strādās par labu Holandei vai Francijai, vai Amerikai, vai Ķīnai, vai Indijai. Viņi strādās tālab, lai dzīve Visumā un tajās vietās kļūtu labāka. Manuprāt, tā ir dāvana.

RL: Tā to var saskatīt, tomēr mans jautājums bija par ko citu – par dievneses tautas tēlu, Krievijas īpašo misiju vēsturē, un ar to tu, man liekas, kaut kā spēlējies vai…

BG: Tieši tādā pašā mērā, kādā es varētu spēlēties ar laika prognozi. Jo tas stāsts, kā tika izdomātas krievu tautas “skavas”, notika manā klātbūtnē, es to redzēju. Un man nāca smiekli, es jautāju: “Kādēļ? Jums par maz ar to, ka ir krievu tauta, vēl vajadzīgas skavas?” Bet viņi neklausījās.

RL: Bet tās skavas izšķirīgi mainīja visu situāciju… Nu, lūk, balstoties uz šīm izdomātajām skavām…

BG: Nē, skavas ir izdomātas, uz tām nevar balstīties.

RL: Tu esi arī teicis: “Krievijā tika veikts eksperiments: vai viegli cilvēkā iznīdēt cilvēcisko? Un izrādījās, ka ļoti grūti.” Vai tu vēl joprojām domā, ka cilvēcisko cilvēkā ir grūti iznīdēt?

BG: Es domāju par visvienkāršāko piemēru, ko te var minēt. Visvienkāršākais piemērs man te ir Dārts Veiders no “Zvaigžņu kariem”. Visbaismīgākais galaktikas tēls, kuram ir baismīgi spēki, baismīgs potenciāls, taču beigās viņš mīlestībā pret savu dēlu mierīgi nogalina visas Tumsas saimnieku. Tā nu cilvēciskais cilvēkā iznīdējas ar ļoti lielām grūtībām. Cita lieta, ka ir cilvēki, kuros cilvēciskais ir norakts zem tik biezas dzīvnieciskuma kārtas, ka par to, ka viņi ir cilvēki, viņi neko nezina. Ļoti daudzi bendes, ne tikai Krievijā, bet visur kur – šeit, Amerikā, Francijā… visur kur.



Lai turpinātu lasīt šo rakstu, lūdzu, pieslēdzies vai reģistrējies

Raksts no Augusts 2023 žurnāla

Līdzīga lasāmviela