Nav laiks mirt

Atslēgas vārdi

Ceļojumu medicīna

Infekcijas slimības

Dzimumveselība

Cīņa pret terorismu

Spiegošana

Kopsavilkums

Cilvēki, kas daudz ceļo pa pasauli, lai vai tie būtu tūristi vai slepenie aģenti, tiek pakļauti plaša spektra infekcijas aģentu iedarbībai. Mēs izvirzījām hipotēzi, ka aģenti, kuri nodarbojas ar spiegošanu un terorisma apkarošanu, sev par nelaimi, ceļojumu medicīnai neatvēl pienācīgu vietu savā prioritāšu hierarhijā. Lai savu hipotēzi pārbaudītu, mēs izpētījām, kādā mērā oficiālo iestāžu ieteikumi ceļotājiem, kas dodas uz ārvalstīm, tikuši ievēroti tajos 86 starptautiskajos braucienos, kuros devās Džeimss Bonds pilnmetrāžas spēlfilmās laika posmā no 1962. līdz 2021. gadam. Detalizēta iedziļināšanās šajās misijās katram autoram prasīja ~3113 minūtes vakara stundās, ko viņi gluži labi būtu varējuši veltīt akūtāku sabiedrības problēmu risināšanai. Mēs konstatējām vidusmēra līmeni pārsniedzošu seksuālo aktivitāti, bieži vien bez pietiekamas laika veltīšanas informācijas apmaiņai par savu seksuālo pagātni un ar ievērojami paaugstinātu mirstību Bonda seksuālo partneru vidū (koeficients 27,1; 95% ticamības intervāls 16,4–40,3). Ņemot vērā, cik ļoti nelaikā pasaules glābšanas misijas vidū būtu piedzīvot caurejas lēkmi, pārsteidz fakts, ka Bonds tikai divas reizes novērots mazgājam rokas, lai arī daudzkārt tiek pakļauts kontaktam ar iespējamiem patogēniem pārtikas produktos. Saskaņā ar mūsu hipotēzi aģenta pārgalvība, kuras rezultātā reizēm apzināti tiek provocētas dzīvību apdraudošas situācijas, varētu pat būt toksoplazmozes sekas. Bonda attieksme pret insektu pārnēsātajām slimībām un novārtā pamestajām tropiskajām slimībām ir nekonsekventa: reizēm aģents pedantiski ievēro ceļotājiem dotās rekomendācijas, taču biežāk sliecas tās pilnīgi ignorēt. Ņemot vērā ierobežotos laika resursus, kas Bondam tiek atvēlēti, lai sagatavotos misijām, mēs uzstājīgi aicinām viņa darbavietu MI6 ar pienācīgu nopietnību uztvert atbildību par saviem darbiniekiem. Mēs dzīvojam tikai vienreiz.

Infekcijas slimību pētnieka dzīve neapšaubāmi ir aizraujoša. Ikdienas saskarsme ar dzīvībai bīstamiem mikroorganismiem, sāncenšiem akadēmiskajās aprindās un naidīgām recenzentu komisijām, kā arī bieži starptautiskie braucieni nodrošina aizraujošu profesionālo dzīvi. Starptautiskā izlūkošana varētu būt vienīgā profesija, kas šajā aspektā apsteidz mūsu zinātniskās darbības jomu. Zinātnieki lielākoties ir labi informēti par riskiem, ar ko var saskarties braucienos; diemžēl to pašu nevar sacīt par atsevišķiem slepenajiem aģentiem. Džeimss Bonds ir lielisks piemērs šādai pārgalvīgai nevērībai pret savu arodveselību, tomēr var kalpot par noderīgu gadījumu, lai pievērstu uzmanību šim svarīgajam jautājumam – infekcijas slimību riskiem darbā un braucienos. Ar šādu domu (un bez jebkāda finansējuma no EON Productions puses, neraugoties uz virkni e-pasta vēstuļu) esam ķērušies pie plaša pētījuma par dažādiem inficēšanās riskiem, kuriem ticis pakļauts Bonds. Šīs retrospektīvās analīzes nolūkiem tika aplūkotas visas 25 no 1962. gada līdz 2021. gadam EON producētajās filmās iemūžinātās misijas (katram autoram tas prasīja ~3113 minūtes vakara stundās, kas netika pavadītas, risinot akūtākas sabiedrības problēmas vai nododoties akadēmiskajās aprindās pieņemamākām atpūtas formām). Pašreizējās drošības rekomendācijas braucieniem uz dažādiem galamērķiem tika iegūtas ASV Slimību kontroles un profilakses centra (CDC) tīmekļa vietnē un interpretētas attiecīgās slimības izplatības vēsturiskajā kontekstā. Autori iedziļinājās kopskaitā 86 starptautiskos braucienos uz 47 ģeogrāfiski identificējamām valstīm; viens ceļojums atklātā kosmosā [1] nav iekļauts analīzē, jo rekomendācijas braucieniem uz šo reģionu pētījuma laikā nebija pieejamas.

1. Ar mīlestību: seksuālā veselība

Viens no uzkrītošākajiem faktoriem, kas paaugstina Bonda risku komandējumos saskarties ar dažādu infekcijas slimību izraisītājiem, ir viņa biežie seksuālie kontakti. Mēs atradām liecības kopumā par 59 seksuālām epizodēm (vidējais rādītājs – 2,4 vienā filmā) un nenovērojām nekādu sakarību starp katras filmas popularitāti (interneta filmu datubāzes IMDB reitingi svārstās no 6,1 līdz 8,0) un seksuālo epizožu skaitu tajā (diapazons no 1 līdz 4, korelācija = –0,13, p = 0,54); tādējādi nav pamata auditorijas spiedienu uzskatīt par faktoru, kas iedrošina uz nepārdomātu avantūrismu intīmajā dzīvē. Tikai trīs gadījumos (ar 5,1% no visām seksa partnerēm) konstatētas liecības par noturīgākām attiecībām, ko apstiprina vai nu laulība [2], vai attiecības, kas turpinās divās filmās pēc kārtas [3–6]. Visbiežāk attiecības bijušas tik īsas, ka laika trūkums padarījis neiespējamu veselīgu informācijas apmaiņu par abu partneru seksuālo pagātni: vienā gadījumā fonā redzamais pulkstenis mums ļāvis aplēst, ka starp pirmās tikšanās brīdi un dzimumaktu pagājušas 20 minūtes [7]; varam pieņemt, ka attiecīgais intervāls bija vēl īsāks situācijā, kad Bonds ar izpletni nejauši piezemējās uz izpriecu jahtas klāja [8]. Būtiski, ka vismaz viena seksuālā sakara gadījumā mēs uzgājām neapstrīdamus pierādījumus, ka aizsardzības līdzekļi nav izmantoti (vai nav pareizi izmantoti) [6], atspēkojot nesenu zinātnes aprindās izskanējušu apgalvojumu, ka sēklinieku trauma [9] likvidējusi nepieciešamību izmantot kontracepcijas līdzekļus [10]. Bonds nepārprotami pieder pie tiem 20–34% starptautisko ceļotāju, kuri piekopj gadījuma seksu un no kuriem aptuveni puse neizmanto prezervatīvus [11]. Taisnības labad tomēr jāatzīmē, ka uz Bondu attiecināmi gandrīz visi zināmie riska faktori, kas tiek saistīti ar biežāku seksu bez izsargāšanās ārzemju braucienos (vīrietis, neprecējies, gados pajauns, ceļo bez partneres, lieto alkoholu un tabaku utt.). Izplatīto uzskatu, ka gadījuma seksuālie sakari saistīti ar zināmu risku, pēc visa spriežot, apstiprina augstais mirstības koeficients (27,1; 95% TI 16,4–40,3) Bonda seksa partnerēm, kaut arī seksuāli transmisīvās infekcijas nav spēlējušas acīmredzamu lomu šo sieviešu nāvē.

2. Cilvēks ar zelta iekšām: pārtikas drošums un infekcijas

Ņemot vērā, ka diareja ir visizplatītākais ar ceļošanu saistītais veselības traucējums [12–15], varētu gaidīt, ka Bonds ievēros piesardzību, lai izvairītos no pārtikas izraisītām infekcijām. Tomēr šajā jomā aģents ir pilnīgi neizglītots. Tikai divos gadījumos Bonds redzēts mazgājam rokas: vienreiz pēc maltītes [4] un vienreiz, kad viņš nogalinājis pretinieku dubļu vannā [16]. Reizēm šim elementāras higiēnas trūkumam ir vainu mīkstinoši apstākļi. Luiziānas purvainē Bonds spiests izvēlēties – ļaut, lai viņu dzīvu aprij izsalkuši krokodili un aligatori, vai arī ņemt rokās jēlu vistas gaļu, lai ar to novērstu rāpuļu uzmanību. Rīkojoties samērā tuvredzīgi, viņš izvēlas pēdējo un pēc tam nenomazgā rokas, nepievēršot uzmanību ne bakteriālās infekcijas riskam (Campylobacter, Salmonella vai Clostridium), ne labierīcību trūkumam sekojošajā laivu pakaļdzīšanās epizodē [17]. Citās situācijās Bonda biežā uzturēšanās Ernsta Stavro Blofelda un līdz ar to arī Blofelda persiešu šķirnes kaķa tuvumā (tie abi apdraud pasaules mieru ne mazāk kā septiņas reizes [2, 4, 5, 7, 16, 18, 19]) vēl vairāk pasvītro nepieciešamību ievērot roku higiēnu, šajā gadījumā – lai novērstu inficēšanos ar Toxoplasma gondii ar kaķa fekāliju starpniecību. Novērojumi liecina, ka ar toksoplazmozi inficētām pelēm zūd bailes no kaķiem [20]; pateicoties šai viltīgajai manipulācijai, pieaug minētā parazīta iespējas izplatīties, tiekot uzņemtam saimniekorganismā ar barību. Lai gan tas ir tikai spekulatīvs pieņēmums, toksoplazmoze varētu izskaidrot Bonda bieži vien pārgalvīgo drosmi situācijās, kad apdraudēta viņa dzīvība. Arī pārtikas drošums, pēc visa spriežot, paliek otrajā plānā, kad runa ir par Bonda apetīti. Viņš regulāri lieto uzturā nemazgātus augļus [7, 21], lai gan uz to mizas netraucēti vairojas baktērijas, un atkārtoti riskē inficēties ar vibriozi, norovīrusu un hepatītu, ēdot termiski neapstrādātas austeres [18, 19]. Japānā Bonds atstāj austeres neapēstas, kad viņa galda biedrene liek saprast, ka seksuālas attiecības ar aģentu viņu neinteresē [18]. Bonda gastronomiskā interese par šiem mīkstmiešiem nepārprotami saistīta ar priekšstatu, ka austeres ir afrodīzijs; šis pieņēmums, ko kaut kādā mērā šķiet apstiprinām novērojumi izmēģinājumos ar grauzējiem, neņem vērā libido īpaši nestimulējošās akūtas diarejas blaknes [22]. Tāpat vajadzētu atzīmēt, ka maz ticama ir šampanieša neitralizējošā iedarbība uz vibriobaktērijām [19, 23]. Bonda dzīvesveidu neapšaubāmi var uzskatīt par neveselīgu, ja runājam par alkoholisko dzērienu patēriņa apjomiem [24, 25], bet reizēm aģenta atkarība no alkohola var izraisīt arī citus riskus. Turcijā Bonds mēģina dezinficēt kolēģa brūci ar vietējo rakiju [4]. 70% etanolu bieži izmanto kā dezinfektantu, taču mums nav informācijas par pētījumiem, kuri apstiprinātu vīnogu bāzes destilātu efektivitāti brūču tīrīšanā [26]. Vispirms pielicis pudeles kakliņu pie brūces, Bonds pēc tam sirsnīgi iemalko no tās pats. Lai gan asiņu uzņemšana barības traktā nespēlē vērā ņemamu lomu asins transmisīvo slimību – B hepatīta, C hepatīta, cilvēka T-šūnu limfotropā vīrusa un HIV – izplatībā, Bondam tomēr varētu ieteikt labāk lieku reizi piesargāties nekā riskēt, īpaši ņemot vērā saistību starp pārmērīgu alkohola lietošanu un mutes dobuma gļotādas bojājumiem, kas var veicināt patogēnu transmisiju [27].

3. Gripas tiesības nogalināt: gaisa un pilienu izplatītās slimības

Laikā, kad Bonds uzturējās Japānā (1967. gadā, neilgi pēc 1957.–1958. gada H2N2 jeb Āzijas gripas vīrusa pandēmijas), viņa uzvedība bija neatbilstoša visam, kas zināms par dažādajiem respiratoro vīrusu izplatīšanās ceļiem. Bonds regulāri iejuka pūlī, neievērojot sociālo distancēšanos [1, 2, 4–7, 9, 21, 28–35], tajā skaitā, izmantojot sabiedrisko transportu [4, 5, 34]. Vēl satraucošāk, ka, cenšoties maskēties, Bonds aizklāja degunu un muti ar sejas masku, ko nesen bija izmantojusi cita persona [18]. Ņemot vērā, ka vīruss SARS-CoV2 uz medicīniskajām maskām konstatējams vēl nedēļu pēc kontakta [36], ir pilnīgs pamats uzskatīt, ka uz auduma virsmas spēj izdzīvot arī citi respiratorie vīrusi. Bondam par labu runā fakts, ka citos gadījumos viņš, cik par to var spriest, izmanto tīras maskas: domājams, ka industriālās aizsargmaskas trīs gadījumos nodrošināja zināmu aizsardzību pret patogēna transmisiju [1, 8, 32], vienā situācijā – no starptautiskas apmeklētāju grupas kokaīna laboratorijā [32]. Minētās industriālās sejas maskas individuālai aizsardzībai piemērotas labāk nekā Mirušo dienas maska ar nezināmu daļiņu filtrēšanas kapacitāti, ko Bonds valkāja pārpildītajās Mehiko ielās [5]. De novo sintezēts vīruss, iecerēts kā bioloģiskais ierocis, uzskatāmi demonstrē roku higiēnas svarīgo, taču vienlaikus arī trauslo lomu patogēnu transmisijas novēršanā. Lai gan inficētā persona atsakās paspiest citam cilvēkam roku, kā rezultāts ir nepatīkama atsvešinātības sajūta, kas piedzīvota arī Covid-19 pandēmijas laikā [37], gluži nenozīmīgs pieskāriens tik un tā izraisa patogēnu transmisiju ar liktenīgām sekām [6].

4. Zeltactiņa: posmkāju pārnēsātas slimības

Neraugoties uz attiecīgajā laika posmā reģistrēto malārijas, tropu drudža un čikungunjas izplatību vairākos Bonda braucienu galamērķos, attiecīgi Bahamās [7], Jamaikā [3] un Indijā [35], viņš tomēr neievēro pašu elementārāko piesardzību, kas varētu pasargāt no insektu kodumiem, un reizēm paļaujas uz maldinošiem vietējiem ticējumiem. Jamaikā jauniegūta paziņa rekomendē izmantot sālsūdeni, lai atvairītu dienas laikā aktīvos odus (domājams, Aedes – tropu drudža vīrusa iznēsātājus, nesenās tropu drudža pandēmijas un 1960. gada lokālās epidēmijas izraisītājus) [3]. Lai gan Bonda jaunā paziņa atstāj pārliecinošu iespaidu visādā citādā ziņā, tomēr nav nekāda acīmredzama pamata uzticēties viņas zināšanām medicīniskās entomoloģijas jomā, un aģentam varētu ieteikt izmantot pārbaudītu, iedarbīgu insekticīdu, piemēram, dietiltoluamīda (DEET), aizsargdevu [38]. Vēlākā braucienā uz Japānu, kur plaši izplatīts Japānas encefalīts (Flavivirus ģints), Bonds ne tikai guļ pie atvērta loga, bet arī ignorē barību meklējoša moskīta dūkšanu, visu uzmanību veltot aeronautikas aspektā daudz interesantāka vienvietīga helikoptera apskatei [18]. Pēc piedzīvotā teju liktenīgā incidenta ar industriālu lāzeru, ar ko bija bruņojies Auriks Goldfingers, Bonds lieliski zina, ka šai ierīcei iespējams arī nāvējošs pielietojums [31]. Gan viņš, gan Q nodaļa neapšaubāmi ar interesi uzņemtu informāciju, ka nesen lāzeru tehnoloģija pirmo reizi izmēģināta pret lidojošiem moskītiem. Taču pagaidām, kamēr Bonda rokaspulkstenis vēl nav papildināts ar tamlīdzīgu pretinsektu tehnoloģiju, aģenta biežajos braucienos uz reģioniem, kur izplatīta malārija (līdz šim visā karjeras laikā – 11) [1, 5, 8, 9, 21, 30, 35, 39, 40], tomēr būtu ieteicami profilaktiski soļi. Bonda alkohola patēriņš centienos izvairīties no pārnēsājamām slimībām var izrādīties medaļa ar divām pusēm. Ir pierādīts, ka alkohola lietošana palielina Anopheles ģints jeb malārijas odu mātītes pievilinošo gaistošo vielu koncentrāciju [41], tādējādi paaugstinot viņa izredzes inficēties. No otras puses, alkohola lietošana ar cilvēka iespējām samērojamā (tiesa gan, pārmērīgā) daudzumā var kavēt malāriju izraisošo un odu pārnēsāto plazmodiju vairošanās ātrumu [42]. Autoriem nav šaubu, ka Bonds turpinās centienus līdzsvarot šos pretēji vērstos spēkus. Vairākos gadījumos Bonds demonstrē neraksturīgu altruismu, uzspridzinot potenciālas malārijas odu vairošanās vietas vismaz piecos apvidos ar nopietniem pārnēsājamu slimību izplatības rādītājiem [1, 3, 17, 18, 33]. Viegli uzliesmojošas vielas, tādas kā petroleja, benzīns un mašīneļļa, savulaik plaši tika izmantotas, lai ierobežotu odu vairošanos, tomēr tās tika pielietotas, lai atņemtu insektu populācijām piekļuvi skābeklim, nevis lai aizdedzinātu. Šajā ziņā var apsveikt Bonda centienus rūpēties par sabiedrības veselību, tomēr viņa rīcība bijusi nedaudz pārmēru entuziastiska. Citās misijās Bonda darbības šķietami liecina par vēlmi izvairīties no riska. Garā pārgājienā pa biezi aizaugušu zālaini Japānā, kur, iespējams, lielā skaitā sastopamas ērces (kas pārnēsā dažādus patogēnus, tajā skaitā encefalīta vīrusu) un sārtērces (Trombiculidae; pārnēsā baktēriju Orientia tsutsugamushi), viņš ievēro ieteikumu izvairīties no šo insektu kodieniem, uzvelkot garās bikses [18]. Un, lai gan mums ir šaubas, vai tāds bijis Bonda nodoms, aģentam, ļoti iespējams, šajā ziņā nācis par labu viņa ceļabiedreņu samērā trūcīgais apģērbs: kad jāizvēlas jauns saimniekorganisms, peldkostīms piedāvā ievērojami lielākas veiksmīgas asinssūkšanas iespējas.

5. Dr. To Tik Nē: citas pārnēsājamās slimības un novārtā pamestās tropiskās slimības

Protams, ne visu infekcijas slimību pārnēsātāji ir posmkāji. Turcijā, Stambulā, Bondu īsā laivas braucienā pa Bazilikas cisternu pavada vesels bars žurku [4]. CDC ceļošanas rekomendācijas uzsver, ka noteikti jāizvairās no kontakta ar ūdeni, kurā ir žurku urīna klātbūtne, lai novērstu iespējamu inficēšanos ar leptospirozi [43], taču Bondu mēs redzam rīkojamies ar slapju laivas tauvu. Indijā Bondam uzbrūk dēle; ir zināms, ka dēles pārnēsā Aeromonas veronii, baktērijas, kas var sporādiski izraisīt bakteriēmiju un sepsi [44]. No asinssūcēja viņš atbrīvojas, svilinot to ar šķiltavām, tādējādi paaugstinot iespēju, ka dēle atrīs savu zarnu saturu viņa asinsritē. Tāpat Bonds apliecina, cik pamatots ir veselai slimību grupai dotais nosaukums “novārtā pamestās tropiskās slimības” (Neglected tropical diseases jeb NTD), basām kājām pastaigājoties pa Karību pludmalēm [37], līdz ar to riskējot saslimt ar migrējošo zarnu veltņtārpu izraisītu helmintozi un smilšu blusu pārnēsāto tungiāzi, kā arī ignorējot agresīvu un potenciāli ar trakumsērgu inficētu klejojošu suni, pievienodamies kolēģei improvizētā dušā Vjetnamas pilsētvidē [39], kur trakumsērga ir plaši izplatīta [45] un būtiski apdraud ceļotājus [46]. 2017. gadā novārtā pamesto tropisko slimību sarakstā atgriezās saindēšanās no čūsku kodieniem; katru gadu šādi incidenti noved pie 1,8–2,7 miljoniem klīnisku gadījumu, no cietušajiem 81 000–138 000 mirst no komplikācijām. CDC ieteikums ir lēni atkāpties no čūskas un izvairīties no kontakta ar to. Liekas, ka šis padoms neizdzēšami iespiedies Bonda atmiņā. Indijā [35] Bonds praktiski ignorē čūsku, kas lien viņam pa kāju. Šajā gadījumā aģentu, iespējams, glābj viņa miers, taču citā gadījumā tas apdraud lielu malā stāvētāju pulku, kad Bonds sāk draudzīgu sarunu ar čūsku dīdītāju un palaiž kobru (Naja naja) ļaužu pilnā ielas tirdziņā [35]. Daži šķietami bīstamākie ar čūskām saistītie incidenti patiesībā ir maldinoši. Karību salās [17] Bonds sastop vairākas bīstama izskata čūskas (suņgalvas boa jeb Corallus caninus un parasto karaļčūsku jeb Lampropeltis getula holbrooki), kas nav ne indīgas, ne arī regulāri sastopamas Karību salās. Parasto karaļčūsku, kuras mūžs beidzas, sastopoties ar nāvējošo cigāra un ugunsnedrošu skūšanās putu kombināciju, patiesībā bieži tur mājās kā mīļdzīvnieku.

6. Ar saulesbrillēm nepietiek: nepietiekama sagatavošanās ceļam

Šis ir pirmais pētījums, kas padziļināti pievēršas ar inficēšanos saistītajiem riskiem Džeimsa Bonda profesionālajā darbībā. Lai gan mūsu iegūtie dati norāda, ka viņa galvenā problēma nav standarta arodveselības riski (nepareizi noregulēts datora monitors, krēsls bez pienācīga mugurkaula jostas daļas atbalsta), tomēr esam spiesti norādīt, ka bažas raisa augstais līmenis, kādā Bonds braucienos pakļauj sevi infekcijas slimību riskam. Svarīgi atzīmēt, ka šis risks papildina citus draudus, kas saistīti ar Bonda ekstrēmo dzīvesveidu un veselībai bīstamu vielu patēriņu (piemēram, smēķēšanu [47] un pārmērīgu alkohola lietošanu [24, 25] – paradumiem, kas analizēti jau citos pētījumos). Dažus no šiem ar ceļošanu saistītajiem riskiem vērts pieminēt īpaši. Piemēram, Bonds bieži pievēršas niršanai, taču velta minimālu vērību tehniskajiem padomiem iespējami nāvējošu blakņu novēršanai. Straujās spiediena maiņas izraisītos simptomus var novērst, paceļoties no ūdens dzīlēm lēni; maz ticams, ka to var ievērot, atstājot zemūdeni pa torpēdu šahtas atveri [18, 29]. Bonda gadījumā bieži netiek ņemts vērā tāds veselību apdraudošs faktors kā dehidrācijas līmenis. Alkoholiskie dzērieni – vai tie būtu sajaukti sakratot vai samaisot – nepalīdz pret atūdeņošanos, kas ir nopietns risks, ņemot vērā Bonda biežās ekstrēmās fiziskās darbības, bieži vien – siltā klimata zemēs. Tikai trīs reizes Bonds ir novērots dzeram nealkoholiskus dzērienus: apelsīnu sulu [4], kafiju [3] un sālsūdeni [9]; pēdējais atzīstams par īpaši nederīgu šķidruma līdzsvara uzturēšanai organismā. Karstums un saules dūriens šo risku vēl vairāk pastiprina, un Bonda ģērbšanās paradumi bieži vien ir nepiemēroti siltiem laika apstākļiem [3, 4, 9], turklāt var būt izteikti nekonsekventi: Ēģiptes misijā viņš vienubrīd ģērbies pilnā arābu vīrieša ietērpā, bet nākamajā mirklī jau pūlas izturēt spožās saules starus smokingā [28].

Lieki teikt, ka Bonds ne reizi nav redzēts ieziežamies ar pretiedeguma krēmu, lai gan saulesbrilles nēsājis 18 gadījumos [4, 5, 7, 9, 21, 29, 30, 33, 34, 48]. Kopumā secinājām, ka Bonda sagatavotība ar ceļošanu saistītiem saslimšanas riskiem ir visai zema un viņš ir īpaši naivs attiecībā uz infekcijas slimību draudiem. Neraugoties uz to, ka rekomendācijas ceļotājiem tiešsaistē kļūst arvien pieejamākas, Bonda risks saslimt ar infekcijas slimībām pēdējo gadu misijās diemžēl nav mazinājies [6]. To varētu saistīt ar priekšstatu, ka inficēšanās risks mūsdienās ir sarucis [49]; tāpat kā atbildību mīkstinošs apstāklis bieži var tikt interpretēta citu draudu pārpilnība. Bonda sagatavotības trūkumam nepalīdz fakts, ka bieži vien ziņa par gaidāmo misiju tiek saņemta pēdējā brīdī. Vienā konkrētā gadījumā viņš tika brīdināts 3 stundas un 22 minūtes pirms lidojuma uz Karību salām [3] – stipri par vēlu, lai kārtīgi iepazītos ar attiecīgām veselības aizsardzības instrukcijām. Pienācīga konsultāciju sniegšana pirms brauciena neapšaubāmi ir darba devēja pienākums. Ņemot vērā būtisko lomu, kāda aģentiem ar dubultnulles statusu ir starptautiskajās terorisma apkarošanas operācijās, mēs no sirds ceram, ka MI6 savu atbildību turpmāk uztvers nopietni. Mēs dzīvojam tikai vienreiz.

Atsauces

[1] “Mēnesgājējs”, 1979.

[2] “Viņas Majestātes slepenajā dienestā”, 1969.

[3] “Doktors No”, 1962.

[4] “Ar mīlestību no Krievijas”, 1963.

[5] “007: SPEKTRS”, 2015.

[6] “Nav laiks mirt”, 2021.

[7] “Zibenslode”, 1965.

[8] “Dzīvās ugunis”, 1987.

[9] “Kazino Royale”, 2006.

[10] Zegers L. D. A., Zegers R. H. C. “(Un)safe sex in James Bond films: What chance for sex education?” Scot Med J 2018; 63:113–118.

[11] CDC. “Sex & travel.” 2021 [Chapter 9].

[12] Chen L. H., Han P. V., Wilson M. E., et al. “Self-reported illness among Boston-area international travelers: A prospective study.” Travel Med Infect Di 2016; 14(6): 604–613. https://doi.org/10.1016/j.tmaid.2016.09.009.

[13] Hill D. R. “Health problems in a large cohort of Americans traveling to developing countries.” J Trav Med 2000; 7(5):259–266. https://doi.org/10.2310/ 7060.2000.00075 [published Online First: 2001/03/07].

[14] Grobusch M. P., Weld L., Goorhuis A., et al. “Travel-related infections presenting in Europe: A 20-year analysis of EuroTravNet surveillance data.” The Lancet Regional Health-Europe 2021; 1:100001. 2021.

[15] Vilkman K., Pakkanen S. H., Lääveri T., et al. “Travelers’ health problems and behavior: prospective study with post-travel follow-up.” BMC Infect Dis 2016; 16:328. https:// doi.org/10.1186/s12879-016-1682-0 [published Online First: 2016/07/15].

[16] “Dimanti ir mūžīgi”, 1971.

[17] “Dzīvo un ļauj mirt”, 1973.

[18] “Tu dzīvo tikai divreiz”, 1967.

[19] “Tikai tavās acīs”, 1981.

[20] Barford E. “Parasite makes mice lose fear of cats permanently.” Nature 2013. https:// doi.org/10.1038/nature.2013.13777.

[21] “Mirsti citu dienu”, 2002.

[22] Zhang Z., Su G., Zhou F., et al. “Alcalase-hydrolyzed oyster (Crassostrea rivularis) meat enhances antioxidant and aphrodisiac activities in normal male mice.” Food Res Int 2019; 120:178–187. https://doi.org/10.1016/j.foodres.2019.02.033 [published Online First: 2019/04/20].

[23] CDC. “Vibrio and oysters.” 2021.

[24] Füessl H. S. “Shaken, not stirred: did James Bond have an alcohol problem?” MMW Fortschritte Med 2014; 156(3):34 [published Online First: 2014/06/19].

[25] Wilson N., Tucker A., Heath D., et al. “Licence to swill: James Bond’s drinking over six decades.” Med J Aust 2018; 209(11):495–500. https://doi.org/10.5694/ mja18.00947 [published Online First: 2018/12/07].

[26] Wilkins R. G., Unverdorben M. “Wound cleaning and wound healing: a concise review.” Adv Skin Wound Care 2013; 26(4):160–163. https://doi.org/10.1097/01. ASW.0000428861.26671.41 [published Online First: 2013/03/20].

[27] Priyanka K., Sudhir K. M., Reddy V. C. S., et al. “Impact of alcohol dependency on oral health: A cross-sectional comparative study.” J Clin Diagn Res 2017; 11(6):ZC43–46. https://doi.org/10.7860/JCDR/2017/26380.10058 [published Online First: 2017/08/03].

[28] “Spiegs, kurš mīlēja mani”, 1977.

[29] “Ar pasauli nepietiek”, 1999.

[30] “Mierinājuma kvants”, 2008.

[31] “Zelta pirksts”, 1964.

[32] “Tiesības nogalināt”, 1989.

[33] “Zeltacs”, 1995.

[34] “Operācija “Skyfall””, 2012.

[35] “Astoņkājis”, 1983.

[36] Chin A. W. H., Chu J. T. S., Perera M. R. A., et al. “Stability of SARS-CoV-2 in different environmental conditions.” Lancet Microbe 2020; 1(1):e10. https://doi.org/ 10.1016/S2666-5247(20)30003-3 [published Online First: 2020/08/25].

[37] Galea S., Merchant R. M, Lurie N. “The mental health consequences of COVID-19 and physical distancing: The need for prevention and early intervention.” JAMA Intern Med 2020; 180(6):817–818. https://doi.org/10.1001/jamainternmed.2020.1562 [published Online First: 2020/04/11].

[38] Hasler T., Fehr J., Held U., et al. “Use of repellents by travellers: A randomised, quantitative analysis of applied dosage and an evaluation of knowledge, Attitudes and Practices (KAP).” Travel Med Infect Di 2019; 28:27–33. https://doi.org/ 10.1016/j.tmaid.2018.12.007.

[39] “Rītdiena nemirst”, 1997.

[40] “Cilvēks ar zelta ieroci”, 1974.

[41] Shirai Y., Tsuda T., Kitagawa S., et al. “Alcohol ingestion stimulates mosquito attraction.” J Am Mosq Control Assoc 2002; 18(2):91–96 [published Online First: 2002/06/27].

[42] Lell B., Binh V. Q., Kremsner P. G. “Effect of alcohol on growth of Plasmodium falciparum.” Wien Klin Wochenschr 2000; 112(10):451–452 [published Online First: 2000/07/13].

[43] Boey K., Shiokawa K., Rajeev S. “Leptospira infection in rats: A literature review of global prevalence and distribution.” PLoS Neglected Trop Dis 2019; 13(8): e0007499. https://doi.org/10.1371/journal.pntd.0007499 [published Online First: 2019/08/10].

[44] Ouderkirk J. P., Bekhor D., Turett G. S., et al. “Aeromonas meningitis complicating medicinal leech therapy.” Clin Infect Dis 2004; 38(4):e36–7. https://doi.org/ 10.1086/381438 [published Online First: 2004/02/07].

[45] Gautret P., Parola P. “Rabies in travelers.” Curr Infect Dis Rep 2014; 16(3). https:// doi.org/10.1007/s11908-014-0394-0. ARTN 394.

[46] Croughs M., van den Hoogen G. A. L., van Jaarsveld C. H. M., et al. “Rabies risk behaviour in a cohort of Dutch travel clinic visitors: A retrospective analysis.” Trav Med Infect Dis 2021; 43:102102. https://doi.org/10.1016/j.tmaid.2021.102102 [published Online First: 2021/06/08].

[47] Wilson N., Tucker A. “Die another day, James Bond’s smoking over six decades.” Tobac Control 2016; 26(5):489–90. https://doi.org/10.1136/tobaccocontrol-2016- 053426 [published Online First: 2017/01/18].

[48] “Skats uz slepkavību”, 1985.

[49] Kain D., Findlater A., Lightfoot D., et al. “Factors affecting pre-travel health seeking behaviour and adherence to pre-travel health advice: A systematic review.” J Trav Med 2019; 26(6). https://doi.org/10.1093/jtm/taz059 [published Online First: 2019/08/14].

Travel Medicine and Infectious Disease, 44 (2021)