Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
“Romas armijas lielums ir pārsteidzošs,” Giskons sacīja Hannibalam.
“Ir kas vēl pārsteidzošāks,” smaidot atbildēja Hannibals. “Visā šai milzumā nav neviena, kuru sauktu par Giskonu.”1
“Galvenais ir paturēt galveno kā galveno,” teicis produktivitātes guru Stīvens Kovijs. Šis padoms lieti der gan biznesā, gan karā.
Ukraiņu skolotāji, kļuvuši par paramilitāro vienību kaujiniekiem, taktiku apgūst zem ienaidnieka uguns. Ukraiņu armijnieki izdalījuši ieročus un Molotova kokteiļu gatavošanas instrukcijas, tie formē vienības no brīvprātīgajiem, kuri kara lietās lielāko tiesu ir iesācēji. Nelielo vienību komandieri, kuru vārdus mēs, iespējams, nekad neuzzināsim, noteiks šī kara iznākumu. Kas viņiem jāzina? Kādi vides faktori viņiem būtu jāņem vērā? Kā viņiem rīkoties kaujā? Kā viņiem pretosies un uzbruks Krievijas karavīri?
Jūs esat 22 gadus vecs ukrainis, kam tikko izsniegts kalašņikovs, četras magazīnas ar 30 patronām katrā, ķivere un bruņuveste. Vēl pagājušonedēļ jūs studējāt arhitektūru Kijivas Nacionālajā universitātē. Šodien jūs jau stāvat ierindas priekšgalā. Virsnieks dod komandu saskaitīties un tad uzliek roku jums uz pleca:
– Būsiet grupas komandieris.
Tad viņš norāda uz nākamajiem trīs jūsu ierindā:
– Šī ir jūsu grupa.
Aiz jums ierindā ir trīs cilvēki. Nevienu no viņiem jūs agrāk neesat redzējis. Tagad viņi gaida jūsu pavēles.
Pretēji izplatītam uzskatam, ģenerāļi nav svarīgākie lēmēji kaujas laukā. Svarīgākie ir grupu komandieri. Grupa ir mazākā kaujas vienība, parasti trīs ierindnieku un komandiera sastāvā. Tās uzdevums:
1) atklāt uguni uz ienaidnieka spēkiem,
2) sargāt citam cita dzīvību.
Mūsdienu karaspēku parasti organizē saskaņā ar “trijnieka likumu”. Trīs grupas nodaļā, trīs nodaļas vadā, trīs vadi rotā. Kāpēc trīs? Tāpēc, ka kaujas stresa apstākļos nevar paturēt prātā vairāk kā trīs lietas.
Ukrainā “trijnieka likums” būs vispraktiskākais organizācijas princips. Pirmkārt, tas nodrošina skaidras pilnvaru, atbildības un vadības līnijas. Sauszemes kaujā tas ir ļoti svarīgi. Kad nonākat labi tēmētā ienaidnieka ugunī, iestājas haoss. Lai saglabātu vienotu vadību, jūsu atbildības lokā nedrīkst būt vairāk kā trīs padotie, lai tie būtu jūsu grupas kareivji vai jums pakļauto vienību komandieri.
Tāpat saskaņā ar “trijnieka likumu” jums jābūt trim kaujas uzdevumiem – galvenajam uzdevumam un diviem palīguzdevumiem. Ja jūsu vadībā ir trīs cilvēki, tad jums ir kāds, kas veic galveno uzdevumu, un kāds, kas veic katru palīguzdevumu. Uz papīra “trijnieka likums” var šķist primitīvs, taču sauszemes kaujas radītais stress laupīs jums smalkās motorikas koordināciju, perifēro redzi un spēju paturēt prātā vairāk par trijiem faktoriem. Pieturēšanās pie “trīs uzdevumiem” mazina savstarpējo spriedzi, visu vienkāršo un pēc iespējas atbrīvo no visa liekā – un tā ļauj paveikt maksimālo, kas jūsu spēkos.
Ir ļoti svarīgi, lai galvenais uzdevums un palīguzdevumi būtu skaidri izklāstīti. Ikvienam, ar lielākajām kaujas vienībām sākot, ar kājnieku grupu beidzot, jāzina, ko viņi šeit dara. Ja uzdevums ir izskaidrots un saprasts, tad komandieri kaujas laikā var improvizēt, nevis gaidīt norādījumus. Palielinot lēmumu apjomu, ko mazo vienību komandieri var pieņemt patstāvīgi, mazinās spriedze un viņiem tiek dota iespēja pielāgoties. Līdz ar to jūsu puse spēj pieņemt lēmumus ātrāk nekā pretinieks. Tas ir ļoti svarīgi.
Atpakaļ uz Kijivu. Ir pagājušas deviņas sekundes, kopš esat ķēries pie saviem jaunajiem grupas komandiera pienākumiem, kad jūs sastopat savu priekšnieku – nodaļas komandieri. Viņš ir Ukrainas armijas jaunākais seržants, vienīgais no visas nodaļas tērpies uniformā, un viņš ir jūsu vecumā vai varbūt jaunāks. Viņu sauc seržants Kranakovs, taču jūs viņu drīkstat saukt par Aleksu.
– Grupu komandieri, pie manis! – viņš saka.
Tas attiecas uz jums, kā noprotat, iznākdams ierindas priekšā.
Jums piebiedrojas vīrietis un sieviete, no skata grāmatveži vai juristi, abi kādus 10 gadus par jums vecāki. Vai varbūt tie ir divi vīrieši, kas izskatās kā tikko izlaisti no cietuma. Varbūt jūs neesat radis strādāt kopā ar šādiem cilvēkiem. Varbūt nekad agrāk neesat pat runājis ar kādu šādu personu. Tas nav no svara. Jums ir kopīgs mērķis: patriekt krievus. Jūs motivē kopīgas jūtas: mīlestība pret savu valsti. Savas vienības saliedētību jūs balstīsiet šai kopīgajā mērķī un vienojošajās emocijās. Ikvienam šai ķēdē, augstākā vai zemākā posmā, tagad jāatmet savs ego. Izrunājiet to! Jā, nopietni. Jums būs daudz laika sarunām. Kaujas darbība lielākoties sastāv no garlaikošanās, ko reizumis pārtrauc baiļu mirkļi. Izmantojiet šo garlaikošanos pēc iespējas lietderīgi!
Alekss jums paziņo, ka dosieties pastiprināt pozīcijas Kijivas rietumos. Pozīcija – kaujās pilsētā tas parasti ir logs vai caurums sienā, kas nostiprināts ar smilšu maisiem, – ir vieta, no kuras var šaut, un pie tam jums ir zināmas izredzes palikt ienaidnieka pretuguns neskartiem.
Seržants saka:
– Mēs nocietināsimies ēkā Uzvaras prospekta un Mikolas Ušakova ielas stūrī, pie Irpiņas upes.
Viņš parāda jums attēlu savā tālrunī, pietuvina un attālina to un pasaka, ka jūs esat iekļauti 1. teritoriālās aizsardzības brigādes 3. rotā. Tajā iekļausies vairākas nelielas Ukrainas armijas vienības: tās tiks sadalītas un izkliedētas, lai atbalstītu lielāku skaitu jums līdzīgu bruņotu cilvēku.
Vēl jūs uzzināt, ka 3. rotas uzdevums – noturēt minēto ēku un šaut no tās uz ienaidnieku – ir galvenā darbība 1. teritoriālās aizsardzības brigādes pozīcijā. Galveno darbību izdevums “Warfighting” skaidro kā to darbību, kura “attiecīgajā brīdī ir visnozīmīgākā sekmīga iznākuma sasniegšanai”. Kāpēc tieši 3. rotas uzdevums ir nozīmīgākais? Tādēļ, ka no šīs ēkas ir labi pārredzama Irpiņas upe. Tas nozīmē, ka varat lietot savu AK-47 vai jebkuru citu ieroci, kas jums ir, lai nosegtu šo atklāto uguns zonu sev priekšā. Uguns zona ir viss, ko varat pārredzēt. Atklāta uguns zona ir tāda, kurā nekas neaizsedz skatu. No šīs ēkas jūs varat ērti šaut uz krieviem, lai neļautu viņiem šķērsot upi un iekļūt pilsētā. Tā ir galvenā darbība. Savukārt ienaidnieka izredzes trāpīt jums nebūs tik labas, jo jums aizsegu nodrošina ēka.
Pēc Aleksa teiktā, 1. un 2. rotas uzdevumi, kuru pozīcijas atrodas uz ziemeļiem un dienvidiem no jūsējās, veido atbalstošo darbību. Viņu uzdevumi, domājams, ir tādi paši kā jums – arī viņi visdrīzāk izvietosies ēkās un šaus no tām pa ienaidnieku –, taču viņu ēkas nav tik nozīmīgas kā jūsējā. Apzīmējums “atbalstošā darbība” norāda šo vienību komandieriem: ja 3. rota sāks ciest smagus zaudējumus, viņi rīkosies pareizi, ja, neprasot augstākstāvošo apstiprinājumu, izlems atstāt savu pozīciju un dosies palīgā aizstāvēt jūsu ēku. Viņi var – un viņiem vajadzētu – vienkārši to darīt. Jums savukārt sava ēka jānotur, lai tur vai kas.
Jūs atgriežaties pie savas grupas – trim cilvēkiem – un atstāstāt viņiem darbības plānu. Pēc tam jūs sēžaties kravas furgonos, kas tagad kalpo par armijas transportu, un izbraucat uz fronti. Pa ceļam Alekss visiem nodaļas kaujiniekiem izskaidro teritoriālās aizsardzības brigādes komandiera doto kaujas mērķi. Kā norāda “Warfighting”, kaujas mērķis ir nolūks, ar kādu ticis dots kaujas uzdevums, – ne tikai kas jums jādara, bet arī kāpēc jādara. “Uzdevums apraksta veicamās darbības; mērķis izskaidro, kāpēc tās veicamas.”
Kaujas mērķis ir cieši vienots ar galveno darbību. Jūsu grupa ieņem pozīciju ēkā, no kuras jūs varat šaut uz krieviem (galvenā darbība), lai neļautu viņiem šķērsot upi (kaujas mērķis). Ja ikviens jūsu brigādē saprot kaujas mērķi, viņi var pieņemt decentralizētus lēmumus, ja apstākļi mainās.
Piemēram, jūsu pozīcija ir iznīcināta, laupot jēgu jums uzticētajam uzdevumam. Tomēr jums kaut kādā veidā ir izdevies palikt dzīvam. Ko vēl jūs varat darīt, lai neļautu krieviem šķērsot upi? Cerēsim, ka kāds jau iepriekš ir mīnējis tiltu, lai to uzspridzinātu, kad visas citas iespējas izsmeltas. Tilta uzspridzināšana – ideālā gadījumā brīdī, kad uz tā jau atrodas krievu spēki, – īsteno jūsu kaujas mērķi.
Lai cik zemu jūs atrastos militārajā hierarhijā, jums jāizprot sava galvenā darbība un kaujas mērķis. Tas ir būtiski svarīgi decentralizētai lēmumu pieņemšanai. Karam raksturīga spriedze, apjukums un pastāvīgi mainīgi apstākļi. Lemšana pēc iespējas vairāk jādeleģē iespējami zemākajam hierarhijas līmenim, un tas nav tikai tāpēc, lai ikviens justos nozīmīgs; decentralizēta lēmumu pieņemšana notiek ātrāk un labāk reaģē uz ienaidnieka rīcību. Komandieris, kurš zina kaujas mērķi (neļaut krieviem šķērsot upi), rotas galveno darbību (turēties ēkā un šaut no tās), vada galveno darbību (noturēt piekto stāvu) un nodaļas galveno darbību (šaut no trešā loga), arī intensīvas apšaudes apstākļos var ātri pielāgoties, neprasot norādījumus, ko darīt tālāk.
Ikviena līmeņa lauka komandieri apgūst šo lēmumu ciklu. Vēl viens veids, kā to aprakstīt, ir “novēro–orientējies–izlem–rīkojies” jeb NOIR cilpa2. 20. gadsimta 80. gados ASV Gaisa spēku pulkvedis Džons Boids sniedza armijas komandieriem iespaidīgu prezentāciju ar nosaukumu “Konfliktu modeļi”. Viņš aprādīja, ka jebkurā konfliktā tā puse, kura spēs ātrāk atkārtoti veikt NOIR cilpas ciklus, iegūs iniciatīvu un galu galā uzvarēs. “Warfighting” ir radies no “Konfliktu modeļu” konspekta, un kritikas pozitīvi vērtētā Boida biogrāfija nu jau kanonizējusi viņu kā “otro ietekmīgāko militāro teorētiķi pēc Suņdzi”.
Kad esat tikuši līdz zināmajai ēkai, jūsu grupa izkrauj munīciju, uzlādē rezerves magazīnas un nomaina armijas vienību, kas tiek pārvietota. Tagad jūs esat piektajā stāvā. Logi, no kuriem jūs šausiet, ir nostiprināti ar koka konstrukcijām un smilšu maisiem, lai krieviem būtu grūtāk jūs nogalināt, ja viņi šaus pretim. Jūs ievērojat, ka piektajā stāvā ir vairākas iespējamās pozīcijas – vietas, no kurām varat šaut.
Lai cik dīvaini un mulsinoši tas pirmajā brīdī liktos, jūs tagad esat atbildīgs par šo grupu, tāpēc norīkojat Mihailu sargpostenī. Būt sargpostenī kaujas apstākļos nozīmē vērot, vai netuvojas ienaidnieks, un būt gatavam attiecīgi rīkoties, ja to pamana. Jums varētu rasties jautājums, kāpēc tas nepieciešams: vai tad tas tāpat nebūs viegli pamanāms? Nē, nebūs vis. Jūsu uzmanību notrulina pastāvīgi dzirdamā bombardēšana. Liela daļa kaujas darbības ir vienkārši sēdēšana pozīcijās un garlaikošanās. Sargpostenī var pavadīt vairākas dienas, tā arī nesagaidot neviena krieva parādīšanos. Tāpēc cilvēki sargpostenī jums pastāvīgi jāmaina: tur visu laiku jābūt kādam ar svaigu aci.
Jūs izlemjat, ka šaušana no trešā loga būs jūsu grupas galvenā darbība. Jūs nosūtat Dmitriju pajautāt Aleksam, kur jānogādā ievainotie, ja tādi kaujā gadītos. Irina apstaigā un apskata visas pozīcijas piektajā stāvā.
– Kāds ir mūsu plāns? – viņa jautā, gribēdama zināt, kas darāms viņai, kamēr Mihails stāv sardzē. Par laimi, jūs jau esat lasījis šo rakstu, tāpēc varat viņai atbildēt.
Jūs sakāt, ka kaujas apšaude var ilgt dažas minūtes, bet var arī vairākas stundas. Kaujā, vienalga, vai uzbrūkam vai aizsargājamies, mums ir jāšauj, jāpārvietojas un jāsazinās. Mēs varam periodiski nomainīt cits citu šaušanā pa šo logu, kas ir mūsu galvenā darbība. Ja šī pozīcija tiktu sagrauta, mēs pārietu pie cita loga vai uz citu istabu šajā stāvā, vai uz citu stāvu. Ja visas mūsu pozīcijas tiktu sagrautas, bet mēs joprojām būtu dzīvi, mēs dotos atbalstīt citu nodaļu.
– Ja jūs nešaujat, jūs pārvietojaties, – jūs atstāstāt, ko esat lasījis šai rakstā. – Ja nepārvietojaties, jūs sazināties – ja nepieciešams, signalizējat ar rokām vai plaukstām. Jums jābūt drošai, ka visi zina, ko jūs tobrīd darāt.
Šaušana ir svarīga jūsu jaunās nodarbes sastāvdaļa. Bet, lai šautu efektīvi, ir daži priekšnoteikumi. Tāpēc armijniekiem patīk klišejas, akronīmi un banalitātes: jo vienkāršāks sauklis, jo vieglāk to atcerēties, un, jo vieglāk to atcerēties, jo lielākas ir izredzes paveikt uzdevumu arī stresa apstākļos.
– Šaut, pārvietoties un sazināties, – atkārto Irina. – Šaut, pārvietoties un sazināties. Šaut, pārvietoties un sazināties.
Viņa raugās uz jums, bet neizskatās pārliecināta.
– Nopietni. Šaut, pārvietoties un sazināties. Es to lasīju The Cosmopolitan Globalist.
– Ā! – viņas seja mazliet atplaukst.
“Šaut, pārvietoties un sazināties” – brīvās pasaules liktenis tagad gulst uz to ukraiņu vīru un sievu pleciem, kuri spēj šo atcerēties. Ukraiņi cīnās pilsētās, ko pazīst; kaujas vide ir viņu pusē. Uzbrūkošo vienību zaudējumi augs: ieņemt pozīcijas prasmīgi aizstāvētā pilsētā ir grūti. Šķiet, ka ukraiņu cīņas spars tikai aug – un tas nepārsteidz, ņemot vērā, ka viņi atceras un skaidri redz, cik maz Krievijai rūp viņu liktenis un ko viņiem nozīmētu krievu valdīšana.
Tagad tūkstošiem pagaidu komandieru nākas pielāgoties un darboties ienaidnieka uguns apstākļos. Viņiem jāizdomā, kā uzturēt sevi formā ar tādiem trikiem kā, piemēram, miega grafiks. (Jāorganizē rotācija, lai ikviens jūsu vienībā tiktu pie vismaz trīs nepārtrauktām miega stundām diennaktī: tas nepieciešams, lai iestātos t.s. REM miega fāze3.) Viņiem jātiek galā ar neizbēgamajiem adrenalīna uzbangojumiem, morāles kritumiem un paralizējošajām bailēm. Mēģiniet elpot dziļi. Vai smiet: galu galā, jūs esat 22 gadus vecs arhitektūras students, kurš pēkšņi attapies karā pret šito sūda Sarkano armiju, un mēģināt saprast, kā tas darāms, lasot The Cosmopolitan Globalist.
Tagad, kad es to skaidroju, jūs droši vien domājat: “Bet krievu vietā es šito māju vienkārši nobombardētu kā sūdu. Vai nograutu ar mīnmetējiem. Vai ar artilēriju.”
Ticiet man, ikviens ukrainis, kas aizstāv šo ēku (vai kādu no tūkstošiem citu līdzīgu priekšposteņu visā valstī), domā tāpat.
Jā, krievi apšaudīs aizsardzības pozīcijas. Taču domājams, ka savu ierobežoto vadāmo raķešu arsenālu viņi izmantos augstākās prioritātes mērķiem, piemēram, ēkai, kurā, kā viņi domā, uzturas prezidents Zelenskis, un jūs neesat augstākās prioritātes mērķis. Savukārt ar mīnmetējiem un artilēriju precīzi trāpīt mērķim nav viegli. Krievi paši to ļoti labi zina. No 1942. gada 27. septembra līdz 25. novembrim seržants Jakovs Pavlovs noturēja galvenās darbības pozīciju namā Staļingradā, kamēr Vācijas armija to bombardēja, tai uzbruka triecienā, aplenca, taču nespēja nedz ieņemt, nedz iznīcināt. “Pavlova nams” kļuva par leģendu, par padomju pretošanās simbolu.
Tikpat labi par Ukrainas leģendām var kļūt reālu Kijivas ēku – kā manis iepriekš aprakstītā – aizstāvji. Ja neregulārie ukraiņu spēki cīnīsies tā, kā es te iesaku, Krievijas armija dārgi maksās par katru metru savā ceļā. Ar katru no ierindas izsistu iebrucēju karavīru dils ukraiņu cīnītāju bailes no tiem konvojiem, kuri, kā runā, taisās gāzties pār Kijivu.
Viņi zinās, ka vienīgais, kas viņiem jāpaveic, kā es to izskaidrošu šī raksta nākamajā un pēdējā nodaļā, – jānoturas pietiekami ilgi, lai sagaidītu papildspēkus, un – jāturpina cīnīties.
Pagaidām atcerieties: galvenā darbība. Atbalstošā darbība. Šaut, pārvietoties un sazināties.
Sapratāt? Tad labi.
© The Cosmopolitan Globalist, 2022. gada 3. martā
1 Plūtarhs, “Fābija Maksima dzīve”, pirms kaujas pie Kannām.
2 Angļu valodā Observe–Orient–Decide–Act jeb OODA.
3 REM (no angļu rapid eye movement – “ātras acu kustības”) miega fāzei raksturīgas straujas redzokļu kustības, ko saista ar sapņošanu. Uzskata, ka šī fāze ir svarīga pilnvērtīgas smadzeņu darbības nodrošināšanai.
Jaunākā eshatoloģija
#putinnosprāgstitūlītpat
Doties nekurienē nav ne par matu labāk kā palikt šeit