Kāda terorista nāve

Lai gan Eiropas Padomes Cilvēktiesību konvencijas 6. protokolu par nāvessoda atcelšanu parakstījušas visas padomes dalībnieces, to skaitā — Latvija, un Eiropa kļuvusi par gandrīz homogēnu zonu, kur nāvessods miera laikā netiek izpildīts, tomēr nāvessoda atcelšana vai moratorija pieņemšana nebūt nav process, kas norisinās visos kontinentos un visās pasaules valstīs, par spīti optimistiskajiem paredzējumiem, kas tika izteikti Pirmajā vispasaules kongresā pret nāvessodu.¹

Var piekrist asprātīgajam izteikumam Latviešu konversācijas vārdnīcā: “Nāvessods pierāda ļoti sīkstu dzīvību.” Pārāk vispārīgi un abstrakti nāvessoda aizstāvjiem šķiet legālo eksekūciju pretinieku galvenie argumenti: par cilvēka dzīvību kā augstāko vērtību, par nācijas vārdā izpildītas slepkavības demoralizējošo ietekmi uz tautu, par šī soda nelabojamību un neatgriezeniskumu, kas turklāt atņem noziedzniekam iespēju nožēlot un laboties, un par to, cik relatīvs ir “vainu pastiprinošo apstākļu” jēdziens, kas vienīgais liek tiesnešiem izšķirties par augstāko soda mēru. Tiek diskutēts arī, vai slepkavas noslepkavošanu var uzskatīt par pretrunīgu pašas tiesu sistēmas būtībai, jo netiek taču sodīti zagļi, tos apzogot, nedz izvarotāji, tos izvarojot, nedz māju nodedzinātāji, nodedzinot viņu mājas. Domstarpības izpaužas kā divi atšķirīgi spriešanas veidi: vieni ir konkrēti un pragmatiski — viņi piedāvā, piemēram, analizēt reālus zvērisku sērijveida slepkavību gadījumus un to apstākļus. Otrie balstās uz filozofiskas un ētiskas dabas argumentiem. Tos lielā mērā pārstāv ievērojamais filozofs Žaks Deridā, kas Parīzē jau vairākus gadus pasniedz lekciju kursu par apžēlošanas un piedošanas jēdzienu, kas, viņaprāt, pilnīgi tiek pārprasts. Piedošana nevis izvērtē un izsver, kāda daļa pārinodarījumā var tikt piedota, kāda ne, bet tai ir absolūts raksturs. Tāpēc, ja vispār pieņemt nostāju par noziedznieku apžēlošanu, tad pieņemt to kā principu un izšķirties neizpildīt nāvessodu nekad, ne par ko un nevienam.

Lai saprastu, kāpēc saasinājusies polemika par augstāko soda mēru, pievērsīsimies tikai vienai konkrētai valstij, kurai statistikas atskaitēs par šo procedūru pienākas īpaša rubrika. Amerikas Savienotās Valstis ir lielākā no demokrātiski pārvaldītām valstīm, kurā regulāri tiek izpildīti nāvessodi. ASV nāvessodu izpilda 31 štatā, kā arī federālā līmenī, un pēc eksekūciju skaita pagājušajā gadā tā ieņem otro vietu aiz Ķīnas, pārspējot Irānu, kura ierindojas trešajā vietā. Uz nāvi var tikt notiesātas gan personas, kas nozieguma izdarīšanas brīdī nav bijušas pilngadīgas, gan psihiski slimi un garīgi atpalikuši noziedznieki. Iedzīvotāju vairākums atbalsta augstākā soda mēra piemērošanu par vairāk nekā 60 dažādiem noziegumiem, no kuriem trīs nav saistīti ar slepkavību — narkotiku kontrabanda lielos apmēros, spiegošana un valsts nodevība. Šo nostāju izskaidro dažādi apstākļi: ilgstoša verdzības iekārta, sevišķi Dienvidu štatos, linča tiesu tradīcija un savdabīgā principiālā un pašpārliecinātā taisnīguma un demokrātijas izpratne. Sabiedrības vairākuma intereses tiek vērtētas augstāk par nesamierināmo un dumpīgo indivīdu interesēm. To pašnoteikšanās tiesības un pat tiesības uz dzīvi tiek ievērotas, ja šie indivīdi pakļaujas likumam, turpretī par sliktu uzvedību tās tiem var tikt atņemtas. Raksturīga ir tendence cilvēkus sadalīt divās kategorijās — labajos un ļaunajos, pie tam ļaunie tiek uzskatīti par neatgriezeniski samaitātiem, un, tos likvidējot, vispārējā sabiedrības labklājība tikai iegūtu.

Nāvessoda atbalstīšanu veicina arī bailes. Pēc terora akta, kad tika uzspridzināts Oklahomasitijas administratīvo ēku komplekss, 1996. gadā prezidents Klintons parakstīja dokumentu par terorisma apkarošanā pieņemamiem mēriem, sekmējot un paātrinot nāvessoda piespriešanu atentātu organizētājiem.

Pirms pievērsties notikuma sīkākam aprakstam, vēlos uzsvērt, ka šis materiāls tika sagatavots labu laiku pirms septembra notikumiem Ņujorkā un Vašingtonā, kuru gaismā šeit minētais upuru skaits liksies tikai vāra atblāzma. Neskatoties uz to, teksts tiek publicēts brīdī, kad efektīvas terorisma apkarošanas metodes vairāk par visu ir aktuāls diskusiju temats.