Īstā Mīlestība

Ļoti nevispārinot: gandrīz vai ikviens pusmūža vīrietis kaut reizi savā pusmūža dzīvē ir gribējis nonākt TV raidījumā Panorāma. Toties, kā nesen noskaidroju, ļoti grūti atrast neprecējušos pusmūža sievieti¹, kas par 10 000 eiro būtu ar mieru precēt garmatainu Argentīnieti ar sešpaku², lai palīdzētu viņam iegūt uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā. Racionāli vērtējot, piedāvājums tiešām bija ļoti labs, bet, tā kā pati nevaru likumiski stāties šāda formāta attiecībās, nolēmu Argentīnietim palīdzēt, piedāvājot citas kandidatūras no tuvāko paziņu loka. Ar viņu pat nebūtu jāguļ vai kopā jābrokasto – viss, ko viņš vēlas, ir neierobežoti ceļot kājām pa Eiropu un, neviena netraucēts, mierīgi nakšņot savā teltī.

Viņš pats – Argentīnietis – ir ģimeniski orientēts, bērnus gribošs (nākotnē), spāniski runājošs, konservatīvs katolis, kurš tikai pavisam nesen, apceļodams Skandināvijas valstis, uzzinājis, ka pastāv tādi svingeri. Viņš esot bijis šokā, ka pasaulē notiek arī kaut kas tāds: vīrs no brīvas gribas gatavs dalīties savā skaistajā sieviņā ar citiem, turklāt vēl gūstot no tā prieku. Droši vien viņš arī tagad jūtas šokēts, ka tāds vīrietis kā viņš – veselīgs, skaists, garmatains, bez kaitīgiem ieradumiem – nevar brīvajā Eiropā atrast nevienu pašu sievieti, kas būtu gatava viņu precēt, turklāt saņemot par to 10 000 eiro honorāru.

Pirms izteikt šo vilinošo piedāvājumu pazīstamām sievietēm, ilgi apsvēru, kurai vaicāt pirmajai, jo biju pārliecināta, ka tas būs uz izķeršanu. Nevēlējos piedzīvot to neērto situāciju, kad kāda no viņām justos sāpināta, ka kaut kas tik labs bijis tik tuvu, bet beigu beigās tomēr gājis secen. Uzskatu, ka šāda vilšanās noteikta vecuma cilvēkam ir pilnīgi lieka. Tomēr mani gaidīja pārsteigums: saņēmu atteikumu pēc atteikuma. Gods kam gods, neviena no uzrunātajām sievietēm neatteica tādēļ, ka tai nevajadzētu naudu. Tieši pretēji, nauda būtu pat ļoti noderējusi, lai īstenotu kādu sen lolotu sapni, piemēram, nopirktu lietotu jahtu, uzlabotu acu plakstiņu formu vai beidzot nomaksātu hipotekārā kredīta atlikumu un nākotnē dzīvotu bez parādsaistībām. Tomēr – atkal nevispārinot – lielākoties viņas atteicās no šīs iespējas īstenot savu sapni tādēļ, ka visas kā viena – skaistas, gudras, asprātīgas, nobriedušas, pieredzējušas, profesionālas un izglītotas – cerēja beidzot sastapt savu Īsto Mīlestību. Un te atkal interesanti novērojumi. Pirmkārt, kāpēc gan pieņemt, ka šī Īstā Mīlestība, kas joprojām nav pieredzēta, uzradīsies tieši tad, kad, uzņemoties pavisam nelielas, ikdienas ritmu nekādi neietekmējošas saistības, tiks atvieglota dzīve kādam simpātiskam ceļotājam? Otrkārt, vai tiešām uzrunātajām sievietēm jau nav bijusi pieredze ar citām Īstām Mīlestībām pagātnē, lai saprastu un samierinātos, ka vēl Īstākas Mīlestības par šo vairs nevar būt? Treškārt un visdīvaināk: nez kāpēc viņām visām šķita, ka nākotnes Īstajai Mīlestībai varētu likties nepieņemami šādi pārdot savas juridiskās partnerību apliecinošās saistības par 10 000 eiro.

Tā nu sievietes ļoti pārliecināti atteicās no pavisam reālu sapņu īstenošanas, cerībā uz Īsto Mīlestību, kas, iespējams, nekad neatnāks. Nelīdzēja arī neviens no spēcīgajiem argumentiem par labu Argentīnietim. Varat ticēt, es liku lietā visu, ko vien spēju, lai viņas pārliecinātu! Saprazdama, ka sievietēm varētu būt svarīgs potenciālā juridisko attiecību partnera izskats, daiļrunīgi aprakstīju Argentīnieša skaistumu un spēku. Pieminēju, ka bez jau iepriekš minētās sešpakas viņam ir gari mati, spēcīgs, iededzis augums un viņš var diezgan daudz reižu piepumpēties ar akmeni uz muguras. Zinot, ka sievietēm patīk radoši cilvēki (gan jau katrai kādreiz gribējies kļūt par mūzu), stāstīju, ka Argentīnietis ir ražīgs rakstnieks, kurš izdod pa grāmatai nedēļā. Visām piedāvājumu saņēmušajām bija arī iespēja nopirkt Argentīnieša grāmatas: vienu grāmatu ar viņa foto varēja dabūt par septiņiem eiro, bet, pērkot vairumā, par pieciem (vairums skaitījās arī divas grāmatas). Saprotams, ka visas šīs sievietes gribēja justies pilnīgi brīvas, taču arī šim gadījumam man bija savs arguments: pat ja Argentīnietis, uz neilgu brīdi iegriezies Latvijā, arī sagribētu palikt pie savas laulātās draudzenes pa nakti, viņš, kā jau pieredzējis ceļotājs, uzceltu dzīvoklī telti, tādējādi norobežojoties no garlaicīgās dzīves un dodot sievietei nepieciešamo brīvību. Neaizmirsu pieminēt, ka Argentīnietis ir arī ļoti praktisks, dienā viņš iztiek ar nieka pieciem eiro.

Taču neviens no maniem argumentiem nenostrādāja. Visas kā viena, visas manas paziņas pārliecinoši atteicās. Un, ņemot vērā trūkumus valsts likumdošanā, vīrieši diemžēl piedāvājumu nevarēja izskatīt.

Galu galā, veikusi diezgan plaša mēroga meklējumus, es beidzot atradu vienu reālu sievieti, kura būtu gatava saņemt 10 000 eiro. Taču, kā izrādījās, viņa, par nožēlošanu, jau bija paspējusi apprecēt kādu skandināvieti, lai varētu no tās izdevīgāk noīrēt dzīvokli. It kā jau tādas vienotas datubāzes viendzimuma un tradicionālajiem pāriem nav, tomēr progresīvi domājošā sieviete izrādījās pietiekami konservatīva un nolēma apstāties pie vienām aprēķina laulībām.

– Jā, – viņa teica, skumji nopūtusies, – neticami laiki pienākuši!

Tiešām – neticami. Vai 10 000 eiro bonuss bankas kontā kādai vai kādam jebkad ir traucējis atrast Īsto Mīlestību?

Taču es nespēju nomierināties, kaut kas lika man šo piedāvājumu izteikt vēl un vēl, līdz atteikušās bija VISAS man pazīstamās un pat puspazīstamās neprecētās dāmas. Un tad beidzot, ne uz ko vairs necerēdama, es tāpat vien, joka pēc izstāstīju par Argentīnieti savai 17 gadus vecajai meitai³. Viņas atbilde mani ķēra nesagatavotu:

– Vai tas Argentīnietis var pagaidīt līdz janvārim?