Pusnakts govju puisis

No 2009. gada 23. septembra tiesas sēdes, izskatot Morstaunas Ņūdžersijas štatā policista Roberta Melias lietu. Policists nofilmēts, iesaistoties seksuālās darbībās ar teļiem Sauthemptonā Ņūdžersijā 2006. gadā. 2008. gadā Melia arestēts un apsūdzēts par seksuālu uzmākšanos trim meitenēm piecu gadu laikā; bez tam viņš apsūdzēts arī par nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem sakarā ar 2006. gada incidentu. Marks Katanzaro ir aizstāvības advokāts; Kevins Morgans ir Bērlingtonas pagasta prokurora palīgs. Augstākās tiesas tiesnesis Džeimss Morlijs atcēla apsūdzību nežēlībā pret dzīvniekiem.

Marks Katanzaro: Tiesneša kungs, es aicinu tiesu uzrādīt faktus, kas apstiprina apsūdzību. Kopošanos ar dzīvniekiem mūsu likumdevēji ir atcēluši. Viņi noteikuši, ka tā vairs nav uzskatāma par noziegumu. Lai pabāztu šos faktus zem nozieguma birkas, štats aiz matiem pievilcis nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Kur ir kaut viens fakts, kas liecina par jebkādu nežēlību? No liecības ir nepārprotami skaidrs, ka īpašnieks bijis ļoti sarūgtināts taču nav nekā, kas liecinātu, ka ar to jebkādā veidā sarūgtināti vai mocīti dzīvnieki. Kas šajā aktā liecina, ka tur bijis mocīšanas elements?

Tiesnesis Džeimss Morlijs: Nu, bet no šī akta izrietošā dzīvnieka kaitināšana, ievietojot tam kaut ko mutē un liekot tam veikt tādas fiziskas darbības, kas parasti noved pie barības uzņemšanas?

Katanzaro: Kā jūs zināt, ka tā ir dzīvnieka kaitināšana? Vienkārši ziņkārība no manas puses.

Morlijs: Nu, karināt izsalkušam cilvēkam priekšā aukliņā pakārtu hamburgeru – tā varētu būt visprecīzākā analoģija. Izsalkušais cilvēks vienkārši nevar to īsti sasniegt, tu to turpini karināt, un viņš ir vīlies.

Katanzaro: Neesmu redzējis nekādus pierādījumus, ka sūkāšana, ja no tās nav nekāda labuma, ir viņu mocīšana. Es nekad neesmu iedomājies, ja teļam ir māte, kas nespēj viņu pabarot, ka viņa to moka.

Morlijs: Štats sniedz mocīšanas definīciju, un viena no mocīšanas definīcijām ir, ka tā ir ciešanu avots; un ceturtā ciešanu definīcija ir, ka tas ir neizpratnes, apstulbuma stāvoklis.

Katanzaro: Tātad jūs secināt, ka šie dzīvnieki bija neizpratnē vai apstulbuši?

Morlijs: Morgana kungs?

Kevins Morgans: Es varētu ilgi runāt par to, ko nozīmē ciešanas, taču tas būtu lieki. Tas, ko zvērinātie ir dzirdējuši, ir, ka Melias kungs bāzis savu peni pieciem teļiem – mazām gotiņām – mutē; četri gadījumi redzami videolentē. Nu, ja tas nav ciešanu avots un līdz ar to mocīšanas gadījums, nezinu, ko par tādu uzskatīt, tiesneša kungs.

Morlijs: Kur īsti štats saskata teļu ciešanas, par kādām jāizdara secinājumi zvērinātajiem? Vai tas būtu apmēram tā: “Es vēlos barību, barības nav, es daru tā, lai tiktu pie barības, bet nu es esmu neizpratnē vai apstulbis”? Vai arī, no štata viedokļa, teļam tas vienkārši ir pretīgi?

Morgans: Tiesneša kungs, štatam ir zināmas grūtības iedziļināties teļa pasaules uztverē. Taču, ja jūs noskatīsieties video, tad redzēsiet, ka teļš atkārtoti baksta ar galvu Melias kungam vēderā, jo domā, ka tiks pie piena. Bet pienu viņš tā arī nedabū. Saprātīgs zvērinātais atzīs, ka vīrieša penis teļa mutē nozīmē teļa mocīšanu. Tas ir, tiesneša kungs, manuprāt, būtu vietā sacīt, ka tas ir pretdabisks akts.

Morlijs: Taču govs nezina, ka tas ir pretdabisks akts. Ja teļam piemistu kognitīvā spēja veidot domas un runāt, teļš sacītu: “Kur piens? Man te kaut ko ieliek mutē un es te sūcu, bet piena nav!” Tas ir, es gribu teikt – jebkurš no jums, kam ir bērni, zina, ka bērniem patīk sūkāt pirkstus. Viņiem tas patīk tik ļoti, ka viņi to dara un dara. Mēs viņiem dodam arī knupjus, ar kuriem viņi veic tās pašas darbības kā ar pudelīti. Cik reižu esmu tiesājis lietas, kur iesaistīta nežēlīga izturēšanās pret bērniem, bet nekad ārsti nav sacījuši, ka šādu darbību veicināšana ir bērnu mocīšana. Ja mēs zinām, ka bērniem vienkārši patīk sūkāt, vai mēs varam droši apgalvot, ka teļam, kam ir daudz ierobežotākas kognitīvās spējas, tas nepatīk?

Harper’s, 2009. gada decembrī