Noliec šaujamo, paņem kannoli!

“Starptautiskās teroristu organizācijas Al Qaeda līderis Osama bin Ladens piektdien izplatītajā audiovēstījumā kritizē ASV un citu industriāli attīstīto valstu klimata politiku, turklāt mudina boikotēt ASV dolāru, lai izbeigtu verdzisko atkarību no Savienotajām Valstīm. [..] Savā runā bin Ladens arī ietver amerikāņu kreisās ievirzes polemista Noama Čomska atziņu, ka ASV administrācija darbojas kā mafija.”

LETA/AFP, 2010. gada 29. janvārī

ASV ir valsts, kas mērķtiecīgi tika nodibināta kā impērija, un jau Džordžs Vašingtons to sauca par topošo impēriju. Mūsdienu amerikāņu imperiālisms ir šī nekad nepārtrauktā procesa pašreizējā fāze. Tā dibinātājiem par paraugu kalpoja Britu impērija, kas, savukārt, centās līdzināties Romas impērijai. Uzsverot, ka ekspansija ir ceļš uzdrošību, šo impērijas ideju 19. gadsimta 20. gados tālāk attīstīja ASV Valsts sekretārs Džons Kvinsijs Adamss, viens no Monro doktrīnas autoriem un vēlāk arī ASV prezidents (1825–1829). Tātad, lai šī austošā impērija spētu pastāvēt, tai ir jāpaplašina savas robežas. Vēl tālāk šo paplašināšanās vīziju 1885. gadā attīstīja Brūkss Adamss, amerikāņu vēsturnieks un Dž. K. Adamsa mazdēls. Pēc viņa domām, Āzijai bija jākļūst par ASV ekonomiskās sistēmas sastāvdaļu, pārvēršot Kluso okeānu par iekšējo jūru, jo galu galā nav taču iemesla uzskatīt, ka ASV ir mazāks varas un labklājības iemiesojums nekā savulaik Anglija, Roma vai Konstantinopole.

1907. gadā Vudro Vilsons lekcijā Kolumbijas Universitātē paziņoja – ja jau tirdzniecība ignorē nacionālās robežas un ražotāji kā tirgu saredz visu pasauli, tad arī ražotāju nācijas karogam ir jāseko biznesam, un, ja kādas valsts durvis netiek atvērtas, tad tās ir jāatsper vaļā ar kāju. Valdībai ir jānosargā finansistu panāktās vienošanās, pat ja šajā procesā ir jāvēršas pret iesaistīto nāciju suverenitāti. Ir jāiegūst kolonijas un jārada kolonijas tā, lai neviens potenciāli noderīgs stūrītis uz šīs planētas nepaliktu nepamanīts vai neizmantots.

Pat Rūzevelta administrācijas laikā ASV sevi uzskatīja par neapšaubāmu pasaules lielvaru, ierobežojot jebkuru citu valstu darbību suverenitātes virzienā, tikko šī darbība tika uztverta kā traucējoša ASV globālajām iecerēm. Pēc Otrā pasaules kara Džordžs Kenans, ASV Valsts departamenta Politikas plānošanas Personāla vadītājs, atzīmēja, ka ASV, kur dzīvo tikai 6, 3 % no pasaules iedzīvotājiem, pieder 50 % no pasaules bagātības. Saglabāt šīs proporcijas un tajā pašā laikā nepasliktināt ASV nacionālo drošību, nodarbojoties ar altruismu un labdarību – tam, pēc Kenana domām, ir jābūt ASV ārpolitikas galvenajam uzdevumam. Kenans pasauli sadala saskaņā ar ASV ietekmes sfērām un interesēm: Latīņamerika – vienkārši intereses zona, Tuvie Austrumi kā energoresursu nodrošinātājs ASV tālākai ekspansijai. Dienvidaustrumāzijas uzdevums ir nodrošināt resursus un izejvielas agrākajām koloniālajām lielvarām, savukārt Āfrika ir noderīga Eiropai tās atjaunošanās procesā.

Aukstā kara gados pasaules lietu kārtību lielā mērā noteica starp ASV un PSRS neoficiāli noslēgtais neiejaukšanās pakts, dodot tiesības katrai valstij brīvi rīkoties savā ietekmes zonā. Konkrētāk, šīs vienošanās rezultātā ASV uzdrošinājās apkarot visu, kas tika dēvēts par radikālo nacionālismu Trešajā pasaulē. Daži piemēri: panamiešu apšaušana pēc manifestācijām 1964. gadā, kurās tie pieprasīja atdot Panamas kanālu; atbalsts Brazīlijas labējiem militāristiem 1964. gada puča laikā; jūras spēku izcelšanās Dominikas republikā vēlēšanu kampaņas laikā 1965.–1966. gadā; zaļo berešu iesaistīšana kaujās pret dumpiniekiem Gvatemalā 1966.–1967. gadā; CIP atbalsts apvērsumam Čīlē, dodot varu Pinočetam; dumpinieku atbalsts gan ar padomdevējiem, gan piegādēm no gaisa, kā arī karavīru iesaistīšana ķīlnieku cīņās, kā rezultātā Salvadorā 1981.–1982. gadā tika nogalināti 75 000 cilvēku; kontrrevolucionārā darbība Nikaragvā pēc 1981.gada, kuras rezultātā tika nogalināti 50 000 cilvēku; spēcīga militārā klātbūtne Hondurasā, atbalstot Kontras gueriljas cīņu pret Nikaragvas valdību; iebrukums Grenādā 1983.–1984. gadā; armijas atbalsts kokaīna reģionam Bolīvijā 1987. gadā; iebrukums Panamā 1989. gadā, lai gāztu ģenerāli Noriegu, kad tika bombardēti El Chorillo graustu rajoni, ievainojot un nogalinot tūkstošiem cilvēku. Pieminot ASV iebrukumu, panamieši decembrī atzīmē Nacionālo piemiņas dienu. Interesanti piezīmēt, ka Noriega, kaut arī mazsvara nelietis, vairāk nekā 20 gadus saņēma algu no CIP.

Valstis, kuras piedzīvoja reālu intervenci, bija mazas, politiski nenozīmīgas, tās nebija spējīgas atbildēt uz šiem iebrukumiem. Ja nu kāda valsts, pat ļoti neliela, mēģinātu pretoties ASV uzspiestajai ietekmei, citas varētu sekot šim piemēram, tādējādi radot, runājot Henrija Kisindžera vārdiem, lipīgu vīrusu. Tātad, lai likvidētu jebkuru vēlmi pretoties, bija skaidri jāparāda, ka šāda rīcība ir aplama. Jo mazāka un vājāka valsts, jo vieglāk demonstrēt šo spēku. Tādēļ Čomskis salīdzināja ASV ārējo politiku ar mafijas rīcību. Krusttēvs nekad nepieļauj maza veikala īpašnieka atteikšanos maksāt “jumta” naudu. Pat ja šī nelielā nauda viņam nav nepieciešama, šāda mīkstsirdība var radīt bīstamu precedentu, mazinot Krusttēva varu kopumā.

Tieša spēka pielietošana gan nav vienīgais ASV ārējās politikas instruments. Noderīgs instruments ir arī SVF un Pasaules Banka, kas piespiež valstis pieņemt ASV ekonomiskajām interesēm atbilstošu politiku. Vairākkārt norādīts, ka šādas politikas rezultāts ir vispārējas nabadzības pieaugums un vienlaikus bagātības koncentrēšanās, citiem vārdiem sakot, nepietiekama attīstība. Pēc 11. septembra The Wall Street Journal veica vairākas aptaujas Tuvējos Austrumos, intervējot naudīgos musulmaņus. Tipiskā atbilde uz jautājumu, kāpēc viņiem nepatīk ASV, bija, ka viņi ienīst ASV par tās atbalstu tirāniskiem režīmiem, par pretošanos demokrātijai un citu valstu attīstībai.

Neskatoties uz visu iepriekš teikto, svarīgākais jautājums tomēr ir sociālā un ekonomiskā attīstība. No vēstures redzams, ka valstīs, kuras ir piedzīvojušas sociālo un ekonomisko izaugsmi pēc 1945. gada, ir izveidota neatkarīga attīstības politika, taču tās ir arī kļuvušas par ASV sabiedrotajiem pat gadījumos, kad iepriekš ir bijušas naidā. Piemēram, Japāna, kas ir spējusi piedot Hirosimu un Nagasaki, un šobrīd ir viens no svarīgākajiem ASV ekonomiskajiem partneriem. Katrai darbībai ir pretdarbība. Kreiso nacionālistu panākumi Latīņamerikā pēdējos gados, Palestīnas problēmas, bin Ladens pats par sevi, ir daži piemēri reakcijai uz ASV ārpolitiku. Dažreiz mazie veikalnieki tomēr sadumpojas pret Krusttēvu.*Kannoli - tradicionāls sicīliešu gardums, saldas kārtainās mīklas stobriņš ar svaiga rikotas siera pildījumu. "Leave the gun, take the cannoli" - citāts no Frānsisa Forda Kopolas filmas "Krusttēvs".