Bonifācijs Daukšts

Kad vārdi top par simboliem

“Čīles prezidents Sebastjans Pinjera pirmdien atvainojies, ka nesenās Vācijas vizītes laikā lietojis frāzi, kuras saistību ar “tumšo nacisma” pagātni neesot apzinājies. Pēc tikšanās ar Vācijas prezidentu Kristiānu Vulfu Pinjera viesu grāmatā ierakstījis frāzi “Deutschland über alles” (Vācija pāri visam). [..] Pinjera esot domājis, ka šī frāze nāk no 19. gadsimta vienotās Vācijas valsts izveidotāja un pirmā kanclera Oto fon Bismarka laikiem, taču neesot bijis informēts, ka tā saistīta ar nacistiem.”

LETA, 2010. gada 26. oktobrī

Vispirms būtu jāatceras, ka šī “frāze” nav vienkārši kāda frāze, bet gan atmiņā paliekoši sākuma vārdi īpašam dzejojumam. Tas Vācijas un vācu nācijas vēsturē patiešām populārs kļuva “dzelzs kanclera” Bismarka laikā, augstu valstisku atzīšanu ieguva 19. gadsimta nogalē un līdz pat Otrā pasaules kara beigām 20. gadsimtā bija iecelts oficiālā Vācijas valsts himnas teksta statusā. Savu oficiālā statusā pacelto mūžu šis sauklis “Deutschland, Deutschland über alles, über alles in der Welt” beidza reizē ar fīreru Ādolfu Hitleru – kā viņa dibinātā nacistu Trešā reiha himnas pati pirmā, pati eksponētākā un miljoniem no nacistu režīma cietušo cilvēku ļaunā piemiņā visvairāk palikusī frāze. Nevar nepamanīt, ka pēdējā laikā Eiropā vai ik gadu noskan kāds vēstures nezināšanas, elementāra erudīcijas trūkuma vai pat atklāti politiski provokatīvu tieksmju radīts konflikts vai starpgadījums, ko izraisījusi minētās frāzes neadekvāta publiska lietošana, it sevišķi lielos un valstiskos pasākumos. Eiropas futbola čempionāta Eiro–2008 laikā, translējot Austrijas un Vācijas komandu spēli, kļūdu pieļāva Šveices televīzija, spēles atklāšanas ceremonijas laikā raidot ēterā teletekstu, kurā bija lasāms teikums “Deutschland, Deutscland über alles, über alles in der Welt”. Kompānija SWISS TXT toreiz visai žigli oficiāli atvainojās un lūdza piedot savu “nepiedodamo kļūdīšanos”... Savukārt 2009. gada beigās britu rokmūziķis Pīters Dohertijs tika nodzīts no skatuves kādā mūzikas festivālā Minhenē, jo sāka dziedāt himnisku tekstu, to iesākot ar vārdiem “Deutschland, Deutschland über alles”. Dohertija pārstāvis presei pēc tam tika skaidrojis, ka Pīters neesot zinājis “par dziesmas diskutablo raksturu”, mūziķim pašam esot ebreju izcelsme, un viņš esot cīnījies pret rasismu un fašismu bezmaz neskaitāmu organizāciju ietvaros... Mūsdienu apvienotās Vācijas Federatīvās Republikas himnas oficiālais teksts kopš 1991. gada ir tikai viena astoņrinde – 19. gadsimta dzejnieka Augusta Heinriha Hofmaņa no Fallerslēbenas dzejojuma “Deutschlandslied” (Vāczemes dziesma), sauktas arī par Vācu dziesmu – trešais, pēdējais pants. Savukārt himnas melodija nāk no Jozefa Haidna ķeizara dziesmas jeb himnas. Tā komponēta 1796.–1797. gadā Vīnē, toreiz attiecīgi ar nosaukumu “Dievs sargi Franci, ķeizaru” un veltīta pēdējam Vācu Svētās Romas impērijas ķeizaram Francim II. Mēdz atzīmēt, ka Haidna melodijas sākuma frāzes varētu būt bijušas Burgenlandes horvātu tautas dziesmas “Stal se jesem” (Esmu piecēlies) iedvesmotas. Visām Austrijas ķeizaru himnām līdz Austrijas Republikas proklamēšanai 1918. gadā atšķīrās tekstu autori, bet nemainīga palika šī viena, Haidna melodija.

VFR himnas melodija sākotnēji ir saistīta ar Austriju, bet tās teksta izcelsme, kā jau teikts, – ar pašu Vāciju, tās apvienošanās procesa ietekmi. “Vāczemes dziesmu” Fallerslēbenā dzimušais Augusts Heinrihs Hofmanis uzrakstīja 1841. gadā, izsūtījumā, toreiz vēl britu valdījumā esošajā Helgolandes salā. Raksturīgi, ka šīs dziesmas patriotiskā patosa centrā nebija vairs kāds monarhs, bet gan pati nācija.

Kad 1871. gadā izveidojās Vācijas ķeizarvalsts, Hofmaņa un Haidna Vāczemes dziesma tomēr aizvien vēl palika tikai kā viena no patriotiskajām dziesmām citu starpā. Pirmoreiz oficiālā notikumā tā skanēja 1890. gadā svētkos par godu Helgolandes pārņemšanai Vācijas sastāvā. 1922. gadā prezidents Frīdrihs Eberts pasludināja Hofmaņa Vācu jeb Vāczemes dziesmas visus trīs pantus ar Jozefa Haidna melodiju par Vācijas (Veimāras Republikas) nacionālo himnu.

Nacionālsociālisma varas laikā 1933.–1945. gadā oficiālos sarīkojumos Vāczemes dziesmas otrais un trešais pants netika dziedāts. Pēc nacionālās himnas pirmā panta uzreiz, kā likums, sekoja Horsta Vesela dziesma “Die Fahne hoch!” (Karogus augšā!), kas bija nacionālsociālistu partijas himna. Kopš 1940. gada tādu himnas izpildījuma kārtību noteica īpašs priekšraksts. Dubulthimnas politiskais mērķis bija simbolizēt nacistu partijas (NSDAP) un valsts nešķeļamu vienotību. Ar Vāczemes dziesmas vārdiem “Deutschland, Deutschland über alles” saistījās un tika uzkurināta arī nacistiska, revanšistiska sajūsma par vācu kareivju varoņgaitām un kolektīvas ziedošanās upuri Pirmā pasaules kara frontēs, t.s. Langemarkas mīts.

Iestājoties par Vācu dziesmas atjaunošanu nacionālās himnas statusā 1952. gadā, bundeskanclers Konrāds Adenauers īpaši uzsvēra nepieciešamību pasludināt par valsts oficiālajos pasākumos dziedamo tekstu tikai trešo, nacistu faktiski aizliegto pantu. Tāds himnas variants arī tika akceptēts. Lai gan Vācu dziesmas sākuma vārdos neatrodam nekā nepieņemama, tomēr nacistu laikā tie propagandā ir tikuši burtiski pielādēti ar negatīvu saturu un aptraipīti daudzas tautas un valstis skārušās noziedzīgās rīcībās. Nacistu varas laikā šis sauklis apzināti tika veidots par demokrātijām svešu, impērisku simbolu. Tāpēc ir saprotama ļoti piesardzīga un delikāta attieksme jautājumā par “Deutschland, Deutschland über alles” neadekvātas, publiskas manifestēšanas gadījumiem, pat ja tie notikuši pārpratuma un trulas nezināšanas dēļ. Vācijas Federatīvās Republikas oficiālajā himnas tekstā tādu vārdu vispār nav. Tomēr, neatkarīgi no tā, likuma plāksnē Vāczemes dziesmas pirmā un otrā panta dziedāšana nav sodāma, kā to daždien kāds apgalvo. Saistībā ar visu iepriekš pausto derīgi būtu ieklausīties arī Radio Eho Moskvi šī gada 27. jūlija raidījumā no iepriekšējiem gadiem atsauktajās izcilā apskatnieka Anatolija Agamirova-Saca pārdomās. Viņš atceras, ka pēc Hofmaņa Vāczemes dziesmas kā teksta pamatnes (daļējas) iekļaušanas VFR himnā 1952. gadā Padomju Savienības “rakstāmspalvas rīdītāji avīzēs” jau “uzreiz sāka runāt: ak, atkal turpinās revanšistiski noskaņojumi, atkal turpinās nacisms, rasisms. Nu kā tad tā: Vācija, Vācija pāri visam?! [..] Bet, vienkārši – prievārds “über” ir daudznozīmīgs savā tulkojumā. To var iztulkot gan (pasaulkundziski – B.D.) kā “pāri visam”, gan arī kā “vispirms, pirmkārt”. “Vispirms Vācija, pēc tam visa pārējā pasaule, pārējās valstis.” [..] Vienkārši katra tauta pirmkārt lepojas ar savu dzimteni, pirms visa cita. Tas ir pilnīgi dabiski.”

Raksts no Decembris, 2010 žurnāla

Līdzīga lasāmviela