Eiropas praids starp Rībenu un Klintoni

Liels apkaunojums man šķiet ASV jaunā vēstnieka Latvijā nesenajā intervijā izskanējusī “labā ziņa”, ka 2015. gadā Rīgā iecerētais milzu “praids” nesīšot Latvijai ekonomisku labumu... Vai tiešām pēc pāris mēnešu uzturēšanās Rīgā Pekalas kungs ir iepazinis latviešus kā tautu, kas par dažiem desmitiem nopelnītu tūkstošu viesnīcnieku un krodzinieku kabatās gatava pārdot savu morāli?

Ingūna Rībena, Delfi.lv, 2. oktobrī

Mūsdienu pilsētu pētniekam Ričardam Floridam pieder ne tikai pazīstamā ideja par “radošo šķiru” (creative class), bet arī pilsētas “geju indekss”. Pēc Floridas domām, pēdējais balstās pierādītā pieņēmumā, ka pastāv saistība starp to, cik mākslinieciska, bohēmiska, gejiem un citām seksuālajām minoritātēm draudzīga ir pilsēta, un šīs pilsētas ekonomiskās attīstības līmeni. Runājot lielākoties par ASV, Florida skaidro, ka atvērta un iecietīga pilsēta pievilina labu universitāšu beidzējus, riskētgribošus iesācējus uzņēmējus un imigrantus, cilvēkus, kuri domā radoši un netradicionāli, jo viņiem šķiet, ka šāda vide viņus labprāt pieņems un ļaus justies iederīgiem. Tieši tādi cilvēki savukārt mūsdienu pasaulē rada ekonomiskas vērtības, un tādēļ arī viņu apdzīvotām pilsētām – kā Sanfrancisko, Portlendai, Sietlai, Bostonai un citām, kuru “geju indekss” ir augsts, – klājas labi.

Minētais teorētiķis uzsver, ka dažādām minoritātēm draudzīga un toleranta pilsētas vide ir ekonomiskās izaugsmes priekšnoteikums, nevis sekas. Ja pilsētas vides iecietības līmeni uzskatām par ētisku jautājumu, tad jāsecina, ka Floridas priekšstatā nauda “seko” morālei; tas ir, ja pilsētnieki pieņem iecietību, atvērtību, solidaritāti par savām vērtībām, tad var prognozēt, ka pilsētai un pašiem pilsētniekiem būs vairāk naudas. Visai destilētā formā šo ideju ir izteicis arī ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala, norādot, ka 2015. gadā paredzētā Eiropas praida dalībnieki uz Rīgu “atvedīs daudz viesu, viesnīcas un restorāni būs pilni, cilvēki pirks lietas un būs nozīmīgs pozitīvs ekonomiskais ieguvums”, izraisot bijušās kultūras ministres rībinošu kritiku par morāles jautājumu izmainīšanu ekonomisko labumu sīknaudā. Jāteic gan, ka ASV vēstnieka Pekalas visai pragmatisks skatījums uz geju un citu minoritāšu tiesību paplašināšanu nav uzskatāms par reprezentatīvu ASV pozīcijas atspoguļojumu, jo vismaz Obamas administrācija lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) tiesības uzskata par ētikas un cilvēktiesību jautājumu.

2011. gada 6. decembra uzrunā par godu Cilvēktiesību dienai ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone paziņoja, ka mūsu laika būtiskākais cilvēktiesību jautājums ir LGBT tiesības, kuru noliegums ir pielīdzināms antisemītismam un rasismam, pat raganu dedzināšanai un atraitņu nogalināšanai. Klintone piebilda, ka LGBT tiesību aizstāvība ir kļuvusi par ASV ārpolitikas prioritāti: “Diplomāti mūsu vēstniecībās [saprotams, arī ASV vēstnieks Latvijā – M.V.] pauž bažas par specifiskiem gadījumiem un likumiem un strādā ar partneriem, lai nodrošinātu cilvēktiesību aizsardzību ikvienam.” Savukārt 2012. gada 9. maijā Baraks Obama, kurš iepriekš bija atbalstījis viendzimuma partnerattiecību reģistrāciju, paziņoja, ka viendzimuma partnerattiecības ir jāatzīst par laulībām, kuru tiesiskais un morālais statuss ir tāds pats kā heteroseksuālām laulībām. “Ja jūs mīlat kādu cilvēku un dibināt ar viņu ģimeni, lai dzīvotu kopā visu mūžu, tad tās nav nekādas “partnerattiecības”, tā ir laulība,” norādīja ASV prezidents.

Deputātes Rībenas kritika, pat uzbrukums ASV vēstniekam ir gluži vai kā epizode no greizo spoguļu valstības. Deputāte kritizē vēstnieku par to, ka viņš vēlas, lai latvieši “pārdotu” savu morāli, pavēršot pret vēstnieku viņa paša vārdus. Savukārt vēstnieks, kura priekšniecība Vašingtonā, visticamāk, vēlētos LGBT tiesības skaidrot kā nobriedušas sabiedrības ētisku atbildību, ir labi apbruņojis savus pretiniekus ar iespēju viņu vainot merkantilisma grēkā. Maz ticams, ka, uzskaitot ekonomiskos labumus no praida rīkošanas, varēs panākt būtisku tolerances pieaugumu šejienes sabiedrībā. Latviešiem kopumā raksturīgs priekšstats par “labo” morāli un “slikto” naudu, un pēdējās piesolīšana par pirmās maiņu diez vai rada priekšstatu par šīs maiņas pareizību. Ja vēstnieks izskaidrotu, ka LGBT tiesību gadījumā konflikts tomēr nav starp naudu un ētiku, bet gan starp divām izpratnēm par ētiku, tad viņam rastos labāka iespēja pārliecināt latviešu tautu, kādēļ valsts sekretāres Klintones izpratne par ētiku un cilvēktiesībām ir labāka par to, kas pausta deputātes Rībenas publikācijā.