Dembelis 4ever

Autovadītāji Latvijā aizvien uzskata, ka pie auto stūres ir ļoti pieredzējuši un meistarīgi, taču citus autobraucējus vērtē daudz zemāk, noskaidrots Drošas braukšanas skolas un Valsts policijas veiktajā aptaujā.

LETA, 12. novembrī

Es bieži saņemu vēstules – gan datorā, gan pa vecam – pastkastītē. Visām tām ir kopīga pirmā frāze: es esmu šoferis ar 40 gadu stāžu un braucu bez avārijām. Nez kāpēc man šī frāze nepatīk. Es pat neprotu uzreiz pateikt, kas man tajā nepatīk, taču sajūta ir tāda, it kā krievu armijā tevi uzrunātu dembelis. Vai jūs zināt, kas ir dembelis? Tas ir cilvēks, kurš ir tikpat stulbs kā tu, tomēr uzskata sevi par pārāku tikai tādēļ, ka armijā jau sabijis divus gadus un tūdaļ tiks demobilizēts. Šoferi ar velns zina kādu stāžu ir tādi paši dembeļi, kuriem varētu pajautāt: un kas par to, ka tu, iespējams, lēnām un sūdīgi maisies starp citiem pa ceļu jau 40 gadus? Tev, iespējams, vienkārši ir paveicies. Tā gadās.

Drošas braukšanas skolas un Valsts policijas nupat veiktā aptauja apliecina, ka vairākums sevi uzskata par brīnišķīgiem braucējiem, bet tos citus – par jampampiņiem. Protams! Ik gadu taču vairāki simti braucēju iet bojā, bet tu tak’ esi dzīvs! Ar savu stāžu. Tu neesi nosities, tātad tev ir taisnība. To pierāda pati dzīve! Varbūt tu pat nemēdz piesprādzēties, bet nekas traks taču ar tevi nav noticis. Tātad tev ir taisnība. Interesanti ir arī tas, ka ar laiku pārliecība par savu taisnību tikai pieaug, un visi braucēja sliktie ieradumi tikai nostiprinās.

Braukšana ar auto vispār ir tāda nejēdzīga padarīšana. Tā gandrīz nevienam īsti nepatīk, un ļoti maz braucēju to dara ar prieku. Daudzi to pacieš tikai tāpēc, ka citādi netiek mājās. Ar gariem zobiem, kā mēdz teikt. Bez lielas intereses kaut kā noliek eksāmenu un brauc. Kāds iebildīs, nē, daudziem patīk braukt! Man tā neliekas. Ja jau patīk, tad tas būtu jādara bieži, aktīvi un ar prieku. Cilvēks, kuram patīk peldēt, taču neteiks, ka peld tikai tad, kad vajag, piemēram, ja grimst prāmis. Ja patīk peldēt, tad iet uz ezeru, upi vai baseinu un peld tāpat vien. Vārdu sakot, priecājas un pie viena uzlabo savas prasmes. Tātad līdzīgu rīcību mēs varētu gaidīt arī no tiem, kas apgalvo, ka viņiem patīk braukt. Taču kas iznāk? Ja saskaitītu visus, kas trenējas autosportā, tad uz mūsu simtiem tūkstošu braucēju būtu labi ja tūkstotis, bet varbūt arī mazāk. Iznāk, ka trenējas un visdrīzāk arī prot braukt labi ja viens no tūkstoša. Pārējie tikai domā, ka māk braukt, bet nekādi to nespēj pierādīt. Turpinot salīdzinājumu ar peldēšanu, ikdienas braukšana no darba uz mājām būtu kaut kas līdzīgs sēdēšanai vannā, apgalvojot, ka tu peldi.

Nu, labi, ja nevar noskaidrot, vai tu peldi labi, citādi kā vien nenoslīkstot, tad varbūt varētu uzzināt, vai tu brauc labi, nenositoties?

Pajautājiet sev: vai jums ir gadījies, ka priekšā stāvošais auto noslāpst un tādēļ jums jāpabrauc atpakaļ, lai tiktu tam garām? Atbilde: labs autovadītājs būtu apstājies tik tālu no priekšējā auto, lai spētu to apbraukt, nesākot braukt atpakaļgaitā.

Vai, mašīnai saslīdot, jūs spējat auto gaitu iztaisnot, nepārņemot rokas no stūres? Jā, pareizi, ja jūs atraujat rokas no stūres, lai ar tām izdarītu kādas citas manipulācijas, tad jūs var glābt tikai veiksme.

Un tagad – pavisam banāli. Vai jūs vienmēr – pat tad, kad neviens neskatās, rādāt pagrieziena signālu? Ja ne – tad jūs atrodaties netālu no turienes, kurp jūs uz visiem laikiem var novest gadījums.

Pērn Latvijā uz ceļiem gāja bojā vairāki simti cilvēku, bet pašnāvību izdarījuši 400. Un tad es domāju: varbūt runa vispār nav par sliktu braukšanu, bet par to, ka braucēji no šiem daudzajiem 400 vienkārši bijuši uz ceļa?

Taču, zināt, varbūt arī nevajadzētu pārlieku pārmest cilvēkiem to, ka viņi iedomājas, ka brīnišķīgi brauc ar mašīnu. Jo cilvēks pārvērtē savas spējas, un no tā nav nekādas izejas. Nu, paskatieties: ASV izlūkdienesta vadītājs ģenerālis Deivids Petreuss zaudēja amatu un gadu desmitiem veidoto karjeru, jo tika pieķerts ārlaulības sakaros – viņu pavisam banāli iegāza divdesmit gadus jaunākā brūte. Un arī iegāzās visai truli – lai gan abi sazvērnieki lietoja vienu un to pašu e-pasta adresi, vēstules noglabājot melnrakstos, vienalga iekrita. Un tagad iztēlojieties šito ģenerāli, CIP vadītāju, iespējams, nākamo ASV prezidenta kandidātu, vienu dienu pirms tam, kad viņu pieķēra! Viņš taču domāja, ka ir krutāks par pēdējo un visiem iepriekšējiem bondiem kopā ņemtiem! Bet, lūk, pakāsa visu, izņemot savu veco sievu, kurai arī ir sešdesmit. Bet varbūt arī viņu.

Un ja nu kādam kādā anonīmā anketā ienāk prātā ierakstīt, ka viņš ir brīnišķīgs auto vadītājs, es iesaku atcerēties veco nabaga Petreusu un pazemīgi pieliekties likteņa priekšā.