Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Kaspers Kolins
Es un Morgans, 2016
I Called Him Morgan, Kasper Collin
Pirmajā acu uzmetienā stāsts par leģendāro trompetistu Lī Morganu atgādina daudzkārt redzētu filmu scenāriju: apdāvināts mūziķis gūst lielus panākumus, bet nespēj pārvarēt atkarību no narkotikām; par laimi, viņu glābj mīļotā sieviete – viņa mātišķā partnere un mūza, kas dara visu, lai ģēnija talants uzplauktu. Taču grūti iedomāties, kā šādā scenārijā varētu iederēties nozīmīgākais pavērsiens Lī un viņa dzīvesbiedres Helēnas dzīvē, proti, fakts, ka viņa nošāva savu vīru. Turpretī zviedru režisora Kaspera Kolina dokumentālajā stilā ir tik maz romantizēta patosa, ka viņa filmā slepkavības fakts neaizēno Helēnas un Lī portretējumu. Fonā skanot Morgana un viņa laikabiedru kompozīcijām, skatītājs caur pāra draugu un tuvinieku atmiņu stāstiem iepazīst Helēnas bohēmisko Manhatanas dzīvokli, Lī džezmeņa karjeru un, galu galā, abu attiecības. Pirmoreiz Helēna mūziķi sastapusi, kad viņš ziemas vidū klīdis pa Ņujorku bez mēteļa un apaviem, ko ieķīlājis, lai nopirktu heroīnu. Helēna viņu sakopusi, atdzīvinājusi viņa karjeru, un abi sākuši kopdzīvi. 1972. gadā, kad Lī bija 33 gadus vecs, starp abiem – šķiet, Lī neuzticības dēļ – izcēlies konflikts, un Helēna viņu nošāvusi. Kolina filmu caurvij fragmenti no pēdējās, nepabeigtās intervijas ar Helēnu 1996. gadā, kuras pirmo pusi ierakstījis viņas vakarskolas skolotājs. Viņa nomirusi mēnesi vēlāk, interviju nav izdevies pabeigt.