Kā sviežas, vecīt?, 1972

Pīters Bogdanovičs

Kā sviežas, vecīt?, 1972

What’s Up, Doc?, Peter Bogdanovich

Man vienmēr ir licies, ka režisoram kino klasikas skatīšanās var nākt tikai par labu. Pīters Bogdanovičs, attiecībā uz kuru “pēdējais kino seanss” nu jau nav vienīgi citas brīnišķīgas viņa filmas nosaukums, bet īstenība, patiešām mīlēja kino: viņš par to runāja, viņš par to rakstīja, un viņš arī uzņēma filmas. 20. gadsimta 30. gados skatītāji varēja smieties par tā saucamajām screwball komēdijām, un to pašu režisors piedāvā arī, skatoties “Kā sviežas, vecīt?”. Filma ir atbruņojoši naiva un ļoti jautra. Tā sākas ar četrām vienādām ceļojumu somām, un ar katru minūti viss kļūst arvien absurdāk, pārpratumi seko cits citam. Trakums ir viens no screwball komēdijas atslēgas vārdiem, un patiesi – Bārbras Straisandas varone uzreiz traki iemīlas trakajā zinātniekā (lomā Raians O’Nīls). Fiziski joki mijas ar verbāliem, varoņu seksuālā vilkme liek gāzties objektiem un aizdegties istabiņai; traki smieklīga ir pakaļdzīšanās aina, kurā varoņi (un somas!) nesas pa kalnainajām Sanfrancisko ieliņām, paslēpušies zem ķīniešu pūķa. Ja nu par skumjo, tad šī filma atgādina, kā tik ļoti pietrūkst mūsdienu sociālās problemātikas un vēstījuma nopietnības pārņemtajā kino. Paldies, vecīt.