Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Čārlzs Šīlers, Pols Strands
Manhata, 1921
Manhatta, Charles Sheeler, Paul Strand
Mākslinieku Čārlza Šīlera un Pola Strenda dokumentālo beznaratīva īsfilmu “Manhata” mēdz uzskatīt par pirmo ASV uzņemto avangarda filmu. 65 secīgās ainās tā sniedz ieskatu kādā parastā dienā Manhatanā – “staltu marmora un metāla fasāžu pilsētā, lepnā un kaislīgā pilsētā”, kā lasāms starp kadriem iestarpinātajā Volta Vitmena dzejā. Ņujorkas ostas, Bruklinas tilta, Steitenailendas prāmja un ņirbošu cilvēku pūļu attēli mijas ar industriālajām ainavām: dūmakas apņemtus debesskrāpju jumtus, laivas, tvaikoņus un lokomotīves pavada pulsējoši perkusijas ritmi, un brīžiem sāk šķist, ka viss mākslīgais un mehāniskais iegūst savādu dzīvības un dabiskuma dvašu. Šāds urbānais portretējums 20. gados bijis sastopams tā dēvētajās “pilsētas simfonijās”: “Manhata” un citas žanra līdzinieces atsacījušās no vairuma sižeta elementu un stilistisko nieku, ko pierasts redzēt kino, un saglabājušas tikai nepieciešamāko (ar ko, kā pierāda “Manhata”, tāpat var pietikt, lai no 10 minūtes ilgas kadru virknes ar pilsētvides ainavām radītu vizuāli poētisku mākslas darbu).