Dāvis Sīmanis

Brāļi Dardēni "Bērns" 2005


Brāļi Dardēni

Bērns, 2005

L’Enfant, frères Dardenne


Reālistu Dardēnu provokatīvais darbs kalpo par sava veida pamācību jaunajiem tēviem, kuri pēc dzemdībām neizjūt pietiekamu saikni ar saviem zīdaiņiem. Jaunais Bruno, kurš kopā ar draudzeni Sonju dzīvo industrializētās Beļģijas drūmākajā nostūrī un pārtiek no sociālajiem pabalstiem un retām sīkām zādzībām, nolemj pārdot nelegālam adopcijas tīklam savu nupat dzimušo bērnu. Viņš atstāj zīdaini pamestā daudzdzīvokļu ēkā, lai pēc brīža atgrieztos un tā vietā atrastu paciņu eiro banknošu. Ticis vaļā no skaļajām raudām, turklāt ar naudu, Bruno pēkšņi attopas, ka viss nav tik vienkārši, kā viņš bija iztēlojies, un nāksies savu rīcību kaut kā morāli attaisnot. Sonja atsakās akceptēt zīdaiņa notirgošanu un pamet Bruno, un viņš pats nonāk cietumā. Filozofs Anrī Bergsons rakstīja, ka reālais dzīvē atklājas tikai negaidītajā. Šajā nozīmē Dardēnu filmām piemīt savāda hiperrealitātes sajūta, jo tās tiecas atveidot mūsu haotisko un grūti kontrolējamo skatienu uz apkārtējām nejaušībām. Turklāt, kad realitātes centrā nostājies tēvs bez tēvišķas atbildības, viņš arī visdrīzāk ir tas “bērns”, kurš iznests filmas nosaukumā, Dardēnu līdzjūtīgais skatiens uz savu varoni un notikumu traģikomisms filmu padara vēl “īstāku”.

Raksts no Marts 2020 žurnāla