TERITORIJA

Anita Admine

Vingrotāju pavasaris

Sauksim viņus par vingrotājiem. “Vai tu jau šodien biji pie vingrotājiem?” Vai: “Jau trešo dienu eju tur garām un atkal redzu vingrotājus.” Viņi vingro pie nelielā paviljona līdzās Kongresu namam.

Falundafas praksē biežāk sastopamie vārdi un termini: Džeņ Šaņ Žeņ — Patiesība, Labestība, Pacietība Fa — Likums Dafa — Diženais Likums Falundafa — Diženais Budas Likums  Faluņ Juaņšuņ — Galvenā Dvēsele De — Tikumība Gun — Pilnveidošanās enerģija Falundafas praksē biežāk sastopamie vārdi un termini: Džeņ Šaņ Žeņ — Patiesība, Labestība, Pacietība
Fa — Likums
Dafa — Diženais Likums
Falundafa — Diženais Budas Likums Faluņ Juaņšuņ — Galvenā Dvēsele
De — Tikumība
Gun — Pilnveidošanās enerģija (Foto - Jānis Arhats)

Rudens vēl neaiziet, bet
jau iestājies pavasaris.

Viss, kam cilvēki neticēja,
viss atnāca.

Debess šķīst un Zeme
karstuma apņemta.

Ļaunums slēpjas, netiklie
cilvēki bēg.

Atnāca Guns, un dēmoni
sāka kaukt.

Dafas skolnieki pacelsies
Debesu Augstumos.

Valdot par Debesīm un
Zemi, labojot cilvēku pasauli.

Lī Hundži
2001. gada 30. decembrī

Plus četrpadsimt grādi aprīlī, un es staigāju pa parku. Bērnu ratiņu kopā ar jaunajām māmiņām ir tik daudz kā katoļu kvartālā Belfāstā. Uz soliņiem sēž un pīpē skolnieki, gan zēni, gan meitenes. Kāds acīmredzami labi audzināts suns uzpurnī vienaldzīgi paiet garām kādai samērā spīdīgai kucītei, kas ir acīmredzami pati par sevi. Sirms vīrietis divrindu pogu uzvalkā, kādi lielos daudzumos redzami Londonas ielās, tikpat nesmuks kā Velsas princis Čārlzs, liek portfelī A4 formāta lapas, vienlaikus pa mobilo runādams par business. Nesen restaurētais paviljons ir jau stipri aprakstīts — var uzzināt, cik ļoti tiek mīlēta Taņa, ka Ilzei jāpiezvana pa kādu numuru, ka Vaģiks ir pidars, un arī to, ka kfnbib yfhjl ,fufnsq gbplektq uhb,en kfgfnjq.

Un tad turpat blakus kā no nekurienes uzrodas viņi. Tie ir ļoti disciplinēti ļaudis, un viņi vingro kā Ķīnā. Turpat zemē nolikts radioaparāts, no kura skan viegla mūzika un kāds vēl arī runā ķīniski. Vingrotājiem acis ir ciet, tomēr viņi kustas samērā sinhroni. Garāmgājēji lielākoties izliekas, ka nekādas dīvainības te neredz. Neliela auguma plata meitene ar zirgasti dala bukletus. Flaijerus. Vingrošanas reklāmas. Tajās es pirmo reizi izlasu vārdu “Falundafa”. “Atkal kaut kādi krišnaīti,” saka sieviete lakatiņā, taču katram gadījumam ieliek lapiņu somā.

Vingrotāji neuzbāžas kā krišnaīti uz ielas ar grāmatām, neko īpašu viņi, šķiet, negrib. Vingrot neaicina, bet, ja kādam rodas vēlēšanās izlocīt kaulus, tad var piedalīties bez atļaujas. Ja jautā, tad atbild. “Falundafa ir pašpilnveidošanās. Tā nav komercija, reliģija vai politika.”Pēc dažām dienām

Uzzinu, ka “Falunguns, pazīstams arī kā Falundafa, ir sena sistēma dvēseles un ķermeņa pilnveidošanai, ar kuru 1992. gadā plašāku publiku iepazīstinājis kāds Lī Hundži. “Falundafa ir īstenā, patiesā zinātne. Pilnveidošanās pēc Falundafas atklāj patiesību par cilvēku, par esību un dzīvi Visumā. Praktizējošiem (tā sevi sauc vingrotāji) ir normāla ģimenes dzīve, viņi godprātīgi un godīgi strādā un ir labi cilvēki visos apstākļos un situācijās. Daudzi ir atteikušies no zālēm, alkohola, vardarbības un citiem kaitīgiem ieradumiem. Pēc nodarbībām praktizējošie izjūt mieru un mundrumu.” Krievijā iznākošā Falundafas cienītāju avīzē var izlasīt arī, ka “Falundafu praktizē 100 miljoni sekotāju vairāk nekā 30 pasaules valstīs, sasniedzot prāta mieru un atbrīvošanos no stresa.”

(Foto - Jānis Arhats) (Foto - Jānis Arhats)

Pamanīju, ka daži parka apmeklētāji nepalaiž garām iespēju pavērot vingrotājus. Arī “anglis” ar portfeli skatās. Runā un skatās. Vingrotāju skaits mainās, dažs aiziet, cits nāk klāt. Vingrošana sastāv no 5 vingrojumiem, to izpildīšanai vajadzīga apmēram stunda. Tiesa, visu ceremoniju pēc kārtas tā arī nekad nav izdevies noskatīties. Katrā ziņā, pirmās divas figūras izpilda stāvus, bet piekto — noteikti sēdus. Šajā reizē sēž vairs tikai divas vingrotājas — bukletu dalītāja un vēl kāda lielāka izmēra dāma ap gadiem piecdesmit. Viņa nesatricināmi kā Ganešs sēž uz līdzatnesta tepiķīša, acis ir aizvērtas, elpa — brīva, ķermenis atslābināts. Turpat blakus noliktas kurpes. Viņai klāt piesteidzas kāda apmēram tāda paša vecuma dāma un piedāvājas palīdzēt. Mūsu vingrotāja nepakustina ne plakstiņa, bet “palīdzētāja” vīram komentē: “Šitik resnai nevajadzētu tā sēdēt, var nepiecelties.”Divas reizes nedēļā

Praktizējošie pulcējas kādā mājā Baznīcas ielā. Tur viņi visi pēc kārtas lasa Skolotāja grāmatu, ko sauc vienkārši — Falundafa. Pēc lasīšanas viņi apspriež tekstu un stāsta viens otram par pašpilnveidošanās procesā gūtajiem iespaidiem un panākumiem. “Padomājiet, pateicoties pašpilnveidei izstrādājas pārcilvēciskas spējas! Šodien pasaulē pazīst sešus vispāratzītus ekstrasensoro spēju veidus. Bet es uzskatu, ka šādu spēju ir daudz vairāk, vismaz 10 tūkstoš veidu…” “Tikpat lielā mērā, kā paaugstinās Si, tavā ķermenī notiks lielas izmaiņas…” “Visas tavas zināšanas noved pie hierarhijas zemākajiem līmeņiem, kuriem nav nozīmes pašpilnveidošanās vadīšanā augstākajos hierarhijas līmeņos…”

“Ja tu nemitīgi pašpilnveidosies, varēsi pagarināt savu mūžu…”

“Runājot par debesu acs atvēršanu, mēs ar to domājam iespēju redzēt, apejot redzes nervu, taču nepieciešams izsist eju starp uzacīm, dot iespēju pineālajam dziedzerim skatīties tieši uz āru…”

Tiek runāts par aiziešanu. Šķiet, ka no šīs dzīves. Ja es pareizi saprotu, tad katra rase noļūst pie savējiem tajā hierarhijā, no kuras nu katrs nācis. Auditorijai ir jautājumi. “Bet kā būs ar tām ziemeļu tautām, kuras asimilēja krievi?” ievaicājas kāda sieviete. “Mans vīrs bija tāds… šaurām actiņām… Uz kurieni aizies mūsu bērni? Un kur nokļūst mulati? Un indieši?”

“Es savā laikā izstaigāju dažādus maldu ceļus,” sapņaini ierunājas kundzīte brillēs. “Kad es gāju pie krišnaītiem, ak, cik ļoti man gribējās nokļūt uz Krišnas planētas!” Vakara vadītājs, starp citu, arī šauru, slīpu acu īpašnieks, viņu strikti apsauc: “Nu, kur ir jūsu Krišnas planēta? Parādiet man viņu!” Sieviete apklust. Nekur citur viss nav tik skaidrs kā Falundafā*.

* Kopš 1999. gada Ķīnā notiek represijas pret Falunguna skolu un tās sekotājiem. No 1999. gada jūlija līdz 2001. gada septembrim tur arestēti vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku, ir aptuveni 300 bojāgājušo. Apmēram 500 bez tiesas un izmeklēšanas iemesti cietumos, 20 tūkstoši izsūtīti uz darba nometnēm. 1000 cilvēku ievietoti psihiatriskajās slimnīcas. Sadedzinātas miljoniem Falundafas grāmatu. Krievijas organizācijas Par cilvēktiesībām informatīvais dienests ir vērsies pie ASV un Krievijas prezidentiem, lai pievērstu viņu uzmanību Ķīnā notiekošajam. Eiropas Parlaments 2001. gada 15. septembrī Falunguna dibinātāju Lī Hundži apbalvoja ar Saharova prēmiju par domas brīvību. 2000. un 2001. gadā viņa kandidatūra tika izvirzīta arī Nobela Miera prēmijai.
No Falundafas mājas lapas internetā: www.falundafa.ru

Raksts no Maijs, 2002 žurnāla