Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Edgara Liepiņa dienasgrāmatas fragmenti. 1990
Latvijā vajag ieviest daudzvaldību... Departaments pie departamenta...Visi Latvijas iedzīvotāji būtu valdības sastāvā: un nekāda naida un cīņas par varu...
Prieka departaments, malkas departaments, skumju likvidācijas departaments, ārprāta departaments = ubagotāju departaments-apvienība = Tā stāvētu pāri visām valdībām Latvijā. Vēl augstāk stāvētu:
Debesu departaments = Klostera departaments + Terēzas ielas departaments. Vientulības departaments.
Kopš 1985. gada Edgars Liepiņš rakstīja dienasgrāmatu, kurā katru dienu ļoti sīki fiksēja visu sevī un ap sevi notiekošo. “Re, lappusi būšu pierakstījis, nu un tad… bet tā ir tāda koncentrēšanās, piespiedu nomierināšanās… kas prātiņā, tas krātiņā.” Pēdējos dzīves gados dienasgrāmata aizvien vairāk pārvērtās apziņas plūsmas nospiedumā, tajā parādījās aprakstītas polaroīda fotogrāfijas, uzlīmes, izgriezumi, aizvien grūtāk kļuva to salasīt — arī žurnālistei Intai Kārkliņai, kuru Liepiņš dienasgrāmatā dēvē par “Preses centru”. Viņa, jau aktierim dzīvam esot, pārrakstīja viņa rokrakstus mašīnrakstā, jo Liepiņš pats vēlējās savu dienasgrāmatu kādreiz publicēt. Šogad tā iznāks apgādā AGB, milzīgo manuskriptu izdošanai gatavo Edgara Liepiņa dēls Kristaps Liepiņš un rakstnieks Ēriks Hānbergs. Šie fragmenti ir Rīgas Laika subjektīvi ceļojuma iespaidi no simtiem 1990. gadā pierakstīto lappušu — tikpat nejauši, no konteksta izrauti, bet tikpat spilgti kā ceļotāja piezīmes un fotogrāfijas, kas atklāj izbrīnu par citādo pasauli. Lai gan dzīvojām vienā.
Inese Zandere
1. janvāris
Domas mētājas, svaidās, pats grozos no vienas pusītes uz otru: te atlaižos, te staigāju, te atkal aizdedzinu maziņās svecītes, te kaut ko palasu, nav miera, miera nav… Nī kam zvanīt, nī kam ko teikt, nī kaut ko no kāda gaidīt… Tik šausmīgi neērti jūtos pret pasauli... Un tāpēc šajā gadā mazāk muldēt un sapņot, bet atpūsties… ko gan nozīmē atpūsties… fui, liepiņ, fui… kauns!!! Alo! kvartira Parfimoviča!?!! Redzēs, cik ilgi vēl pēc viņa taujās!
3. janvāris.
Nosaukums uz goda: “Vislatvijas komponisti un Hugo Diegs ar grupu “Ārprāts 88” = Padomā tikai = viņu pavada tikai komponisti = mūziķi ar augstāko klasi. Cenšos tagad vienoties ar komponistiem (R.P. atteikuma trieciens mazlietiņ pierimst dvēselē!) Jāierodas rīt no rīta uz zobu pārlūkošanu… tajā ģipsī vai gumijas nolējumā laikam kādas neskaidrības = atkal bāzīs mutē to negaršīgo ģipsi = kaut būtu pielikusi kādas garšvielas, tāpat tai gumijai arī…
5. janvāris
Mans “motoriņš” stipri bojāts = strādā tikai karburators un viena svecīte (tas nav maz) čurāšanai… Nav tā brīnumainā motoriņa vienotībā strādājošā agregāta… Vajag tikai rakt = ierakstu varētu producēt… = nevar laist zudumā tādu ierakstu, kurš nudien ir diezgan jauks… neskatoties uz “šķībo” dziedāšanu… šķībi dziedāt, domāt un katram šķībi darīt… tas ir mans monopols… Janvāra mēneša virsuzdevums: nolaisties ar abām kājām uz zemes… Tava zvaigznes stunda, liepiņ, vēl tik nāks, ar tādām cerībām eju gulēt… Sapņošu par Latvijas ūdens dzirnavām…
7. janvāris
Esmu dziļās pārrunās ar Kristapu, ko varētu iesākt, lai varētu apvienot garīgo pasauli ar materiālo = kur mācīties, kāpēc to darīt = Dieviņš devis pārāk daudz talantu... Bezgalīgs skaistums dveš no Radio un TV, un cerību gūzma avīzēs… Ingus Pētersons, Galante, simfonijas, kamerorķestri = burvīgi… Tad tajā visā skaistuma pasaulē sīkmāksliņa neiederas nu nemaz…
9. janvāris
Rihards uzaicina mūs uz vakariņām ceturtdien viņa Citadelē (Ir tāda iela pie Nac. teātra). Izvilkšos es arī ārā no savas gliemežnīcas kā tāds bruņurupucis = miegains un slinks = aiziesim vesela kompānija pie Rih. Tils, Ralfs, es un vēl viena meitene ar zelta auskariem = šodien izdarīti divi dūrieni un zelts karājas skaisti un nesteidzīgi.
10. janvāris
Nupat zvana un prasa, vai gaļas kombināts? Nē, saku: esmu par vāju, gaļai nederu… Tūlīt ar steigu dāma klausuli nolika… Te Parfimoviču, te Natašas, tagad gaļas kombinātu meklē Marijas ielā… Nu, saki vēl, ka mājās dzīvojot nekas nenotiek…
12. janvāris
Miesa un gars lūzt nost = te ir arī kāda vaina manos novīlētajos zobos… Tikai dzīve tik strauji tek, kā viens Pērses ūdenskritums: Soc. Augst. Pad. Latvijas Republikā = nu ir viss, kas vien mūs var saistīt vēl ciešākām saitēm ar neatkarību…
Oficiāli: neatgriezeniski… Tagad jau atkal saka,ka Tautas Fr. tādu lozungu vēlēšanām nav izvirzījusi: Padomes bez komunistiem = tici nu,un kam tu ticēsi — Vanagam vai Godmanim: Gods, Godmanis — Vanags = tas tak arī ir viens brīvs putns…
13. janvāris
Noklausījos vēsturisko Gorbačova runu Lietuvā = tik ļoti gribas tam visam ticēt (tur ir visu 70 gadu solījumu sintēze = otrā elpa sociālismam, atjaunota partija — pavisam cita, būs jauni nolikumi, būs jauni likumi, būs suverenitāte, būs kolosālākās federācijas un tas viss tūlīt, tūlīt, teju, teju — ne aiz Kaukāza Kalniem, bet tepat aiz Zilā kalna.) Tajā pašā laikā, baigi šaubos un neticība māc, cilvēki grib mēģināt citā virzienā rakt = bet tas viss, ko saka Gorbačovs, taču netraucē rakt! Varbūt ļoti traucē? Lietuvieši, šķiet, raks citā dārziņā…
14. janvāris
Rumānijā kompartija pasludināta par nelikumīgu. (Vajadzēs iestāties!)
19. janvāris
Jūrmala pret Sloku… Nu, kur tad es rakstīšu savas piezīmītes…! Vienas šausmas… to vajadzētu saprast, ka Latvija bez papīra tak palikt nevar… kur tad viņa lai to ņem? Krievi vairs nedos… Kāds secinājums?
20. janvāris
Še tev nu bija! Mana miermīlīgā partizānu kustība “Zaļais mežs” ir pāraugusi slepenajā dienestā, un puikas noorganizējuši “ieroču brālību”, lai gāztu pastāvošo varu ar ieročiem rokā. (Nu, kādi var būt ieroči!) Naži un daža pistolīte — nu, ko tad šausit?
29. janvāris
Pāris naktis jau nevaru gulēt, maļās pa galviņu Bībele — īpaši Vecā Derība = tur ir visas cilvēces modelis = tiesiskā valsts ar visiem viņas atribūtiem un cilvēkiem = viņu vešana uz apsolīto zemi un apsolītā zeme — citu laukā izspiešana = iznīcināšana, nežēlība pret sevi un citiem Dieva un Nākotnes vārdā = baigi un tas viss kā Matīsa Kaudzītes tajā pēdējā darbā = kurš rakstīts steigā, jau jūtot aiziešanu…
30. janvāris
...noskatījos vēlreiz to kolosālo filmu “Šķērsiela” = visādas butkas un tāda slava, bet Edgars Liepiņš, piekrišanas tam nava… pat nepiemin un neapsveic ar koppanākumiem radīšanas procesā = tak smuki skan un kaut kādā veidā papildina kopējo skanējumu mana niecīgā balstiņa… Nu, režisori, piezvaniet, pasakiet kādu labu vārdiņu… ko nu tur runāt, esmu tāda pati šķērsiela…
3. februāris
Vecums ir vienāds visiem = un nav ko gramstīties apkārt vienlīdzībai un brālībai… nekad tā nav bijis un būt nevar… Par “pašlikvidēšanos” = šķiet, ka esmu ļoti tuvu tam, bet tā jau patiešām ir mana personīgā “lieta”: es to darīt neaicinu citus, bet “likvidējos” pats, tas ir, pirmkārt, un otrkārt: tā ir liela mocīšanās, paššaustīšanās, vai tā nu vajadzētu? Un treškārt: “pašlikvidēšanās” tā tak ir aiziešana no sevis, tevis un visiem, pat zemīti nemēslošu, jo apraks briesmīgā dziļumā… Lūk, kādi murgi, tie ir ļoti tuvi Alexandra augstumu filozofijai… ja tā vispār ir filozofija… tie ir smieklīgi aizgājēja apcerējumi…
6. februāris
Zvanīja viena dāma, lai uzzinātu kādu skaistu meitenes vārdu Maijā, Jūnijā = es esot reklamējies, ka man esot tādi burvju kalendāri un burvju vārdi: Asne, Asnīte, Estere, = palikām pie šiem = īpaši patika Asne = uzvārds Asniņš un Asnīte.
7. februāris
Izstaigāju pilsētu, pat teātrī iegāju — vēstulītes arī divas pienākušas 1 + 1 = tas ir divi… Kāpēc es tā rēķinu = Tāpēc, ka visi rēķina. Un tagad atplēsīsim vēstulītes: Viena no Stučkas: pensionārs
(ar štoku, bez telefona) raksta otram pensionāram (vēl bez štoka, ar telefonu) un saka, ka vajag dziedāt: Senču dziesmas: Kādam saimniekam pie mājām/ Krūmos dzīvoj’ čigāni (Tautu draudzība!)
un otrā dziesma: Lielais ekonoms (Sakarā ar Tēvzemes ekonomikas ministrijas radīšanos):
Es esmu lielais ekonoms.
9. februāris
Nu, viens brīnumains rīts! Pat žurku māte izvedusi savus žurkas bērnus pastaigāties un tagad tekalē pa sētu šurpu turpu… skaties un brīnies, ka veras ziemas vārti dzīvībai! Pilna saule un es tiku izvests pastaigāt! Izveda zobu zelta apmaksu, pārvēršanas rezultātā jāpiemaksā atkal 221 rbļ. uz tā apakšējā zoba iziet 11,72 gr. + 22 gr., iznāk zobos man ir 33,72 gr. zelta plus Latvijas Republikas augstākās klases pelēkais plastmasijas sajaukums. Nācu atpakaļ un žurku māte savus bērnus bija aizvedusi… vāru mannā vakardienas pienā = ļoti feini… tikai kļūstu resnāks un slinkāks… Zvanīja Viks: “Edžu, es Tevis dēļ dzīvoju divas dienas no sava lielā darba, ko esmu pasācis, bet divas situācijas ir uzrakstītas klāt, Tu tieci ievests kā Hugo Diegs, Žvingulis tiek nomainīts… “ Modeļi un Situācijas... Hugo var šodien pateikt to, ko nevar pateikt, teiksim, Ķezbers vai Vagris. Un mēness pilns aptumsums = jā, nebija mēness redzams, bet pēc pusnakts parādījās visā savā nakts krāšņumā milzīgu cepuri uz acīm = maliņa jau bija gaiša.
10. februāris
Krievu tanki tiek sūtīti (kooperatīvi ņem un pārdod) uz trešajām zemēm = Caur Rīgu iet projām alumīnijs. (Tiek grauta latviešu civilā aviācija un kosmosa saimniecība = drīz nabas saite tiks pārrauta un PSRS klejos vientuļi kosmosā). Un pie visa tā guliet mierīgi latvieši = noziedzības pieaugums tikai par 30 % = Cirvji vēl netiek nodoti stūra mājai. Guli, liepiņ, mierīgi, vēl jau ir mierinājums: Latviešu tautas pasakas…
11. februāris
Ak, šī mūžīgā sīkdetaļu vākšana mērķiem: “Balvai”. Iespējams ka, tā var būt apvienotā Oktobra, Novembra pasaka: un Decembris ir augšāmcelšanās = tā tak arī jābūt: Vārnas, mēness, mākoņi, Baltijas ozoli, lūgšana, mūsu likteņlēmēji tur Augšā = Un Oktobris sākas ar melu pasakām… Tikai vārda dienas? Kā ar tām = Visi tie palīgdzīvotāji, palīgcīnītāji, palīgdzīvnieki = cīņa ar saviem vārdiem, pat trīskāršiem, vai kā: Zaķis: Zane, Zuzanna, Zenta, Zigrīda, Zaiga utt., utt. Un tā arī to Zaķu mammu, vai tēti nosauc: Zigurds, Zigmārs, utt.
16. februāris
Tik vēsturiski notikumi, pārvērtību laiks = tauta vienās pateicībās izplūst, puķēs slīgst deputāti = bet ja kāds analizēs: visu to veikuši komunistiskās partijas biedri = prieka asarās mirkst latviešu tauta… Pārejas laikā jau var būt gan biedri, gan kungi…
20. februāris
Bet sētas pensionāri strādā: malku paskalda, pudeles aiznes un pilnas somas atnes, juvelieru veči pārkravā savus dzelžus, ceriņiem pumpuri briest, zvirbuļi lido, bet tu, liepiņ, saki, ka nekā nav… Pareizi, par baložu uzlidojumiem nemaz nerunājot… tātad visapkārt pulsē dzīve, dzīvīte… Un šobrīd, esot savā nevarības krustpunktā, domāju, vai vispār esmu bijis, vai vispār kaut ko esmu varējis izdarīt un pat darījis = šķietami esmu fikcija = tāds zibenis, rūsas uzplaiksnījums tālu tālu pamalē, tikko pamanāms.
Un mans draugs Gorbačovs = slepkava… nu, ko par to var teikt vienkāršais skatītājs-klausītājs?
21. februāris
+9 — 7.00. Sāk paukšķēt un sprāgt ceriņpumpuri! Zvanīja Klaudija — dikti mācoties un brūtgāna neviena. Šorīt zvanīja Draudzenīte, ļoti slikti jūtoties = tāpat kā man: sajūta… jūku prātā = neļāvu čigānietei zīlēt = nolādēja — gaidot zārks = tas jau mūs visus gaida…
22. februāris
Manu mīļoto draugu spec. poliklīnika (4. pārvaldes!) tiek likvidēta, še tev un sociālistiskie iekarojumi, liellabvēlības statuss = par ko tad es visu mūžu cīnījos? Ko? Nu, vairs nekādu privilēģiju! Ak nu gan būs tracis karojošās aprindās… un vēl pie personālpensijas būs jāpiemaksā no pašu kabatas 378 rbļ. gadā vai tamlīdzīgi, jo it kā slēgšu līgumu par savas veselības pārraudzību = varbūt jāiegādājas tās adatu jostiņas un jāliek uz pakaļas un citām vietām, lai tie asumi rada asumu…
23. februāris
Konstatēju beidzot kāda ir mana īstā slimība: esmu beidzis pastāvēt kā aktieris... senāk teica pakaļa izļurkājusies un priekša gaisu netur = velosipēds kura ritenis ir devītniekā — āmen! Redzēju sapnī savu valdnieku, ķēniņu, ķeizaru = (savu draugu Gorbačovu) = runājas ļoti draudzīgi = tas bija tāds tikšanās prieks = es tik reti tomēr sapņoju. Latvijas TV = mazi, melni tērpti ar cilindriem vai hūtēm bruņoti cilvēciņi (velni!) staltajiem (augumā un garā!) Padomju armijas virsniekiem un ģenerāļiem, pulkvežiem pa vidu. Rubiks un Klaucēns (vēl arvien pie varas!) Kolosāls skats: divi smieklīgi maziņi vīriņi pavada mūsu Baltijas varoņus. Vecos skaidrojumos teikts tā: Ķēniņš, ar to runāt — tiksi slavēts. Ķēniņu redzot — bagātība, piedošanu dabūt. Ķeizaru redzēt — laime, gods, ar Ķeizaru runāt — pirmais solis uz tavu laimi ir sperts… kas tas par soli?
24. februāris
Šodien komunisti cenšas nostāties uz Latvijas platformas, nostāties ar seju pret tautas seju… vēders pret vēderu un nekādas novirzes… Mammītes balss ir moža, pavasarīga un gaiši cerīga, domā pat sivēnu iegādāties, vai divus, jo diviem tā ēšana ir vieglāka — viens šķidrumiņu, otrs biezumiņu un tā kopīgi silīte ir tīra un barojums spožs…
8. marts
Šodien pie Noras… Absolūti skaidrs, ka mums abiem ir jātuvojas, ir pēdējais laiks, mums ir jāpierod vienam pie otra, jo veidojas meitenīte ar tik daudziem kāpēc, kādēļ, par ko, ar ko… Piecpadsmit gadi… Nora saka, braukt no Āgenskalna: man liekas, ka es braucu uz mājām… braucu mājās… un šeit meita saka: es esmu mājās, man te ir labi… Kā to nokārtot, kā būt: diviem vienā istabiņā = liekas, kas tur dīvains vai nereāls: cik daudzi tā dzīvo… un tomēr…
9. marts
Kultūras forums: un atkal Jānis P. un R.P. = Im. Ziedonis: ir kurkulīši un mākoņi = Latvijas bagātība, skaistums, vērtība… Forums strādā… es esmu tikai klausītājs… tikai… Un tam gaišajam, kas spīd Forumā = galā ir Kaula intervija. Nu te tak ir tie jaunie Mērnieku laiki… Un ir kaut kāda līdzība: Pauls un Kauls…
10. marts
Mākoņi ir izteikti, konturēti un balti… Kultūras forums pa visu Latviju… Šaubos par savu dziesmiņu nepieciešamību Mikrofona jubilejas reizē, īpaši par Dispepsiju… Un vispār arī tā Lambada: Krievs mans mīļais gadījies / Traktorā tas brauc… utt., utt. Grūti ir gaiši izklaidēt… nezinu… un kādu gaišu prieku lai rada manas dziesmiņas muļķīgas un dumjas… oi, = Pirmdien mēģinājums ar Gunāra orķestri = tad redzēsim!
11. marts
Jau no rītiņa + 4 = spoža saule ar vientuļiem mākoņiem = vientuļniekiem — kā es savās sajūtās… klaidoņi… Šodien atkal lielais Forums… Forums tāds caurumains, gan apmeklējuma ziņā, gan arī runu līmenis reizēm dikti skumjš, bet visiem rūp Latvija… lielo rūpju zemes… Guntis bija (Skrastiņš) = Ventspils Aivara vārdā, lai es zinātu, ka deputāti no Ventspils runā arī Jaunatnes teātra aktieru vārdā.
12. marts
Līst un sētā ar laivām jābrauc… Zvana: “Piedodiet, lūdzu, man ir peles mājās…” saku, man ir žurkas… Gaļas kombināts ilgi nav jautāts = No Krasnojarskas Pirtinaviču meklēja… Ar slaveno big-bendu hug džez-bendu = Impotex= vieglās mūzikas simfonisko orķestri Gunāra vadībā un pie klavierēm Baša kungs... Spoži jau viņi spēlē, kā es tur iekļaušos un kā skanēs manas pļurkdziesmiņas…
18. marts
Lieldiena pirms Lieldienām + 18 = esmu izpildījis savu Republikas pilsoņa pienākumu, esmu vēlējis, esmu balsojis = Ojārs Kehris — viens pats sarakstā = tāpat kā Gorbačovs… teicu un visi smējās… Saulaina plīvurota diena… gāju pliku galvu un plīvojošiem matiem… Saņēmos un piezvanīju savam dižajam maestro pirmajam neatkarīgajam kultūras ministram Raimondam = apsolīja uzrakstīt tādu kā vēstījumu = samocītu dvēseles kliedzienu = uzrunu aptaujas dziesmām un tautai (skatītājiem, klausītājiem) = Braucot pa laukiem un meklējot māju = dzirnavas = 4 zirgus un 8 govis pirkšot = Lana slaukšot = braukšot projām, jo te — Rīgā vairs neesot ko darīt…
21. marts
Dienas vidū Draudzenīte un Nora arī atnāca. Norunājām, ka tiks apskatīti veikali un Norai pavasarim kaut ko jauku = Laba meita… meitene… Ir tak jābūt arī citādi smukākai…
22. marts
Piezvanīja Kristaps = bijis Lietuvā = tur absolūts klusums = skan tikai Landsberģa aicinājums: strādāt = tas nav nekas jauns un saka visi priekšnieki un ir tā sacījuši mūžīgi: strādājiet… Tik ļoti noilgojušies pēc darba… bet kas ir darbs… tas vēl ir jānoskaidro.
29. marts
Antra teica, ka esot ļoti labi, ka koncertā piedalās arī aktieri, tie dod kaut kādu īpatnību, skaidrību, ritmu un viņai esot visa dzīve gājusi caur smiekliem un asarām = ar katru dziesmu kaut kādas atmiņas.
Dāvina Māriņa meitiņai mūžiņu… Kā cielaviņai ir arī jāstrādā = mūžīgā steigā un kustībā… Lai gan arvien vairāk patīk sastingt un dzīvot, saprast, visu iztēloties domās un slīpā stāvoklī = tas viss ir vai nu baigi forši, vai arī gluži otrādi.
30. marts
Meitenītes rindā stāvēja, lai puķītes pasniegtu un viena maziņa, maziņa 4-5 g. varbūt… tādām spoži izbrīnītām acīm skatījās, skatījās, skatījās… kā tādā brīnumā… vai kā, pilnīgi pārņemta… Kāpēc skatās manī tā? Tās ūsas tak uzzīmētas… un joprojām skatās manī Hugo Diegā…
2. aprīlis
Mikrofona balle Mežciemā esot graujoša bijusi, dzērieni par velti (ņemot dalības maksu 10 rbļ.) nu tad arī esot apmaukušies, apmāvušies: Zigmārs saka, ka taisni vai baigas morālas paģiras = Jānis Lūsēns pazaudējis pat mašīnu: it kā bijušas riepas pārdurtas, kaut kur atstājis, bet kur, nezina… šausmīgi… Haris un Maija L. izbraukuši Mežaparku un Mežciemu — nav… vēl šovakar brauks meklēt kādā citā vietā, varbūt… Ak tu, baigais šnabis, ko? Maija tik nelaimīga…
4. aprīlis
Pārāk agri ieslēdzu telefonu… jau sanepidstaciju meklē… Un augšējā kaimiņa mazā meitene danco ar zābakiem pa manu dumjo galviņu = piesitu ar slotas kātu… Klusums…
9. aprīlis
… mana pēdējā, šoreiz jau gan tā ir jāteic, pēdējā, nevis priekšpēdējā mīlestība… protams, ka zaudētājs (absolūts!) esmu es… apdrupis koka sprungulis = vidiņš vēl ir labs = kad drūp tas kociņš no abiem galiem… lūzt = knakšķ vien… nu, šobrīd jau vēl labi, ka noknakšķ, bet pienāks brīdis, ka dzirdēt pat nebūs iespējams… un viss… viss… “Rozes, lilijas es tavā ceļā kaisītu, Tevim šad tad šo to vaļā raisītu, Un ja atkal visu kopā neaiztaisītu, Tad zinātu, ka mani mīli tu…” Lūk, tādi panti arī ir… bet iznāk, ka šobrīd visi taisa ciet…
10. aprīlis
Maija ir ar mieru piedalīties bandā = un iespējams arī Olga = nav šobrīd mājās = laikam jau runājas par zemes lietām… Olga — ar bereti, pusgarās biksēs, ne meitene, ne puika… Romas vīriešu simbols, vai pederastija… skat, kur Liepiņš mērķē! Un Maijā: tādā viskrāšņākajā meitenītē… Dueti — trio un vientuļi piedziedājumi… Veikalos olu nav, jo tuvojas Lieldienas… iekārta vēl mums nav ticīgā. Olas jau nu varēja būt… Vistas laikam nedēj, vai kā? Šajā pārmaiņas laikā stresotā = viss iespējams pat pie dzīvniekiem, un par putniem nemaz nerunājot.
13. aprīlis
Lielā Piektdiena! Mana jaukā Kanādas plastmasas brillīte pagalam = kājiņa uz galdiņa nolūzusi = vakarā vēl bija klāt, es tak lasīju, un paukš, kā pūpolītis izlēca no čaumaliņas un gatavs… kā tad tā? Mēģinu līmēt ar padomju sociālisma līmi = Moments… pie Gunāra pildzīmulītim (sarkanam!) pēkšņi, kā ūdenī, pazuda uzmaucamais uzgalītis… Izmeklējāmies, nekur, beigts un pagalam… Un atkal sīkumiņš… nelaimīte… Ja pat brillītes uz galda pašas no sevis sašķeļas, atšķeļas gabaliņi = Notiek tak sašķelšanās starp cietākām lietām — tik lopiņi zina savu vietu tajā Dabas sistēmā = Dieva plašajā pasaulītē…
15. aprīlis
Lieldienas — olas ir! Tikai nav krāsotas! Domās nokrāsotas ar visdažādākajiem paņēmieniem, ar tīšanu un bez tīšanas, ar krāsām un bez krāsām… ļoti skaisti jau izskatās…
20. aprīlis
Lambadu deju horeogrāfiski, bija pat aplausi… kā nogrozīju savu mazo pakaļiņu pret publiku tā oi…
27. aprīlis
Savu zelta krājumiņu (veco zobu zeltu un desmitnieku) Jānim Grodumam, kolosālajam dziedātājam un Liepājas juveliermeistaram = Solīja iztaisīt kolosālu Nameja gredzenu! Zelts + platīns… un ja nieks paliks pāri, tad meitai uz 16-it gadiem kādu zeltnieku…
Johaidī… jāiet gaiši spēlēt, citiem prieku radīt, bet pašam kroplums dvēselē… Pēc šīs izlādēšanās, lai Dieviņš dod, ka tā bija pēdējā, tik ļoti riebjos sev (jau kuro reizi šajā savā mūžiņā!) un koncertā atkal pazuda vārdi: Un kad sāk tirpt starp kājām… Viņš laukā izčurājams… Gunārs tik krustu pārmeta, kad bijām laimīgi galā… Saņemies tak, vecīt, vēl tikai pieci koncerti… Bet ja mājās tev jābaras ar meitu? Sāpīgi, riebīgi… bet tas bērns laikam to uztver kā neko… kā zosij ūdens… Atslēgu atņēmu… lai strādā, kaut 100 reizes vienu un to pašu (Staļina— Ļeņina Sibīrijas variants, lēģeris)… bezjēdzība no manas puses, bet ko ieteiktu Jūs, kam tie bērniņi ir tik jauki, labi, darbīgi, paklausīgi, domājoši, utt., utt.
29. aprīlis
Vakar koncerti ļoti spoži, arī es domāju un sajutu, šoreiz nesajaucu neko… nav spēka, ir palicis tik sīkstums un viss… Tievums kā labākajos formas gados… ēstgribas nav joprojām… būs dilonis, vai… inteliģences pārbaude… ha, ha, ha. Jūsma no zāles un grandiozi aplausi arī bija: uzmauca kaklā pat sportistu sudraba medaļu = par Lambadu = Kristapiņam tādu esot vesels lērums…
2. maijs
Vakar tās demonstrācijas abām partijām tik nožēlojamas… Ķezberis izskatījās, it kā drēbes būtu par mazām, otrie krievu komunisti atkal ar draudiem = gandrīz vai trakoja, lai tauta jauc nost Augstāko Padomi.
4. maijs
Ļoti silts… ir arī mākonīši… iespējams lietus… Visā mēslainajā sētā, kur ieviest kārtību pagaidām neizdodas, jo iedzīvotāji ir pasīvi un nobijušies, tikai nezin no kā… Ir kopēja valoda atrasta ar puikām un ceru, ka tas viss vainagosies ar panākumiem, izsistā stikla vietā ir jauns atrasts, ar atvainošanos utt., utt., bet iztīrītajā kastē turpinās nejēdzības, kāds met savus gružus un aizdedzina papīrus… arī tas tiks noskaidrots… un viss tiks pieslēgts elektrībai… puikas strādā pie projekta, kā to izdarīt: būs uzraksts… Uzmanību! Augstspriegums un miroņgalva ar sakrustotiem kauliem…
Visam pāri bezdievīgi smaržo ceriņi… diena ir bezgala vēsturiska: agonijā raustās 53 deputāti, redzēsim, cik būs pret demokrātiju.
5. maijs
Absolūta saule… Kādā griezienā tagad koncertu? Pēc būtības nekas nemainās, tā arī biju domājis, ka Deklarācija būs, viņa nevar nebūt… un tie trīs pirmie koncerti manā Brīvajā Latvijā… Zvanīja Kristaps = izturējis to filmēšanas maratonu Augstākajā Padomē… Brīžam, kad Gorbunovs svārstījies, pūlis — tauta kliegusi = Nost Gorbunovu = trīcošs un nervozs Gorbunova kungs reizēm bija gan = Īvāns mierīgs… Krastiņš pārliecināts…
11. maijs
Uz tirgus: cilvēki plūst, meklē… lamā pārdevējas, viena latviešu kundzīte… plēsēji, 80 kap. kg kartupeļi… saku: maksāsim arī vairāk, jo zinām:
tas ir darbs un sūdains darbs = šī tā skatās un pieklust šķendēties, tāda pajauna… re, kā lamājas uz darba cilvēkiem… Adreta nava, bijusi par rubli kg. Viena kundze ieteica pamēģināt Zilacīti — maziņi, bet ar zilām, zilām actiņām = paši vāroties ātri, esot ļoti balti, balti, pūkaini, miltaini un vārīti stāvot trīs dienas, bez jebkādas vainas, mēģināsim Zilacīti.
Ar tām desmit Latvijas skaistulēm būs ļoti grūti… tautā runā… švakas meitenes = es tā nesaku, neviena meitene nav švaka, jo ir tak meitene…
12. maijs
Nudien, vairs nekad nepiedalīšos TV = švaki tie režisoriņi, nu švaki… Protams, vaina manī, ka paklausīju… vajadzēja raidījumā darīt tā kā es biju iedomājies, nevis “pratināt” meitenes atsevišķi. (Kas iedveš meitenēm, ka mazs konjaciņš vajadzīgs, lai būtu drosme un atbrīvotība, kas? Tā kāda desmitā — Laura = zāles + konjaks un 17 gadu vecumā sirds lēkme un slimnīca.) Izgāzties jau neizgāzos, bet, ka nebija labi, pašam skaidrs: vajadzēja piesēst, pietupties, atspiesties, pienest, pasērst utt., utt., brīvu sarunu radīt kustību dažādībā = bet režisors man nepiekrita, nekam… Gribēju dīvainību un noslēpumainību radīt vizuāli un arī ķermeniskā atraisītībā, lai visi mēs redzētu arī Dvēselītes atbrīvotību, tak nebija… drosmi radot ar mazu konjaciņu… tas ir tik maldīgi, pašdarbnieciski, neprofesionāli, šausmīgi…
Mātes dienā 13. maijā
Vakardienas balle pilī = Miss Latvija. Biju divas stundas un man pietika, spožuma pietrūka. Spožas bija tikai meitenes. Mazās mājiņas Rīgas pilī ir drausmīgas, lai neteiktu vairāk — gadījās tur čurāt vakar… smirdīgi un netīri, cilvēciņi čurājuši, pat pie poda nepiegājuši, pludo un smird… Rīgas pils... ieiet karaliene un iznāk smirdīga meitenīte...
Un prieks arvien ir balts… Tā saka Tev mans es, Skaists šķirnes lops
Uz skaistās pasaules… Un, lūk, šis skaistais šķirnes lops, tas ir es = Raidījumā Miss Latvija 90 kā nederīgs esmu izgriezts laukā galīgi un nepārprotami. Sajūta ir baiga, baiga, baiga… Dievs, piedod viņiem, jo viņi nezina, kas ir cilvēks un viņa sāpes… Pat sapņos šiem noziedzniekiem nerādīsies, ka viens sīkcilvēciņš, sīkmākslinieks varbūt pat raud…
Un tā, paldies Latvijas televīzijai, manas necilās kājiņas nekad tur vairs nebūs…
16. maijs
Kara helikopteru uzlidojumu rezultāts ir bēdīgs = tērēts ir benzīns, varēja labāk nolaisties manā pagalmā un benzīnu atdot man… Notikums ārpus loga: pirmajā dienā pēc apvērsuma: ļoti traģiski: Aiz loga ābelē iekāpis baigais Marijas ielas runcis un zvejo: kā tāds komunists lūr uz zvirbuļiem un veicās draņķim = nosacīti = zvirbulītis zobos, bet izkrita no ķepām un pakārās nokaltušajos ābeles zaros un tā viņš tur karājās. Jāizgriež sausie zari un zvirbulis ir jāapglabā zem ābeles zemītē kā iebrucēja, uzbrucēja = okupantu upuris, jo man liekas, ka viņš ņaudēja krieviski = jo netika tam zvirbulim klāt… šausmīgi lamājās krievu valodā, tad aizvilkās…
18. maijs
Piezvanīja “Senatne” un teica, ka ļoti tuvs un dārgs tu man esi = tomēr gribēju pārliecināties, vai tas tiešām tā ir, vai tās tikai manas iedomas = nav iedomas, tā ir realitāte = Kas tagad notiks, kā veidosies attiecības, kuras, nešaubos, tiks atjaunotas legāli vai nelegāli… nezinu, nezinu… un es arī nezinu… salāpīts, salīmēts, pārtraukts un atsākts, vai tam var būt kāda vērtība?…baiga tā dzīve, bet kolosāla.
19. maijs
Lauku avīzē sludinājumi par tehnikumiem pēc 9. klases beigšanas. Vakar runājos ar Daini kolhozā: ka visjaukākā veterinārā pasaule esot = Saulainē un Smiltenē = Vai tikai Liktens nejoko, ko? Smiltenē Noras sākums: Trīs musketieri… Ģirts Jakovļevs, Uldis Dumpis un es filmā Pūt, vējiņi (labākā vieta filmā). Un es šausmīgi iemīlējos Noras mammā, deviņpadsmitgadīgā DT studijas audzēknē…
Uz ielas ceļā pie Kristīnes viens gaišmatains krieviņš… piedzēries spēcīgi… “dod man uzpīpēt”… “Ja za deklaraciju…” nāk viens melns vīrs = arī pilnā, pogā bikšu priekšu: Gaišais man saka: kazak… saku sveiciens Donas kazakiem = izrādās, nav kazaks, krievs un dumjš, nikns = “pjaķ rubļei dai” = šis kliedz… saku, kāpēc tu kliedz, ko? Saku: piecu rubļu man nav… “troika buģet?”… atkal šis baigi nikns = Gaišais sāk mierināt = bet tas krievs: “Ti vrag… oh” = Gaišais iet šim virsū = sāk abi grūstīties, pat mazlietiņ kauties, es pāri ielai… 45. dzīvoklis, Liņjaunkundze nav mājās… kāpju lejā… vēl šie abi plūcas, skan visa Deglava iela… es ap stūri… un mājās…
23. maijs
Pie Eduarda maza rindiņa, pieņem apmeklētājus = viens kungs = sirms, jautā: Jūs no Zviedrijas? Saku, nē… īstenais latvietis savā Latvijā un likos pazīstams: saku, esam taču redzējušies kaut kur, vai pa TV… tagad redzu, kas jūs esat… mans uzvārds Soikāns, saku paldies, man ir zināms un pazīstams Poikāns, viņam arī… Viena dāma no personāla ienes cietās desas luņķi ( var tak redzēt to steku, kaut arī ietīts), pēc brītiņa vēl viena dāma nes. Caurspīdīgā iepakojumā: divi stoļičniji, šampanietis un vēl… varbūt, ka augstas klases konservi, vai ikri, vai kas… bet tas šoreiz nav svarīgi… tādi skati pie Eduarda ir redzēti un satikti baigie veči arī, lai atceramies Neilandu, šoreiz pats Neatkarīgās Partijas priekšsēdētājs Ivars Ķezbers gaišā uzvalkā, ļoti elegants un gaišs… sasveicināmies un tie citi gaidītāji: divi jauni puiši rāda īkšķi uz augšu un saka: Liepiņ kungs, tagad roku nemazgājiet… nē, es saku, celofānā ietīšu un strādāšu tikai ar kreiso…
Un tā sešas stundas pie meitenēm... Kristīne ar savu brūtganu un mazo sunīti čurātāju, feins jau ir... Kristīne to sunīti baro tāpat kā bērniņu, un sunītim patīk ēst no karotītes, tikai lai paliek lacīti saku, lai krūtiņas paliek tīras. Sāku runāt par Zviedriju: jā, bet kā tad tā, es tak neesmu klavieru speciāliste, esmu kordiriģente un klavieres tāpat pa jokam... Jūtu, ka neatteiksies un mēs kaut ko izdomāsim... Atnāca vēl viens puisis no “Foruma” = viņš bijis menedžers Evijai un Kristīnei... atkal piedāvājums piedalīties kādā tur Maskavas konkursā...slēgšot līgumu atkal uz gadu... Meitenes smejas un saka, ka līgums tagad noslēgts ar partizānu kustības “Zaļais mežs” līderi Edgaru Liepiņu, tiks vērts vaļā prieka meitu nams Ventspilī un Liepiņš vēl grib piedāvāt darbu, pie tam labi apmaksātu darbu un vēl pie tam cietajā valūtā visām meitenēm, kuras piedalījušās Miss Latvija — 90 vēlēšanās...
24. maijs
Sazvanījos ar sponsoru Čerņa kungu Komētā. Izstaigāju visus cehus: redzēju kā top sērkociņi no apses bluķiem, kā tiek griezts šitas bluķis, kā tāds ābols, mazlietiņ ļaudis brīnījās… ļoti daudz cittautiešu… Etiķetes kolosālas, īpaši tās lielās ar zirgu un indiāni… pieres apsējs… kā esmu fantazējis, lasījis (Indiānis!) Miers, brīvība, cīņa… Un lielākais ieguvums: koka tupeles: tās uztaisīs labākas un manas daiļavas tērpsies.
Margrietiņas uz stūra: čaļi pārdod rubli buntītē — par trīs rubļiem man dod ceturto pa virsu… lai nerādu tam pliku… fui, liepiņ, kāds tu rupeklis, tā ir viņa laipnība… 15 minūtes pasēdēju Vērmanītī = kolosāli, ja tikai tas Kirovs neblenztu virsū.
25. maijs
Šodienai uzdevumiņi!
30. maijs
Kāju krampji un kreisā pusīte… tas ir šausmīgi nepatīkami... atkal esmu uzvilcis savas garās suņa vilnas zeķes... vasara... un suņa vilnas zeķes = kājiņas tajas jūtas ļoti labas, tātad ir jāpasūta suņa vilna un atkal Jura Lienei ir tās jāuzada... Un atkal mana dzīvīte samezglojas: Apvienojās divās sievietēs, ļoti, ļoti tuvās… katrai sava dzīve un tā ir bezgala atšķirīga: jā, liepiņ… Mūžīgais, saistošais tevi vilina, vilinājis un vilinās skaisti mīlēt jaunu ķermeni…
31. maijs
A/S “Hugo Diegs un Co” var kļūt savukārt par kopsaimniecības Jērcēni sponsoru. Tā sauksies no 16. jūnija = šajā traģiskajā dienā tiks noņemts nosaukums “Ļeņina dzirkstele”. Operetē Juris P. pats nav, ir Alvis B. = meklējam tajos ruļļos, nav šitās dziesmiņas, nu, nav, Alvis saka, es dzirdēju, bija… bet var būt, ka no manis dzirdējis un tagad liekas, ka bija arī ruļļos, šausmīgi lipīga dziesmele. Nu nekā, eju garām sardzei, taču pavecāka dāma sēž un sāku jautāt… Jā, un kopīgi atcerējāmies 6 pantiņus… Trakot feini vārdi, ar visām pikantērijām: Students, kuilis, zemnieks Kā tas gan rīmējas, Jo students rīko rautus, Kuilis šūpo pautus, Bet zemnieks sasien autus Un tā tas rīmējas… Kas vainas, ko?
3. jūnijs
Edgars — Limbaži —Tūja… Sveicinu Vasarsvētkos. Edgars gaida sestdien vai svētdien = jābrauc obligāti, tik ilgi neesmu dēlēnu redzējis… Bieži iedomājoties un gaidot… Bija Draudzenīte... asariņas bija, ir... viņai mīļākais ir Aivars... Puņķaini kabatas lakatiņi jāskalo sāls ūdenī = pārbaudīju, patiešām tā ir... Visa mana darbība esot un ejot pāri viņas normālajam saprātam... tas jauno sieviešu bars utt.... Harems vai kas tas ir... Ārprāts = tos Tavus lidojumus ar visām Debesu sistēmām... Saku: ka tādiem tak skaista un ražena ir dzīve = domās...Zemes dzīve... tulpju sīpoli... tie tevi neglābs... ir jānāk kam citam...
6. jūnijs
Raimonds esot satriekts līdz sirds dziļumiem. Piespieduši atsaukt pavēli par teātru reorganizāciju… Virsvadonis Rolands Zagorskis un Teātru Savienība — sūdzība uz 6 lappusēm Augstākajai Padomei… parakstījuši kādi 60- it aktieri, kuriem ir bailes no konkursa un par maz ticības savam grandiozajam talantam… jātiekas ar R. un jāizkrata sirds, kā vienmēr šajos daudzajos gados… Stāvu un krītu arvien… Ak, šis Rolands Zagorskis, tāds puļķītis, pļāpātājs, klavierists... Raimonds viņu paceļ arī dziesmas augstumos, bet sunc ar c kož rokā, domājot par vispārību, par aktieru dižo brālību, kāda gan tur var būt brālība, ka netiekamies, ka kopības nava... kādreiz varbūt bija gan...
7. jūnijs
Gorbačovs nava sajūsmināts par Jeļcinu, es par Gorbačovu, pārāk iedomīgs vergturis! Baltija viņam exstrēmistu saujiņa… nudien jāsmejas… Zvanu R.P. = Lana... vēl gultā = johaidī, nu, vai nu tā vajadzēja, liepiņ... brokastis Nr.2 jau jāēd... Bet varbūt kādu rītiņu arī laulība jāapkopj... Lanas balss bija mīļa, ļoti sonora... Lana smējās, R. ņurdēja... Oi! Pašu ministru sastop vēl gultiņā = jādomā visu laiku par to... kā skolā: dīvains teiciens nāk prātā no lugas “Zoss spalva”: tāds liels puika un ar mammu...
9. jūnijs
...zvanīju Elgai Drullei = apstāstīju visu, bailes viņai esot no Olgas un Maijas… Meitenes jaunās jau vieglāk būs iekustināt tajā klasiskajā lauku stilā… bet Olgu… kāpēc visi tik slikti izsakās par viņu: vēl reiz saku, man viņas nēģeriskums patīk… te ir jāatrod kompromiss uz mierīguma pusi un, lai skan vairāk balss, lai nelēkā bezjēgā… Es tak viens nevaru vairs tā kā senāk un nav arī interesanti, jābūt kolosālam fonam = meiteņu parādei = uznāk, atnāk, pārģērbjas un atkal uznāk un atkal aiziet un cauri, kaut ko padzied, un pasēž uz soliņa… uz krēsliņa, Sintija arī tāpat lapenē sēž un klusē… Bendam arī vispirms jāizspēlē un tad tik var vērot tās meitenes, visiem acis tek laukā un spēlēt, tas ir papūst vairs nevar, siekalas tek, rupji izsakoties…
13. jūnijs
Visas puķītes atstāju pie Brīvības pieminekļa… tā… 14. jūnijs un vispār… Kristaps filmēja visu autogrāfa vakaru un arī Brīvību…
14. jūnijs
Zvana Mirdza Ramane = taisoties gleznot lielu gleznu = atkārtojums Hugo un sex un meitenes apkārt… Gribot man ieskapēt divdesmitgadīgu čigānieti, vai neesot jau par vecu, saku, tā būtu pašā laikā… tīra, jūrā mazgāta čigāniete… kolosāli… melna un spoža…
15. jūnijs.
Vakar pie Brīvības pieminekļa puķu jūra… Ļeņinam viens pušķītis no Rubika kunga un kompānijas… gan jau tas ļeņinisms arī viņus likvidēs =ļubjanka nostrādās = kā Jērcēnu kautuvē cūkas = tur tāds pats asins noteces klonā caurums un slīpums… kāvējs esot ļoti līdzīgs man… tāds vājiņš večukiņš…
23. jūnijs
Pie vecāsmammas… Kā sniegs uz galvas, Noru nav redzējusi veselu mūžu = gara, slaida, slaida = Kristapu kopš “senču” laikiem, kad bija 3,4 gadiņi… Padzēru kafiju un uz tālajiem mežiņiem. Mūsmāju meži izcirsti, atstāti ozoli, oši… Nemaz nezināju, ka apkārtnē var būt tik daudz ozolu = tie ir slaidi. Pirmajā piegājienā nemaz neatradu savas mājvietiņas = aizgāju garām. Nav ne “Lazdiņas” ne “Zvirgzdiņi”. Pēkšņi sāk kliegt pļavās kā zaķis, kā putns vai dzīvnieks, bet tik nelaimīgi, traģiski, ka tā dīvaini paliek ap dūšu, labi, ka klajums = ar baigi garu zāli... pēkšņi skatāmies = skrien lapsa kūmiņš, aste vien plīvo... bet brēcieni turpinās, liekas, ka nokodusi varbūt zaķi, iztraucēta laižas lapās, viena aizlaidās, bet otra? Brēcieni kļūst vēl nežēlīgāki, Kristaps skrien pa garo zāli un filmē, otra lapsa pielaidusi Kristapu 2-3 metru attālumā... noreibusi no asiņu smaržas... Kristaps stiepj 2 mēnešus vecu stirniņu — varbūt mazāku, asinis tek, mušas nežēlīgi lien un krīt virsū stirniņai... steidzam pie ūdens peļķītes, apmazgājam, Nora savu lakatu, ar kabatas lakatiņu... kliedzieni kļūst vārgāki un retāki... laikam jau tās aukstās kompreses palīdz = asinis arī vairs tā netek... tādi sīki kodumi visapkārt kaklam = sūkušas asinis, bet visas nav paspējušās izsūkt sarkanās lapsas.
1. jūlijs
“Remix” — tas ir sarkanais terors Latvijā... Manēžā sviedros strādājām un uzņēma kolosāli = vienkārši nav ko teikt, nav... prieks, prieks, prieks, ja arī kādam šā vai tā, tad nav ko skumt, lai viņi nenāk: liepiņš tak uzstājas un no viņa var sagaidīt rupjības = tāpēc labāk nenāc, ja nav sirds un dvēseles klāt! Vesels, saņem savu rubli atpakaļ un staigā pie “Remix”. Visu klātbūtnē = Rietumu latviešu, zvaigžņu utt. utt. izlamāju to bandu = žņaudzēji, necilvēki. Hermanis pat nekaunējās paprasīt, vai Tev, liepiņ, ir konts bankā... kur, nabaga aktierītim, pensionāram...
Draudzenīte galīgi beigta: angīna. Stirnas cepetis stāv jēls ledusskapī...
2. jūlijs
Cepam atlikušo stirniņu un šmorējam, rīt piepildīšu ar visu, kas nepieciešams, un turpināšu šmorēt... 3—4 stundas vajag, tad ir prīmā...
7. jūlijs
Tik ļoti nepatīk nekur līst priekšā dzīvē, tikai uz skatuves, tad arī ne līst, bet censties pa īstam, pa pilnam dzīvot un sevi apliecināt uz dēļiem... tad man nav kauns “līst” priekšā, jūtu vajadzību izteikt visu, ko man klusām čukst priekšā manas Debesu sistēmas... tā ir Latvija, zeme, grāvji un alkšņi, dūkšņas un purvi un noras... šajā jaunajā programmā es to visu kolosāli izjūtu, tikai pasmagi ir, visa tā organizēšana un riska pakāpe, izdodot visu savu iekrāto — 15 tūkstošus...
12.—14. jūlijs
Notikumi bez gala, skan Latvijā Hug-big-bends. Olga = brīnišķīga, maiga, kolosāla, meitenes dievīgas un Bends arī, tikai mazliet trako alkohols = Gunārs pat Bašukungu noņēma no trases...
8. augusts
Iebraucam Ērgļos un tūlīt pretī sīkmāksliņas plakāts... 5 rbļ. ieejas maksa kā briedis ar ragiem tūlīt lec laukā no krūmiem. Un atkal skaidroju kā jāraksta: bērniem līdz 10 gadiem ieeja brīva, brīva, brīva, skolniekiem, studentiem 2,50, pieaugušajiem 5 rbļ. (maziņiem burtiņiem) un cilvēkiem sākot no 70 gadu vecuma atkal ieeja brīva, brīva, brīva... Lūk tā = un tikai tā…
21. augusts
Asaraina diena: Debesis raud, cilvēki ap mani raud, pats valdos kā jau pulkvežleitnants: Hugo de Djego ir runājis: izteikts nolemts = Koncertu vairāk nebūs un viss — to pateica priekšā Kokneses debesis un Saules pavērsiens lietainajās debesīs virs Daugavas = balss zudums bija fiziskais pieskāriens, otrs fiziskais finansiālais pieskāriens... Zaudējums 5775 rbļ. Viss ir samaksāts, aprēķini izdarīti, esmu brīvs un viss.
24. augusts
Mīlestībā absolūts klusums. Gaidu trešās zvaigznes parādīšanos, bet nenāk... varbūt, ka vairs nenāks arī...
26. augusts
9. septembrī Daugavas krastā = Ķekavā = un tad kā Melnajam Bruņiniekam kopā ar savu naidnieku = vai otrādi = gāzties Daugavas dzelmē, lai kādreiz celtos no Nebūtības...
28. augusts
...darīt kaut ko, radīt kaut ko, sāpot kaut kam, nav iespējams, vienīgi dzemdēt iespējams sāpēs. Sieviete pacieš visu. Vīrietim tikt līdzi sievietei = tādus sapņus sapņot nevajaga... Ir silts un bez nokrišņiem, ir svītraini, cietumnieciski mākoņi...
31. augusts
Istabā pa logu iemeta puikas dubļu piku, bet Ulmes kundze teica, ka citos logos metot iekšā rāpuļus = čūskas, vardes un vēl šo to: pat prusaku saujas...
1. septembris
...jāsacep tā desa... paliks veca... Vai desa var palikt veca? Jā, ja sāk smirdēt, tad ir vecs... es vēl izpūšu gaisā šo to... lai nesmirdētu... Riebīga sajūta... to gan varu teikt... Liepiņš neprot atpūsties un priecāties... Tāpat Tils, tāpat Kristaps, bet Nora, šķiet, to pratīs... Nav zināms vēl, kā tas viss veiksies Edgariņam... Mamma neprot, māsas neprot... Vēl no zviedru laikiem trīs burciņas ar alu ir saglabājušās ledusskapī... vienu ņemu un dzeru... kāpēc? tāpēc, ka vajag... reibums ir jauks, man kā nedzērājam pietiek ar vienu glāzi...
15. septembris
Ods atkal iekoda labajā plakstiņā = kolosāli! Un lietus ir klāt... atkal... Skan R.P. “Pērļu zvejnieks” J.P. vārdi Zibens... Negaiss... Zvirbuļi pajuka uz visām pusēm... rudens zvirbuļi... tādi apaļi...
10. oktobris
Līst... lija... un atkal līst... Kaķis aiz loga tajā kritušo lapu biezumā guļ jau kuro dienu... Uz juveliera piebūvītes jumta... trīs punktos... kā kuro dienu... pie sienas, lai nelīst virsū, tad saulainā dienā vienā (kreisajā) galā, bet pussaulainā dienā labajā pusē = galā... tur tādas izgulētas bedres... bedrītes... Kāpēc viņš tā nepārtraukti guļ? Arī pensionārs?
21. oktobris
Antrai = dižajai māksliniecei, aktrisei un cilvēkam rīt jau aprit 60-it. Tādas mākslinieces mums nav un, šķiet, ka ilgi nebūs... mazs kaķis tukšajā dzīvoklī dodot spēku un apziņu, ka dzīvojot, jā, arī kaķis allaž kaut ko grib un mierā neliek... varbūt, ka man vajag kādu zvirbulīti, vai kā... Sīlis apciemoja... dikti jau krāšņs bija... izlūkos... ko gan viņš te varēja izlūkot, runča jau otro dienu nav... projām... un arī sarkanā tinte drīz beigsies... kaut kas jauns sāksies varbūt... varbūt... Debesu sistēmas joprojām klusē, bet viņas jau nu gan zina...
18. novembris
Sveiki svētkos! Jānis P. ar kundzi pieņem viesus pārstāvniecībā Maskavā, tie arī drūmi, ar sarkanvīna glāzēm rokā = varbūt, ka tur ielietas sarkanā buļļa asinis, ko? Atšķaidītas ar dzērveņu sulu, medu un citroniem, lai neķeras rīklē tā sarkanā krāsa... Smaidīgs tikai dzejnieks, Baiba tramīga... izskatās pēc ķīnietes vai japānietes...
20. novembris
...latvju jaunatne priecājas uz trepēm — saulespuķu čaumaliņas, sērkociņu kalni, dubļi, cigarešu gali utt. Vai lūdz vai nelūdz, latvju jaunatnei manā sētā tas ir pie vienas vietas... ko darīt? atkal tīrīt? Nē, lai stāv kā ir, lai aug mēslu kaudze, pārkāpšu pāri. Ja jau jauniešiem patīk, lai paliek... turpinājumā explozija ir gaidāma, bez šaubām = slotas kāts, galva vai acs, lai latvju mātes nāk un meklē savus dārgumus...
22. decembris
Šodien jau atnāca Ziemas svētku vecenīte = atnesa eglīti un svecītes... Mikrofona programmai, šķiet, piemīt kaut kāds burvīgums... visā uzvedumā ar eglītes svecīšu dedzināšanu otrajā daļā... pēdējā brīdī ieradās uz otro daļu arī Ilmārs Dzenis ar kundzi... sēdēja zālē... tāds dīvains vīrs un šķita, ka mati ir piekrāsoti... dūšīgs... Rīt dziedās arī uz skatuves.
24. decembris
Izpļāpājāmies arī ar Vizmu (Dzejnieci!)... pārvietojas pa istabu vēl pagaidām pašas spēkiem... un smejas melnajā humorā... mums, jā, mums šis padomju humors ir melns un smejam visbaigākajās situācijās... un šis te melnā humora blāķis, orda, kā gāzīsies tam idiotam Bušam virsū, tad tik viņš sapratīs, ko nozīmē sociālisma iekarojumi — zagļi un pederasti...
26. decembris
Auksts... mēness puse tikai pavērsusies pretī Zemei... Varbūt, kad būs pilns, kļūs siltāk... Mēness kalni ir redzami, tāda mierīga debess... Varbūt tikai maldina... šķiet, apmāns... mānīgums, mainīgums... Kolosālā čigānu saule... tumst un tūlīt ir jābrauc uz priekšpēdējo koncertu Manēžā. Un tā notikumiem bagātais gads būs projām aizsteidzies un atpakaļ neatgriezīsies... jāizvelk līdz 1999. gada 17. decembrim vismaz... un tad jau 2000 = kolosāli skan — vēl tikai 10 gadi jāgaida... tikai...