Vēstule neandertāliešiem

“Francijas aizsardzības ministrs Žans Īvs Ledriāns paziņoja, ka valdība ir gatava atbloķēt 30 miljonus eiro, lai līdz Ziemassvētkiem karavīriem izmaksātu aizturētās algas. Kavējumi algu izmaksā ir krājušies jau apmēram gadu – kopš brīža, kad tika ieviesta centralizētā maksājumu apstrādes datorsistēma Louvois.”

France 24, 1. novembrī

“Avīzēm būtu jāinformē lasītāji par jaunākajiem notikumiem un aktuālām tēmām, nevis jārāda visai tautai, kā izskatās deviņpadsmitgadīgas meitenes krūtis.”

Mika Kelija, Feminspire, 18. oktobrī

Aizkaitinātas par viņu vīriem neizmaksātajām algām, franču karavīru sievas nolēmušas pārsteigt sabiedrību ar atkailināšanos. Viņas izģērbās, uzrakstīja – pareizāk sakot, palūdza uzrakstīt (ja vien viņas nav akrobātes) – ar flomāsteriem uz muguras īsu vēstījumu Aizsardzības ministrijai, nofotografējās un izvietoja fotoattēlus feisbukā. Šis stāsts nebūtu pelnījis īpašu uzmanību (sak, kas gan tur liels – laikā neizmaksāta alga, badā jau nenomirs, un tā tālāk), ja vien... Kas tieši “ja vien”? Nu, lūk, ja vien nebūtu šo divu lietu – kailo aprakstīto muguru un feisbuka.

Tad nu iznāk, ka šis ir stāsts nevis par karavīriem, viņu sievām un naudu, bet sižets par vienu no būtiskākajām tēmām mūsdienu Eiropā – par feminismu. Kailās muguras neparādījās nejauši; uzmanīgs vērotājs šeit ieraudzīs atsauci uz iepriekšējo fotosesiju par militāri erotisku tēmu. Pirms vairākiem mēnešiem Afganistānā dienošo amerikāņu karavīru sievas nosūtīja saviem vīriem vēstījumus tieši tādā pašā veidā – kailas muguras, flomāsteri, fotoaparāts un sociālais tīkls. Taču tajā akcijā atkailinātais ķermenis spēlēja citu lomu: viegla erotika tur piešķīra vien nekaitīgu pikantumu ģimeniski patriotiskam sveicienam no mājām. Sak, mēs esam gatavas parādīt citiem daļu no sava ķermeņa, bet tikai tādēļ, lai nodemonstrētu, cik ļoti mēs mīlam savus vīrus un dzimteni. Sievietes ķermenis šeit tika izmantots kā ideoloģisks instruments, kas visnotaļ gludi ierakstījās konservatīvajā sieviešu un vīriešu lomu sadalījumā. Nopietnajai tanku, iznīcinātāju un stingras disciplīnas pasaulei sievietes liek pretī... zināmu pikantumu un sirsnīgumu, vai. Vārdu sakot, “Babete dodas karā”.

Franču karavīru sievas parodē amerikānietes, atklāti ņirgājoties par ideoloģizēto erotiku ģimeniski patriotisku vērtību ietvaros. Arī šeit atkailināts sievietes ķermenis tiek izmantots par instrumentu, taču tas ir vērsts pret tradicionālo dzimumu lomu dalījumu. Tā vis nav erotiska dāvana karavīram, bet klusa pamatu graušana, ko nevar atļauties viņu vīri militāristi. Rakstīt sūdzības uz papīra vai e-pastā ir pazemojoši; karavīru sievas ar nicinājumu pavērš pret varas iestādēm muguru – vēstījums ir tur, kur ir miesa un asinis. Un viņas uzvarēja.

Amerikānietes izģērbjoties apstiprināja, ka viņas nav vienlīdzīgas – ne ar vīriem, ne vīriešiem kā tādiem, pat ne ar “vīriešu valsti” un tās vīriešu karu. Viņas, tā sakot, ir gatavas pakalpot. Francūzietes, atkailinot savas muguras, ir atkailinājušas netaisnības situāciju vispār – gan materiālajā (runa ir par pasauli, kurā birokrāti savas muļķības pēc neizmaksā algas), gan dzimumu nozīmē. Tā pat nav vienlīdzības pieprasīšana, bet tās demonstrācija. Šādā nozīmē īstās feministes ir tieši viņas, nevis, teiksim, ukraiņu kaujinieces no Femen. Ar viņām ir pavisam cits stāsts – un svarīgi ir tas, kādas ķermeņa daļas tiek demonstrētas publikai. Jā, krūtis – krūtis nav mugura; uz muguras vēstījumu var izlasīt, nepārkāpjot vispārpieņemtās pieklājības normas (bet pati modele slēpj savu seju no pasaules), turpretī krūšu atkailināšana ir agresīvs PR gājiens, dūriens pašā sirdī (vai jebkurā citā dzīvībai svarīgā orgānā) tam, ko briti sauc par “lad culture” jeb “puišu kultūru”. Šīs kultūras bībele ir dzeltenā prese, bet dzeltenās preses muguras smadzenes ir puskailas meitenes fotogrāfija trešajā lappusē. Femen cenšas sist pretinieku viņa paša teritorijā; taču paradoksālā kārtā apkārtējās pasaules un mediju interesei pret ukraiņu feministēm lielā mērā ir “dzeltena” nokrāsa. Iznāk, ka Femen par velti piegādā “puišu presei” atkailinātu krūšu fotouzņēmumus; atšķirība starp izsmiekla objektu un pašu izsmieklu it kā izlīdzinās, un galu galā vairs nav skaidrs, par ko vispār ir cīņa. Izveidojas apburtais loks – cīņa pret sievietes pārvēršanu seksuālās iekāres objektā un precē beidzas ar pašu cīnītāju pārvēršanu tieši tādā pašā objektā un precē.

Starp citu, puišiem un viņu “dzeltenajām” izpriecām neklājas viegli: britu feministes ir sākušas karu pret tradicionālo puskailas meitenes foto laikraksta The Sun trešajā lappusē. Par šo tēmu ir uzrakstīti desmitiem rakstu, sacerēta pat petīcija, taču guļamistabas tenku mediju impērija pagaidām turas nesatricināmi. Interneta vietnē feminspire.com lasāms sociāli kulturāls secinājums: “Ņemot vērā The Sun kā “strādnieku šķiras avīzes” statusu, lai arī tā pastāvīgi atbalsta konservatīvu politiku, kas nes lielāku labumu bagātajiem, nevis nabagajiem, vai nav snobiski no avīzes redaktoru puses uzskatīt, ka strādnieku šķiras vīrieši nav nekas vairāk kā nepārveidoti neandertālieši, kuriem tik vien rūp kā par lētu naudu aplūkot kārtējo meiteni pie rīta tējas?”