Veselo ārsts

Pienāks brīdis, kad cilvēku sauks par nenormālu tādēļ vien, ka viņš turas pie normāliem, tradicionāliem uzskatiem. Tas brīdis nāk un ir jau klāt. Tiek dekonstruētas veselīgas cilvēku sadzīves pamatstruktūras, apšaubītas visas autoritātes. (..) Cilvēki Rietumu sabiedrībā jūtas nelaimīgāki pat par Indijas iedzīvotājiem, kas dzīvo daudz trūcīgāk. Un līdz ar to arī emancipētais indivīds galu galā ir zaudētājs. Pameklējiet draugiem.lv vārdu “emo” un jūs atradīsit tūkstošiem skumju, jaunu cilvēku, kas runā par atstumtību, bezcerību un nāvi. Un tas ir tepat blakus, mūsu Latvijā, apgaismotajā 21. gadsimtā!

Jānis Vanags, LELB arhibīskaps, intervijā “Latvijas avīzei“, 2007. gada 26. maijs

Veseliem ārsta nevajag, bet gan slimajiem.

Jēzus Kristus, Dievs, Mk 2:17

Draugiem.lv uz vārdu “emo” patiešām izmet 2334 personas, kas runā par atstumtību, bezcerību un nāvi. To, kas ir emo, kādā senākā RL numurā, ja nemaldos, skaidroja Ilmārs Šlāpins, tāpēc visādās etimoloģijās neiedziļināšos. Paliksim pie tā aspekta, ko domājis Jānis Vanags – eksistenciālu skumju apvītus cilvēkus, kas nepārtraukti domā par to, ka viņus, emo vārdiem runājot, neviens nemiiilzz, un sevi šausta pašpārmetumos. Grūti pateikt, kur emo subkultūras pārstāvjiem beidzas sāpes un sākas to kāpināšana un estetizēšana. “Jo prom steidz kā dūmi/ manas dienas/ un mani kauli/ kā krāsns gruzd./ Kā samīta zāle/ vīst mana sirds – /aizmirstu/ ēst savu maizi./ Stenot man/ iesprūd/ kauli miesā./ Līdzīgs es/ tuksneša pūcei/ un kā apogs/ starp drupu kaudzēm./ Bez miega nīkstu!/ Tā man/ kā vientuļam putnam/ uz juma!/ Cauru dienu/ peļ mani ienaidnieki,/ kam trakums pret mani,/ tie lād mani!/ Es pīšļus/ kā maizi ēdu,/ ar asarām/ savu dzērienu jaucu...” Bībele, 102. psalms, Ulža Bērziņa atdzejojumā. Pameklējot bibele.lv vārdus “sāpes”, “vaimanas”, “ciešanas”, “asaras”, “nopūtas”, “žēlabas”, “grib mirt”, “raudāt” un “raudāšana”, “mokas” un “bēdas”, kopā atrodas 946 ieraksti, kur kādam ir ļoti grūti. Jānim Vanagam ir taisnība, pameklējot Indijā vai kādā no budisma lielvalstīm, ir grūti atrast nomākušos vaigu – galvenā saskarsmes kultūras iezīme ir smaids. Smaida pat nabadzīgie, cenšas darīt labu, bet neiedomājas no sevis neko lielu, jo ego – tas ir sods un maldi, augstākais, uz ko tiekties, ir kļūt par visu un neko. Jo tur darbojas karmas likumi. Nevis šis nepedagoģiskais grēka–žēlastības likums. Vai tikai kristietība nav tā, kas iemācījusi Rietumu civilizāciju gruzīties? Vistiešākais emo priekštecis, šķiet, bija emancipētais indivīds Jona. Tie citi, kas atrodami vietās, kur Bībeles meklētājs uzrāda augstu gaudu koncentrāciju – Ījabs, Ēlija, Jeremija, Dāvids, Jeruzāleme, Pāvils vai pats Dievs – visi ir stipri, cēla rakstura, uzticīgi arī pārbaudījumos, skumst par fiziskām sāpēm vai tuvinieku nāvi, nacionālo jautājumu vai bailēs no ienaidniekiem. Vai arī izdarījuši kaut ko sliktu un to ļoti nožēlo. Šādos gadījumos, domāju, man piekristu visi “normālo, tradicionālo uzskatu” pārstāvji, būt emo ir attaisnojami. Bet, lasot Jonas grāmatu, tiešām gribas vien grozīt galvu. Skaties, vispirms Jona negrib darīt, ko Dievs saka, iet uz lielo grēku pilsētu Nīnivi sludināt. Negrib pataisīt sevi par fanātiķi, baidās, ka viņam sados pa seju par to, ka viņš visus noliek. Īsts kompleksains tīnis, atkarīgs no sabiedrības vērtējuma! Tad viņš sapsihojas un mēģina no Dieva aizbēgt ar kuģi. Domā, ka ārzemēs Dieva nebūs? (Muļķis delīrijā!) Dievs dzenas pakaļ, saceļ vētru, Jonu iemet jūrā un viņu aprij zivs. Pēc trim dienām zivs vēderā Jona vairs nevar izturēt un sāk lūgt Dievu, lai palīdz, solās darīt visu, ko liks. “Kad mana dvēsele bija pagurusi baiļu mazdūšībā, es atcerējos Tevi, ak Kungs” (Jon 2:8) – kā tad, kā cilvēkam slikti, tā uzreiz – Dievs, Dievs! Un Dievs arī apžēlojas, notic, zivs Jonu izspļauj, un viņš aiziet uz Nīnivi visus aplikt, teikt, ka viss tur ir slikti un tāpēc visu pēc 40 dienām nopostīs. Un tad sanāk tā, ka viņš reāli iegruzī visu pilsētu, tās karali un tās lopus, visi saprot, ka tiešām slikti darījuši. Emo jeb ebreju Dieva ietekmes zonas iedzīvotājiem divreiz nav jāsaka, lai sāktu šūties! Visi pārstāj ēst, uzvelk sev un lopiem mugurā maisus, apsēžas pelnos. Rezultātā Dievam kļūst žēl, tādēļ viņš nolemj Nīnivi atstāt mierā. Un tad Jona sagruzās vēl vairāk nekā zivs vēderā, jo noticis tieši tas, no kā viņš baidījās – sabiedrības acīs pataisīts par galīgu muļķi! “Savā dvēselē viņš tad vēlējās nāvi un teica: “Es gribētu labāki mirt nekā dzīvot!” – emo valodā runājot, taisījās griezt weenazzz. Redz, kā! Viņš gan zivs vēderā izlikās, ka ir labojies, bet nekas nav mainījies! Un, ko jūs domājat, Dievs viņu soda? Par necieņu pret Dieva rīcību un absurdi egoistisko vēlmi, lai tomēr to Nīnivi pazudinātu un Jonas gods tiktu glābts? Nē, Dievs viņš viņam tikai pavaicā: “Vai tu domā, ka tu dari labi dusmodamies?” (Jon 4:4) – bet Jona, stulbenis, saka – jā, viss ir pareizi, tu mani esi piečakarējis un pataisījis par idiotu, griezt weenazz! (Jon 4:9) –  un tad Dievs viņam ilustratīvi taisnojas, ka Nīnives Viņam palicis žēl, jo tur ir 120 000 cilvēku, kam pieder ļoti daudz lopu, un ka viņi jau neko, viņi “vienkārši nezina atšķirt savu labo roku no savas kreisās” (Jon 4:11) – vārdusakot, mīļi muļķīši. Es nevaru saprast, kāpēc Dievs ar tādu lūzeri tā ņēmās! Un kā tāds Jona vispār ir ticis iekšā Bībelē. Noteikti tāpat kā zagļi mūsu valstī tiek pie varas. Ir pilnīgi skaidrs, ka Rietumeiropas civilizāciju ar savu žēlastību ir izlutinājis viņu Dievs. Tāds kā labais tētuks. Kad visi ir priecīgi, nevienam viņu nevajag, bet, tikko kaut kas slikti, tikko saprot, ka mirs un sāk piņņāt, tā Dievs uzreiz skrien palīgā! Uzreiz apžēlojas, glābj, gatavs pat mirt viņu vietā, vietu debesu valstībā gādāt! Ko tad, kā sanāk, saskaņā ar kristietību – tu vari būt slepkava un izvarotājs, bet palūdz tikai Dieviņu, un tiksi debesīs? Bet labi cilvēki, kas vienkārši tic pa savam, ne pēc grāmatas, netiks?! Vai tad tā audzina sabiedrības morāli? Es pilnīgi piekrītu, ka emo padevi Latvijai vajag aizgriezt ciet. Kristietība ir drusku jāpamaina, lai debesīs tiek visi, kas dara labu, un cilvēkus mūsu sabiedrībā kaut kā vajag audzināt konservatīvākus, veselīgākus, vairāk iegrožot, lai negrēko. Lai neslīgst destruktīvās žēlabās, labāk lai dara labus darbus viens otram un paši sev. Vienīgais sliktums – ja tā būtu, varbūt Jānis Vanags tad paliktu bez darba, jo ko gan vairs aicināt atgriezties no grēkiem, ja grēku nav. Lai gan – varbūt nebūtu tik traki. Tas atkarīgs no baznīcas tēla sabiedrībā. Ja izdosies turpināt šībrīža līniju, varbūt gluži pretēji, panāksim, lai cilvēki vairāk ietu uz baznīcām, jo tas būtu saskaņā ar “normāliem, tradicionāliem uzskatiem”. Tad viss paliktu savās vietās, arī Jānis Vanags stāvgrūdām pilnajā dievnamā, kāzu un bēru bildēs, ģimenes svētkos, Ziemassvētkos un citās “nedekonstruētās veselīgās cilvēku sadzīves pamatstruktūrās”. Ļaužu pulkā un reizē viens, vienīgais, kas kaut ko vēl atcerētos par grēku, nāvi, taisnību, tiesu, un žēlastības nepelnīto iedabu, jo tad taču visa žēlastība būtu godīgi nopelnīta.