Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
To, ka Dievs ir bijis vīrietis, katra sieviete atceras vismaz reizi mēnesī. Grūti izskaidrojamās un bezjēdzīgās mēnešreižu sāpes, kas ar nomācošu regularitāti atgādina par sievietes atkarību no sava ķermeņa un laika rituma, nepārprotami ir viena no kosmiskākajām vīriešu šovinisma izpausmēm. Tiesa, arī vīriešiem nākas ciest savā veidā — asinis tomēr biedē un norāda uz nāves tuvumu, vienlaikus vīrieša apziņā padarot sievieti par noslēpumaina dzīvnieciska impulsa iemiesojumu. To nevarēja nepamanīt jūdaisma dibinātāji, kas lieliski saprata ideālās reliģijas pamatfunkciju — izskaidrot un iekļaut mistiskā sistēmā pilnīgi visas cilvēka ikdienas dzīves sastāvdaļas. Dievs ir gribējis, lai ebreji kļūtu par visšķīstāko tautu uz zemes, tāpēc devis skaidrus un nepārprotamus norādījumus, kā to izdarīt. Un arī tad, kad šie norādījumi izrādījušies nepilnīgi, vienmēr ir atrasta metode, kā tos pilnveidot. Trīs tūkstošu gadu laikā garīdznieku un talmudistu paaudzes ir pūlējušās vaiga sviedros, lai atrastu pareizo izeju katrā konkrētajā gadījumā. Arī mēnešreizes ir iekļautas jūdaisma pasaules sistēmā, neatkarīgi no tā, cik biezas paketes jūs lietojat.
Tev arī nebūs aizskart sievieti viņas mēnešziedu laikā, kamēr viņa ir nešķīsta, tev nebūs viņai tuvoties, lai atsegtu tās kaunumu.
Mozus, 18:19
Ir trīs jūdu reliģiskie priekšraksti jeb micvas, kas attiecas tikai un vienīgi uz sievietēm — tie ir hala (ceremonija, kas jāveic maizes cepšanas laikā), sveču aizdedzināšanas noteikumi un kārtība, kas jāievēro sakarā ar mēnešreizēm. Sieviete šajā laikā tiek saukta par nidu, un daudzi komentatori ar skumjām ir atzinuši, ka jau pašā apzīmējumā ir ietverta attieksme pret sievieti kā kaut ko netīrāku par vīrieti. Kabalistikā nida ir vārti, pa kuriem pasaulē ienāk nešķīstība un netīrība (dažādos tekstu tulkojumos tiek izmantots viens vai otrs vārds), sieviete vispār ir viens no vājākajiem kosmiskās struktūras elementiem, tāpēc attiecībās ar viņu vīrietim jāievēro īpaša piesardzība.
Tā mēs mācījām. Tai stundā, kad augstākais varenais Pūķis ir zemes grēku atmodināts un savienojas ar sievieti, un ievada viņā nejaucību — tad Vīrietis attālinās no viņas tāpēc, ka netīra tā un tiek saukta par netīru. Un nedrīkst Vīrietis tuvoties viņai: bēdas tam, kas aptraipīsies no viņas tajā laikā, kad viņa ir netīra!
Zohara, 3:79a
Šo priekšstatu interpretācija var būt dažāda, jo Pūķis jebkurā gadījumā ir metafora, kas apzīmē noteiktus kosmiskus spēkus, taču tas nenozīmē, ka aizliegumam pieskarties nidai nebūtu nozīmes praktiskajā dzīvē.
Un ja kāds vīrs guļ pie sievietes, kas ir slima, un viņš atsedz tās kaunumu, atdarīdams viņas asins avotu, un viņa tam atver savu asins avotu, tad tie abi ir iznīcināmi no savas tautas vidus.
Mozus, 20:18
Šis Vecajā derībā minētais sods par tuvību mēnešreižu laikā ir viens no bargākajiem un noslēpumainākajiem — tas ir karet jeb dvēseļu izslēgšana no ebreju tautas.
Bet ja kādai sievai asins sārņi pil no viņas miesas, tad lai viņa top atšķirta septiņas dienas, un, kas viņu aizskar, top nešķīsts līdz vakaram.
Mozus, 15:19
Vēlākie komentāri paildzina šo laiku līdz 12 dienām — piecas dienas mēnešreizēm un vēl septiņas dienas līdz mikvai. Kā ikvienā gadījumā, kad ticīgo dzīvē rodas neskaidrības vai problēmas, vietējais rabīns ir tas, kurš vienīgais var precīzi pateikt, kurā brīdī mēnešreizes ir beigušās. Mikva ir īpašs slēgts baseins, kas paredzēts tikai šim nolūkam. Parasti to būvē nomaļā, labi aizsargātā vietā, bieži — kopā ar sinagogu. Sievietes dodas uz mikvu septītās dienas vakarā, tur rūpīgi nomazgājas, apgriež matus un nagus, noņem visas rotaslietas, liekos zobus, protēzes un pat nagu laku. Šādi sagatavojušās viņas pa vienai dodas uz baseinu, kur vecākā kalpotāja pārbauda, vai sieviete ir tīra un vai pie viņas ādas nav pielipis kāds mats.
Kad sieviete grib attīrīties, viņai ir jānogriež tie mati, kas atauguši viņas netīrības dienās, un jānogriež nagi kopā ar visiem netīrumiem, kas tajos.
Zohara, 3:79a
Arī nagu apgriešana šajā gadījumā nav tikai higiēniska rakstura ieteikums. Sievietes mati un nagi, kas izsenis tiek uztverti kā dabiski sievišķības atribūti un atšķirības zīmes, ir viens no veidiem, kā zemes līmenī manifestējas noteikti nevēlami spēki. Nevērība un paviršība šajā sfērā var izraisīt globāla rakstura nelaimes.
Simt divdesmit pieci netīrības veidi, kas saistīti ar varenā Pūķa līmeni, nonāk pasaulē. Un divdesmit septiņi galvenie no tiem iemitinās sievietēs un pielīp tām. Bēdas tam, kurš pietuvosies viņai šajā laikā. Jo tas, kurš pietuvosies viņai, piešķirs veidolu trūkumam augstākajā. Jo šī grēka dēļ pamostas augšā varenais Pūķis un nomet nešķīstību tur, kur to neviens nevēlas. Un savienojas ar Sievišķo, un vairo savus matus pie Vīrišķā, bet Sievišķais samaitājas, un aug viņas mati un palielinās viņas nagi. Un tad sāk atmosties tiesa visumā un viss samaitājas.
Zohara, 3:79a
Nagu apgriešanā ir jāievēro noteikta piesardzība. Vislabāk tos sadedzināt vai aprakt. Tiek uzskatīts, ka uzkāpjot uz nogrieztiem nagiem, grūtniece var pazaudēt augli.
Ir piecas lietas, kuras darot, cilvēks kļūst par savas nāves vaininieku: ēdot nenolobītus ķiplokus, sīpolus vai olas, dzerot ūdeni, kas nostāvējis atvērtā traukā visu nakti, nakšņojot kapsētā, nogriežot nagus un izmētājot tos vietās, kur staigā cilvēki...
Nida, 17a
Tikai tad, kad mikvas kalpotāja ir pilnīgi pārliecinājusies par sievietes tīrību un visu priekšrakstu ievērošanu, viņai atļauj veikt iegremdēšanās rituālu. Baseins parasti ir 1,5 x 1,5 m plats un 1,2 m dziļš. Agrāk tika uzskatīts, ka ūdenim tajā noteikti jābūt dabiskā veidā ietecējušam — strauta, ezera, upes, jūras vai lietus ūdenim. Gadsimtiem ilgušu teoloģisku strīdu rezultātā ir panākts kompromiss: vismaz daļai ūdens jābūt “dzīvai”, bet pārējais var nākt no krāna. Iekāpjot ūdenī, sieviete pietupjas, lai tiktu pilnībā apsegta. Līdzās stāvošā kalpotāja vēro, lai neviena ķermeņa daļa nepaliktu virs ūdens. Tad tiek noskaitīta īpaša lūgšana: “Svētīts esi, Kungs, mūsu Dievs, visuma pavēlnieks, kas svētījis mūs ar baušļiem saviem un licis mums veikt iegremdēšanos.” Reizēm tiek noskaitīta vēl arī lūgšana par Tempļa atjaunošanu, apsedzot galvu ar baltu lakatiņu. Pēc tam sieviete vēl divas reizes veic iegremdēšanos, bet kalpotāja to vēro un pasludina par notikušu. Tiek uzskatīts, ka pēc atgriešanās mājās sieviete stājas dzimumattiecībās ar vīrieti, lai gan tas nekur nav formulēts kā obligāts pienākums. Parasti, runājot par seksuālās dzīves regulēšanu, rabīni citē Dieva teikto, kas faktiski ir pirmā rakstiski saglabājusies pavēle visām dzīvajām radībām uz zemes, bet īpaši uzsvērta, vēršoties pie cilvēkiem: “Augļojieties un vairojieties!” Loģiski, ka šis imperatīvs ir primārs, attiecībā pret visiem pārējiem baušļiem, aizliegumiem un priekšrakstiem, tāpēc svarīgi ir bijis atrast izskaidrojumu augstākminētajiem tuvības ierobežojumiem. Rabīns Meirs mūsu ēras 2. gadsimtā uzskatīja, ka šīm regulācijām ir svarīga psiholoģiska nozīme — tās veicina seksuālās intereses saglabāšanu un līdz ar to vairo ģimenes stiprumu — “Lai sieviete visu mūžu būtu tikpat mīlama no sava vīra kā tad, kad bija līgava.” Mēnešreižu laikā vīrietis nedrīkst ne tikai pieskarties sievai, bet arī gulēt vienā gultā ar viņu, tāpec daudzās ebreju ģimenēs tradicionāli ir divas gultas — divguļamā laulības gulta un vienguļamā nidas gulta.
Taču ne mazāk svarīgs ir kāds cits aspekts. Sakārtojot savu dzīvi un iekļaujot to loģiski strukturētās, normatīvās formulās, cilvēks vienlaikus sakārto arī visu pasauli, neatstājot tajā vietu tumšām, noslēpumainām vai netīrām lietām, vai, citiem vārdiem sakot — uzveicot Pūķi. Tas, protams, ir nedaudz garlaicīgāk, taču nesalīdzināmi drošāk. Un pareizāk.