Vai jūs uzskatāt, ka ir labi lietot antibiotikas?
Foto: Aivars Liepiņš, Diena

Māris Belte

Vai jūs uzskatāt, ka ir labi lietot antibiotikas?

Haidparks

Drīzāk nē

Ingūna Vecvagare, ārste homeopāte

Protams, lietot antibiotikas ir labi, jo tās atsevišķos gadījumos patiešām ir dzīvību glābjošs medikaments, bet… To indikācijām jābūt ļoti stingri noteiktām. Patiesībā es antibiotikas izmantoju ļoti, ļoti retos gadījumos. Ne velti pasaulē tagad sāk parādīties raksti par to, ka samazinās vai pat zūd korelācija starp antibiotiķu lietošanu un izveseļošanos. Piemēram, pēdējais, ko es izlasīju, bija korelācijas analīze par to, cik efektīvi ir ar antibiotiķiem ārstēt vidusauss iekaisumu, un izrādījās ļoti neefektīvi. Acīmredzot, ja tur ir strutas, tad tas varētu būt efektīvi, bet, kamēr iekaisums ir katarāls, tikmēr ir jautājums — jā vai nē.

Es domāju, ka antibiotiku lietošanas indikācijas ir ļoti paplašinājušās mūsu… nu, patiesībā jau neizglītotības dēļ, jo nav alternatīvas, ko tad darīt, piemēram, šī paša vidusauss iekaisuma gadījumā. Jo — iekaisums ir, auss sāp, un ja ne antibiotikas, kas tad? Ja tā lieta būtu tik vienkārša, ka antibiotikām piemīt tikai šī tiešā iedarbība un šis medikaments patiešām dara to, ko mēs gribam… Taču tas diemžēl iedarbojas daudz plašāk un tā iedarbība ir vispārēja — tajā skaitā arī toksiska; tiek noārdīti šūnu apvalki. Rezultātā iznāk, ka mēs ar antibiotiku lietošanu nobeidzam ne tikai to bacili, kurš ir savairojies par daudz, bet arī pārējos normālos, ar to izjaucot organisma mikrofloru. Un cilvēki cieš no tā. Paskatieties, kāda situācija ir lauksaim­niecībā — lopu pārtikai tiek pievienoti antibiotiķi, īpaši jau putnkopībā. Jo — ja šajā lokālajā vidē, kur šie lopi tiek audzēti, antibiotiķus nelietos, tad tur izcelsies epidēmijas un visi tie lopi apsprāgs, nebūs nekādas peļņas. Bet līdz ar to gaļa ir piesātināta ar antibiotikām, nemaz nerunājot par hormoniem un nitrātiem, un mēs to visu apēdam.

Viennozīmīgi pateikt, vai ir labi vai slikti lietot antibiotikas, protams, nevar. Tas ir ļoti konkrēti — ja vajag, tad vajag, bet nekādā gadījumā ne profilaktiski. Arī man, homeopātam, neienāks prātā plaušu abscesu ārstēt tikai ar homeopātiem, jo tā ir nopietna lieta — viss ir jādara precīzi un neatliekami.

Ja kāds man saka, ka kaut kādas slimības ir apkarotas, pateicoties antibiotiķiem, tad, mīļie draugi, paskatieties, kas notiek apkārt! Kas notiek ar jaunajām slimībām un vai tiešām tās vecās ir apkarotas?

Katrai lietai ir divas puses, un ja runā par penicilīna izgudrošanu, es varu tikai iesaukties: “Super, tas ir vienreizējs atklājums!” Taču mēs nezinām, kas būtu noticis, ja tas nebūtu izgudrots, jo mēs melotu sev, ja teiktu, ka pasaule tādēļ būtu aizgājusi bojā. Kā cilvēki kaislīgi var aizstāvēt viennozīmīgas lietas — vai tad viņi nezina, ka viss šai pasaulē ir relatīvs, ieskaitot antibakteriālo terapiju?

Drīzāk jā

Māris Belte, ārsts internists

Foto: Andris Krieviņš Foto: Andris Krieviņš

Par antibiotikām es esmu tādēļ, ka, pateicoties tām, ir glābtas un tiks glābtas miljoniem cilvēku dzīvības. Un ja, piemēram, ir uzskats, ka bez antibiotiku lietošanas cilvēka dabiskās aizsargspējas ir pilnvērtīgākas, tad… cik cilvēks ir aizsargātāks ar savām dabiskajām aizsargspējām, ja viņam uzbrūk lācis mežā? Bet, ja viņam ir ierocis, tad pret lāci var labi cīnīties. Un mikrobi jau tādi agresori vien ir. Galu galā, tas ir viens no lielākajiem atklājumiem pasaules vēsturē, un ne jau velti Flemings saņēma par to Nobela prēmiju.

Šobrīd ir diezgan grūti taisīt operāciju bez antibiotiku aizsega, kaut gan mūsdienās antiseptika ir augstā līmenī. Neraugoties uz to — ļoti izplatītas ir infekciozas komplikācijas, un operācijas laikā lietojot antibiotikas, to risks ir daudz mazāks. Galu galā, mūsdienās pētījumos ir pierādīta antibiotiku nepieciešamība, jo šobrīd medicīnā viss vairs netiek balstīts uz individuāli praktizējošu ārstu vai profesoru empīrisko pieredzi, bet gan uz multicentriskiem pētījumiem. Šajā ziņā līderis ir Amerika, kur viss ir ļoti labi izpētīts — ņem 5000 pacientu vienā zonā, 5000 — otrā, un salīdzina: vienam dod antibiotiķi, otram nedod. Skatās visu — kāda ir mirstība, kādas komplikācijas, pētījums ir objektīvs, un uz procentuāli liela cilvēku skaita tiek pierādīts, ka antibiotikas ir nenovērtējamas. Šos pētījumus studē un uz to pamata ļoti stingri tiek izstrādātas rekomendācijas, kā arī tas, kā dēļ attīstās mutanti un rezistentie štammi. Jo tas lielā mērā notiek nepareizas antibiotiku lietošanas rezultātā. Protams, lietot antibiotikas pie saaukstēšanās un vīrusu saslimšanas ir galīgi nepareizi. Runājot par antibiotiku lietošanu, nevar nerunāt par cilvēku atbildību sabiedrības priekšā. Cilvēks pats, iespējams, arī izārstējas, bet no rezistento mikrobu celmiem, kas cirkulē, var ciest tuvinieki. Piemēram, tagad zināmā mērā ir tuberkulozes renesanse, ko veicinājušas visas lielās pārmaiņas un dzīves līmeņa krišanās. Ja var iztikt bez antibiotikām, tad labāk ir iztikt, bet, ja nevar, tad — jāārstē uzreiz un pareizi, un varbūt jāievēro profilakse pirms kāda pasākuma, kā to dara ķirurģijā, tad neattīstās rezistence un cilvēks nesaslimst.

Sagatavoja A. A

Raksts no Februāris, 2000 žurnāla