Kaspars Eihmanis

Tā es dzirdēju

"Šovakar jūs sagaidāt no manis atbildes uz četriem būtiskiem jautājumiem. Pirmkārt: Kur mēs esam? Otrkārt: Uz kurieni mēs ejam? Treškārt: Kā mēs tur nokļūsim? Ceturtkārt: Kas mūs sagaida jaunajā, 2009. gadā? Uz tiem jābūt gatavam atbildēt ikvienam premjeram. Un es esmu gatavs."

www.diena.lv/lat/politics/politika/ ministru-prezidenta-ivara-godmana-uzruna- latvijas-televizija

Es rodu patvērumu trijos dārgumos - Apgaismotajā - Budā, mācībā - dharmā un kopienā - sanghā.
Vecgada vakarā es jau biju pārkāpis vismaz divas no piecām universālajām budistu pareizas uzvedības normām paņča šīla. Nevienu gan nebiju nogalinājis, ja nu vienīgi netieši, lietojot uzturā atsevišķu sajūtošo būtņu (uz to brīdi jau nesajūtošo) miesu. Droši varu atzīties, ka nozadzis neko nebiju, ja nu vienīgi - uz brīdi piesavinājies kāda cita domas, lai labāk izteiktos (lasi, lai slēptu savējo domu neesamību vai to seklumu), tāpat vaļsirdīgi varu apgalvot, ka neleģitīmas seksuālās attiecības man ir svešas. Ar apzinātu melu izplatīšanu arī neaizrāvos, bet dionīsiskā dzira, jāatzīstas, mani neviļus aicināja pārkāpt visus aizliegumus uzreiz, vai nu arī pēc kārtas. Nezinu, ar kādu karmas bagāžu es būtu iesoļojis jaunajā gadā, bet, neilgi pirms Zeme pabeidza savu kārtējo cirkulāro riņķojumu ap Sauli, es un man līdzīgo adeptu kopiena - sangha, un, šķiet, vērā ņemama daļa šīs valsts iedzīvotāju piedzīvoja kārtējo dharmas rata pagriezienu - dharma čakra pravartana. Līdzīgi kā tad, kad Buda Šakjamuni, nu jau vairāk nekā pirms 2500 gadiem, netālu no Varanasi, Sarnatas Briežu parkā sludināja savu pirmo pamācību par Četrām cildenajām patiesībām - čatvārī ārja satjāni -, Ivars Godmanis runāja par “četriem būtiskiem jautājumiem.” Budas pamācības mēs atrodam pali Tipitakā, budistu kanona otrajā sadaļā sutta-pitaka (sanskr. sūtra-pitaka), tekstā Dhammačakkappavattana Sutta, kas ietilpst krājumā Samjutta Nikāja. Bet nu pie malas sholastiku! Godmaņa vēstījums ir jāvērtē no budistu hermeneitikas perspektīvas, jo tas liks mums aizdomāties par Budas mācības pamatnostādnēm un mūsu eksistenciālo stāvokli šajā laikmetā, kad piedzīvojam dharmas norietu. Tāpat tas ļauj mums, tumsonības nomāktajiem, atkal ieraudzīt Budas mācības spēku un atgriezt mūs uz pareizā ceļa. Tātad, kā jau sākas jebkura no budistu sūtrām: Evam me suttam - “Tā es dzirdēju.”
Godmaņa natūrfilosofiskie un ontoloģiskie pārspriedumi par dabas un ekonomikas ciklisko raksturu, ar savā ziņā maniheisku duālismu tumsas un gaismas veidolos, kā arī zoroastriskām tendencēm (“Ziniet... jo tumšāks ārā laiks, jo gaišāku uguni vajag kurt krāsnī.”), protams, var tikt vērtēti cēloņu un seku likuma ietvaros, tomēr daudz nozīmīgāka, pat atļaušos teikt, banāla, tādēļ vēl jo vairāk acīmredzama un vispārcilvēciska (lasi, vispārlatviska) šķiet ekonomiskās krīzes pieminēšana. “Pirmkārt. Jā. Mēs esam
Latvijas kredītu eiforijas beigās un globālās finanšu krīzes sākumā. Tā ir sāpīga kombinācija.” Nu, protams, ka sāpīga. Pirmā cildenā patiesība vēsta par ciešanām - dukkha -, lai aprakstītu tās nianses, nāktos izmantot pārāk daudz psiholoģisku terminu - frustrācija, nepilnīguma sajūta, pašnoliegšana, fiziskās sāpes... Kāda krīze, kāda eiforija? Dukkha bija, ir un būs, jo to paredz cilvēciskās eksistences īpatnības, kā arī mūsu domāšanas/ nedomāšanas specifika. Un nelīdz tas, ka Godmanis piemin Latvijas galvenās vērtības - Dziesmu un deju svētku emocionālo vienotību, pilsoniskās apziņas izaugsmi referendumos un, hm, Latvijas administratīvi teritoriālās reformas pieņemšanu. No aksioloģijas viedokļa vēl varētu strīdēties par vērtībām, bet nedrīkst tak’ aizmirst par fundamentāliem budistu pasaules uzskata principiem - anitja - nepastāvību. Kādas tur dejas un reģionālās reformas, ja nekas jau tā nav pastāvīgs? Vajag meklēt dukkhas cēloni - samudaja! Un tās cēlonis, protams, ir tas, ko apraksta otra cildenā patiesība - trišnā - iekāre, vēlme. Trišnā latviskais ekvivalents noteikti ir hipotekārais kredīts, līzingā iegādāts BMW650i un centrāltirgus kā iepirkšanās vietas nomaiņa ar Stockmann. Ar šo jautājumu Godmanis aptver abas patiesības uzreiz - ciešanas un to cēloņus.
Ar otro jautājumu “Kur mums jānokļūst?” Godmanis mēģina neortodoksālā veidā skaidrot iespēju atbrīvoties no ciešanām, norādot, ka mums “jānokļūst Eiropas attīstīto valstu pulkā”, nekavējoties piebilstot: “Un mēs tur nokļūsim.” Tātad mūsu mērķis ir nirvāna, un mēs tur nokļūsim!
Pēkšņas vai pakāpeniskas apgaismības rezultātā, vienalga, šajā vai nākamajā dzīvē, un nav svarīgi, kurā no sešām sajūtošo būtņu eksistences sfērām. Mēs tur būsim, un viss! Bet kur tad pazudis cēlais bodhisatvas solījums atbrīvot visas sajūtošās būtnes pirms sansāras rata pamešanas? Iespējams, ka premjerministra budistu metafizikas pārzināšana tālu pārsniedz manu laja sapratni, bet izskatās, ka viņš sludina sansāras un nirvānas nedualitātes principu. Krīze un plaukstoša ekonomika ir viens un tas pats. Kas redz tikai septiņus treknos gadus, neredzot septiņus liesos, vēl aizvien ir nezināšanas varā.
Trešā cildenā patiesība - nirodha - ciešanu pārtraukšana, un ceturtā - marga - ceļš, kas ved uz ciešanu pārtraukšanu, ir rodami viņa atbildē uz jautājumu “Kā mēs tur nokļūsim?” Skaidrojums paredz gan specifiska plāna esamību, ko mēs arī sapratīsim kā atsauci uz Budas Šakjamuni mācību par āštanga marga - astoņu pakāpju ceļu uz atbrīvi. Tikai veids, kā tas tiek apgalvots - “Galu galā - vai mums ir plāns? Jā. Mums ir plāns” - drīzāk atgādina japāņu animatoru radīto “80 dienās apkārt zemeslodei”, kuras adaptāciju atceras visi, jo īpaši pēc Skotlendjarda detektīva Fiksa hrestomātiskajiem teicieniem: “Vai jums ir plāns, mister Fiks? - Vai man ir plāns? Vai man ir plāns? Man ir veseli trīs plāni!” Bet plāns ir! Godmanis savā runā minēja septiņas sadaļas, kuras izskanēja kā atbildes Starptautiskajam valūtas fondam un pamatoja mūsu stingro apņemšanos. No budistu kosmoloģijas viedokļa tas laikam būtu jāsaprot kā vēršanās pie aizsargājošajām dievībām vai arī pie Rietumu paradīzes tīrajā zemē - sukhavati - mītošās Budas Amitabhas. Ja tā, tad iesaku jums steigšus sākt skaitīt aizsargājošo mantru. Tā kā (man) tuvāka ķīniešu valoda, varu aizlūgt arī par citiem: Namo Amituofo! Un tā septiņus miljardus reižu nākamo trīs gadu laikā!

Raksts no Februāris, 2009 žurnāla

Līdzīga lasāmviela