Kāpēc putni turpina dziedāt?

Šis raksts sākas tāpat kā filma “Mūzikas skaņas”: jūsu skats slīd pāri vasarīgai Austrijas Alpu ainavai, līdz kādā pļavā apstājas pie Džūlijas Andrūsas, kas izplūst dziesmā:¹

The hills are alive with the sound of music

With songs they have sung for a thousand years

The hills fill my heart with the sound of music

My heart wants to sing every song it hears²

Ir vasara, ir kalnu plašums, Džūlija, atvainojos – Marija, ir jauna un uz brīdi tikusi prom no klostera: kā lai nedzied! Tieši šī aina man bieži nāk prātā, runājot ar cilvēkiem par putnu dziedāšanu. Tā kā putnu dziesmas mūs pacilā, nereti šķiet, ka arī pašas putnu dziesmas ir tāds bezbēdīgs sveiciens saulei un pavasarim. Šādā noskaņā bija arī viena no pirmajām putniem veltītajām dziesmām, ko iemācījos bērnudārzā:

Kas manim kaitēja

Putniņam būt,

Uz zaļa zara

Mūžiņu vadīt?

Vējiņš mani šūpoja

Dieniņām cauri,

Vēsmiņa aijāja,

Naksniņu guļot.

Mušas mani baroja,

Garām skrienot,

Lietutiņš dzirdīja,

Mutītē līstot.³

Visu cieņu Rainim par viņa veikumu literatūrā, taču šķiet, ka putnu pazinējs gan viņš nebija. Ja mēs rūpīgi iedziļinātos, kāda ir putna dzīve, mēs ieraudzītu, ka vismaz no mūsu skatpunkta tā ir sasodīta elle, nemitīga cīņa par izdzīvošanu. Neviena muša tevi nebaro, garām skrienot: tā pašam jāatrod un jānoķer cerībā, ka šīm medībām patērētā enerģija nebūs lielāka par to, ko galu galā iegūsi no mušas apēšanas. Ja tava enerģijas bilance ir mīnusā, tu esi beigts. Naktī mušas ķert tu nevari, bet enerģiju turpini zaudēt, jo jāuztur ķermeņa siltums. Putnu ķermeņa krāsniņa deg karsti un izdeg strauji. Vējiņš un lietutiņš tevi drīzāk nogalinās nekā ieaijās un padzirdīs. Un, ja tu neticamā kārtā esi izdzīvojis līdz rītam, tad līksms un skaļš “Esi sveicināta, saule!” arī var nest tev nāvi. Džūlijai Andrūsai, pļavā skaļi dziedot, nekas nedraud. Viņai nav jābaidās, ka no krūmiem izlēks lapsa vai no koka galotnes lejā šausies vanags un viņu apēdīs. Bet Džūlija Andrūsa nav putns. Putnam dziedāt nozīmē riskēt ar dzīvību.

Un tomēr tie dzied… Putni tomēr dzied, lai gan dziedāšana ir grūts un dzīvībai bīstams darbs.

Te mazai atkāpei jāpaskaidro, kas vispār ir putna dziesma. Putni izdod dažādas skaņas, un zinātnieki, mēģinot vieglākai izpratnei salikt visu pa kastītēm, dala tās saucienos un dziesmās. Uzreiz gan jāsaka, ka šo “kastīšu” robežas patiesībā ir ļoti izplūdušas, taču, vienkāršoti sakot, dziesma parasti ir garāka un sarežģītāka skaņu virkne nekā sauciens. Un arī tajos gadījumos, kad dziesma ir īsa un vienkārša (piemēram, “ku-kū”), tai ir konkrētas funkcijas: partnera piesaistīšana un teritorijas aizsardzība (ir arī citas, bet tās šoreiz atliksim malā). Partnera piesaistīšana un teritorijas aizsardzība – lūk, tās ir lietas, kuru dēļ vērts riskēt ar dzīvību, jo tās nepieciešamas sugas turpināšanai. Sugas turpināšanai ir lielāka nozīme nekā tavai individuālajai dzīvībai.

Latvijā lielākā daļa dziedātāju ir putnu tēviņi, jo minētie pienākumi gulstas tieši uz viņu pleciem. Mātītes var, neriskējot sev pievērst lieku uzmanību, klausīties un mēģināt pēc dziesmas novērtēt, kurš no dziedātājiem būs labākais dzīvesbiedrs un tēvs. Savukārt citiem putnu tēviņiem dziesmā jāsaklausa draudi: “Šī ir mana zeme un mana sieviete! Ja tu šeit nāksi, tad es neapstāšos pie dziedāšanas un tu dabūsi pa kaklu!”

Ja grūti iztēloties, kā dziesma var būt reizē aicinoša (mātītēm) un draudīga (tēviņiem), lūk, viens piemērs no cilvēku repertuāra:

Ak, Trīnīt, mana sirdspuķīt, arvien, arvien,

Reiz solījies tu mana būt arvien, arvien…

un turpat:

Mēs sitīsim tos utainos arvien, arvien,

Pēc tam tos zili pelēkos arvien, arvien.⁴

Ja ar dziedāšanu nebūs līdzēts, tad jāsit vien būs. Mana teritorija taču.

Droši vien iemesls, kāpēc putnu dziesmas mums saistās ar prieka izpausmi, ir tas, ka putnu dziesmas mums sagādā prieku, lai gan mēs neesam šo dziesmu īstie adresāti. Un pieļauju, ka mūs tās iepriecina ne tikai tāpēc, ka ir skaistas un melodiskas, bet arī tāpēc, ka kaut kur zemapziņā mums glabājas paaudžu atmiņas no laikiem, kad mūsu pašu dzīve bija krietni bīstamāka. Putnu dziesmas pavasarī liecina, ka aiz muguras ir aukstā ziema, kad grūti atrast kaut ko ēdamu, putnu dziesmas no rīta – ka ir beigusies tumšā un bīstamā nakts. Saule ir atgriezusies, putni atkal dzied, un mēs esam dzīvi, lai to pieredzētu: viss būs labi!

Jā, patiesi, sezonāli putnu dziedāšanas aktivitāte (Latvijā) vislielākā ir pavasarī–vasaras sākumā, bet diennakts griezumā – agri no rīta, ap saullēktu. Kāpēc tā, ja reiz iepriekš vienojāmies, ka putnu dziesmas nav vienkārši sajūsmas pilni sveicieni saulei?

Saulei un dienas garumam ir liela nozīme putnu dzīves ciklos. Dienas saīsināšanās rudenī tiem liek straujāk uzbaroties un gatavoties ceļam uz siltajām zemēm, bet, dienām uz pavasara pusi kļūstot garākām, ir skaidrs, ka jāgatavojas ligzdošanai, jāatrod sev teritorija un partneris, tātad – jādzied. Ne velti zīlīšu dziesmas mēs varam dzirdēt jau ziemā – janvārī vai pat decembra beigās, kad šķiet, ka pavasaris vēl tālu. Taču dienas ir kļuvušas garākas, un tā ir zīme.

Savukārt iemesli putnu dziedāšanai agri no rīta var būt vairāki – gan labāka skaņas izplatīšanās vēsā gaisā, gan mazāk traucējošu trokšņu, gan citi; un ticams, ka viens no šiem iemesliem ir pēc iespējas ātrāk ziņot iespējamajiem konkurentiem: “Es esmu pārdzīvojis arī šo nakti, šī teritorija joprojām ir aizņemta.”

Kā zināms, dzied ne tikai putni, bet arī cilvēki. Lai gan starp putnu un cilvēku dziesmām ir daudz atšķirību gan izpildījuma fizioloģijā, gan funkcijās, tomēr ir arī pietiekami daudz kopīgā, lai mēs droši varētu tās apzīmēt ar vienu vārdu “dziesma”. Pirmkārt, gan putnu, gan cilvēku dziesmas ir sarežģītas ar balsi radītu skaņu virknes. Otrkārt, kā vienas, tā otras ir iemācītas, nevis iedzimtas. Protams, dabā gluži viss nav sadalāms tik vienkāršās kastītēs. Daļai putnu dziesma ir vienkārša un iedzimta, taču tās funkciju – partnera piesaistīšanas un teritorijas aizsardzības – dēļ tā tiek pieskaitīta dziesmām, nevis saucieniem. Un arī daļu cilvēku dziesmu saukt par sarežģītām būtu nepelnīts pagodinājums. Tomēr paliksim pie tā, ka, vienkāršoti sakot, dziesma ir iemācīta sarežģīta vokalizēšana.

Raugoties uz dziesmām no evolūcijas skatpunkta, jāatzīmē, ka putniem un cilvēkiem nav kopīga dziedoša senča. Tātad, tāpat kā putni un sikspārņi līdz lidošanai nonākuši katrs pa savu ceļu, arī dziedāšana putniem un cilvēkiem cēlusies neatkarīgi vienam no otra.

Mother says I was a dancer before I could walk

She says I began to sing long before I could talk

And I’ve often wondered, how did it all start?⁵

Kā tad tas sākās? Kad pirmoreiz dzirdēju šo ABBA dziesmu, man citētās rindiņas šķita jauks un poētisks pārspīlējums, taču, kopš pašam ir bērni, sapratu, ka nē: bērni tiešām bieži sāk dziedāt agrāk nekā iemācās runāt. Jau Darvins izvirzīja hipotēzi, ka tā noticis arī ar cilvēku kā sugu: dziesma varētu būt bijusi solis ceļā uz runas attīstību, t.i., sākumā cilvēku dziesmas varētu būt bijušas tādas pašas kā putnu dziesmas – melodijas ar konkrētu vēstījumu, bet bez vārdiem. Vai Darvinam bija taisnība, pārliecināties nevarēsim, taču skaidrs ir tas, ka mēs galu galā esam kļuvuši par radījumiem, kas var ne tikai dziedāt, bet arī runāt, piešķirot skaņām jau pavisam konkrētu jēgu. Tātad ne vairs vienkārši nododam kādu vēstījumu ar skaņu virkni, bet izmantojam konkrētus jēdzienus.

Tam, kā cilvēks mācās runāt, ir kopīgas iezīmes ar to, kā putni mācās dziedāt. Cilvēkiem, tāpat kā putniem, ir jutīgais periods – bērnība –, kad tie apgūst runāšanu. Mums, tāpat kā putniem, ir iedzimts priekšstats par to, kuras būtu tās skaņas, kas mums jāiemācās. Mēs nesākam šalkot kā vējš vai čīkstēt kā vecas durvis, bet zinām, ka mūsu skolotāji ir mūsu sugas pieaugušie indivīdi. Galu galā, kad esam daudz saklausījušies, mēs mēģinām sākt veidot atbilstošas skaņas paši. Gan jaunie putni, gan jaunie cilvēki vāvuļo un izdod daudzveidīgas un nesakarīgas skaņas, ieklausās paši sevī un tā pamazām pieslīpē savas skaņas pēc parauga, ko noklausījuši no pieaugušajiem.

Mācīšanās ir iespēja pielāgoties gan fiziskajai videi (putni labāk iemācās tās skaņas, ko konkrētajos apstākļos var labāk sadzirdēt), gan sociālajai videi (putni dziesmas bieži vien mācās no kaimiņiem). Tā gan putniem, gan cilvēkiem, mācoties dziedāt un runāt no tiem, kas atrodas visapkārt, veidojas reģionāli dialekti un, cilvēku gadījumā, atšķirīgas valodas. Mācīšanās arī ļauj nodot sarežģītu informāciju no paaudzes paaudzē: kā putnu dziesmu dialekti dzīvo ilgāk nekā paši putni, tā mēs dziedam dziesmas, kuru autori sen miruši un varbūt pat aizmirsti.

Kā jau minēju, pie dziedāšanas evolūcijas gaitā mēs nonācām neatkarīgi no putniem. Tātad mēs dziedājām paši savas dziesmas. Taču no aizvēstures līdz mūsdienām putnu dziesmām bijusi būtiska loma mūsu dziesmās un vēl jo vairāk – instrumentālajā mūzikā.

Jauka būtu doma, ka senie cilvēki, līksmojot par pavasari, trallināja līdzi putniem, taču, visticamāk, sākotnējais iemesls putnu dziesmu atdarināšanai ar balsi vai kādu instrumentu bija daudz pragmatiskāks.

Kā jau minēju iepriekš, putni dzied, lai aizsargātu savu teritoriju un piesaistītu partneri. Ja tavā teritorijā sāk dziedāt kāds cits tavas sugas tēviņš, tev jāiet sadot tam pa knābi, lai apstiprinātu savas tiesības. Putnu atsaukšanos uz paša sugas dziesmu cilvēki izmanto arī mūsdienās – putnu pētījumu un uzskaišu veikšanai, fotografēšanai un arī medībām (un daļā iepriekš minēto gadījumu šāda rīcība mūsdienās ir neētiska vai pat nelikumīga). Domāju, ka tieši medības varētu būt iemesls, kāpēc cilvēki sākuši atdarināt putnu dziesmas.

Taču putni ir ne tikai ēdami: tie skaisti izskatās un skaisti dzied, tie atšķirībā no mums spēj lidot, turklāt tie ir visur un samērā viegli novērojami. Tāpēc nav brīnums, ka putni ir tā dabas daļa, kam bijusi īpaša loma mūsu kultūrā. Un tad, kad iemācījāmies runāt un varējām savām dziesmām pielikt vārdus, bieži vien šie vārdi bija par putniem.

Putnus mēs varam sastapt gan dziesmusvētkos dziedamās tautasdziesmās:

Visiem labi, visiem labi

Manā tēvu zemītē.

Zaķim labi cilpu mesti,

Rubeņami rubināt.

gan rokmūzikā:

Kārna vārna uz slapa kapa

Man savu patiesību ķērc.⁶

Mūsu dzejā un dziesmās putni var būt tikai akcents apkārtējās dabas ainavā, lai radītu atbilstošu noskaņu:

Valga migla skalo stiebrus,

Kaut kur grieze, grieze griež.

Tā kā krāšņie saules rieti

Dzīve, dzīve jāizcieš.⁷

Taču ļoti bieži mēs putniem piešķiram arī simbolisku nozīmi. Šķiet, visvairāk mēs apskaužam un apbrīnojam putnu spēju lidot, to asociējot ar neierobežotu brīvību, un tāpēc putni dziesmās parādās tieši kā brīvības simbols, vai tā būtu Leonarda Koena “Bird on the Wire”:

Like a bird on the wire

Like a drunk in a midnight choir

I have tried in my way to be free,⁸

vai Džordža Beikera “Una paloma blanca”:

Una paloma blanca

I’m just a bird in the sky

Una paloma blanca

Over the mountains, I fly

No one can take my freedom away,⁹

vai mūsu pašu Labvēlīgā tipa “Aizlidot līdz”:

Kā gribas aizlidot līdz

gājputniem un rudens lapām…

Ja, izmantojot savu brīvību, putni tomēr ir atgriezušies atpakaļ pie mums, mēs to, kā jau minēju iepriekš, varam tulkot kā zīmi, ka grūtais laiks ir aiz muguras un tagad viss būs kārtībā:

Skatieties, redziet, cik plaši un brīvi

Svētelis debesīs riņķo un slīd.

Veroties viņā, ticēt mums gribas:

Nebūs vairs kara ne šodien, ne rīt.¹⁰

Un, tāpat kā ierastais meža ieloks, daudz ietais ceļš un vecais ozols, arī pazīstamie putni mums saistās ar māju sajūtu:

Visapkārt zeme zied kā zilis zieds, un tik,

Tik neparasti viegli iet, pat nedomājot, cik.

Jau dzīvē nostaigāts, jo vēl aizvien, aizvien

Ik rītus Kurzeme kā cielaviņa pretī skrien.¹¹

Jā, putni ir ne tikai simbols, bet arī mierinājums. Dziesmas par putniem un putnu dziesmas (lai cik trauksmaina būtu pašu putnu dzīve) ļauj mums rast mieru stresa pilnā pasaulē. Netrūkst pētījumu par putnu dziesmu lomu cilvēka trauksmes mazināšanā un garīgās veselības nodrošināšanā, tāpēc tagad, kad beigsiet lasīt žurnālu, iesaku iziet ārā pavasarī un paklausīties putnus. Un varbūt klusi pie sevis (tā, lai netraucētu putniem) padungojiet Džonijas Mičelas “Big Yellow Taxi”:

Hey farmer farmer

Put away that DDT now

Give me spots on my apples

But leave me the birds and the bees¹²