Igns Staškevičs

Uzņēmuma uzdevums vairs nav uzņēmējdarbība

181 ASV lielākās kompānijas bosi oficiālo “korporēšanās mērķa” definīciju nomainījuši no iespējami lielākas naudas pelnīšanas akcionāriem uz “mūsu sabiedrības uzlabošanu”, kas ietver arī rūpes par darbiniekiem, par apkārtējo vidi un ētisku rīcību.

The Guardian, 19. augustā


Lielāko amerikāņu uzņēmumu vadītāju apvienības Uzņēmēju apaļais galds dalībnieki 2019. gada 19. augustā nāca klajā ar “Paziņojumu par uzņēmējdarbības mērķi”, ko parakstījuši 183 ievērojami un ietekmīgi priekšnieki, viņu vidū Džefrijs Prestons Beizoss (Amazon), Tims Kuks (Apple), Džeimss Kvinsijs (Coca-Cola) un citi populārāko zīmolu galvenie pārstāvji.

Lai gan paziņojuma vēstījums ir pausts diezgan aptuvenā un politkorektā valodā, pasaules sabiedrība to saprata kā revolucionāru soli mūsdienu uzņēmējdarbības vēsturē: uzņēmuma galvenais mērķis vairs nav peļņa. Skaidrojumi ir dažādi, no skeptiskiem komentāriem par alkatīgu viltus līderu maldinošo publicitāti līdz ārkārtīgi cerīgiem ditirambiem jauna laikmeta sākumam, kas ievedīs pasaulē, kur nav ne ekspluatācijas, ne plutokrātijas, ne privātīpašuma un, iespējams, nav arī reliģijas.

Nosvērti aplūkojot situāciju, var pamanīt, ka starptautiskiem uzņēmumiem personiskas turības gūšana jau kādu laiku nav galvenais mērķis. Milzu uzņēmums, pat ja tā akcijas nav izliktas publiskā piedāvājumā, nekad nav īsts privātuzņēmums. Paziņojumā minētie citi akcionāri iejaucas un saņem savu daļu ieguvumu. Ikdienas klanīšanās klientiem, darbiniekiem, piegādātājiem un vietējai sabiedrībai nevienam starptautiskam uzņēmumam nav nekāds jaunums, bet gan viens no spēles pamatnoteikumiem.

Svarīgu paziņojumā ietvertā vēstījuma jēgu var uztvert nevis no tajā faktiski pateiktā, bet gan no nepieminētā. Un es saskatu vismaz divus šādus neminētos elementus.

Pirmais ir uzņēmuma peļņas neiekļaušana piecu uzņēmuma mērķu sarakstā. Bez paskaidrojuma atstātais neiekļāvums liecina par atteikšanos no godīgas, nemuldošas saskarsmes. Ir visai skumji novērot tiešas valodas izzušanu, šajā gadījumā – uzņēmējdarbības jomā.

Ja šādu paziņojumu būtu sniedzis valsts uzņēmums vai iestāde, tas nepiesaistītu nekādu uzmanību. Tikai daži nelabojami brīvā tirgus piekritēji saskata kādu jēgu no valsts skolas, muzeja vai slimnīcas, kas nes peļņu. Vai visiem privātuzņēmējiem jāmetas iekšā līdzīgā nākotnē? Ja daudzi pasta pakalpojumu sniedzēji un elektroenerģijas piegādātāji atzinīgi vērtē bezpeļņas principu, kāpēc interneta pakalpojumu sniedzējiem un pārtikas preču pārdevējiem būtu jāatšķiras?

Pelnīšanas morāle nav saistīta tikai ar triviālo priekšstatu par ļaužu alkatību. Lielā mērā tā ir saistīta ar vadības un pārvaldības efektivitāti. Kamēr nauda nepārstāj pildīt nomināla lomu ekonomiskajā apmaiņā, peļņu var izmantot par taustāmu un izmērāmu uzņēmuma darbības rādītāju. Klientu un darbinieku apmierinātība, piegādātāju izaugsme un vietējās sabiedrības labklājība izklausās pēc jaukiem nolūkiem, taču uzņēmuma ieguldījumu to sasniegšanā novērtēt nav vienkārši. Apsekojumi un aptaujas nav tik precīzas kā tīrā peļņa finanšu pārskata kopsavilkumā, tāpēc var būt diezgan grūti izvēlēties un īstenot adekvātu aizstājēju naudas izteiksmē izmērītiem uzņēmuma panākumiem.

Novēršanās no peļņas nenozīmē, ka uzņēmumi katrā ziņā pievērsīsies vispārējai labklājībai. Nejūtoties izmērāmu darbības rādītāju vadīta, uzņēmumu augstākā vadība var nevis pūlēties “sniegt vērtību” klientiem, bet vienkārši atslābt. Tādā gadījumā pircēji nesagaidīs veikalos jaunus, lētākus iPhone. Viņi varēs saņemt tikai vairāk steidzami piegādātas vidusmēra tirgvedības muldēšanas. Tad mērķis “ieguldīt darbiniekos” slēps mēģinājumus lāpīt slinkumu bezjēdzīgos līderības darbsemināros un “ilgtspējīgas prakses pieņemšana” izraisīs nepamatotus izdevumus par dažādām zaļajām iniciatīvām.

Otrais elements, kas nav pieminēts paziņojumā, ir valdības kā ieinteresētās personas loma ikvienā lielā uzņēmumā. Varbūt šis nepieminējums uzrāda parakstītāju nevēlēšanos vai pat bailes atzīt īstenību: politiķi un birokrāti pārņem akcionāru izšķirīgo lomu uzņēmuma pārvaldes augstākajā līmenī. Šī procesa sekas ir sevišķi pamanāmas banku nozarē. Iespējams, centrālās bankas visā pasaulē patiešām kontrolē privātās komercbankas vairāk nekā nominālie faktiskie īpašnieki. Šķiet, ka citi regulatori ātri mācās un vēlas līdzīgi rīkoties daudzās jomās, no telesakariem līdz lauksaimniecībai.

Paziņojuma vēsts pilnīgi atbilst ASV politikai uzturēt nepieredzēti augstu valsts parādu līdz ar milzīgu tirdzniecības deficītu un supervarenu armiju. Āzijas (un Latvijas) ieguldītāji amerikāņu akcijās, vēlreiz paskatieties patiesībai acīs! Jūsu gaidītās dividendes Uzņēmēju apaļais galds ir atzinis par viszemākās prioritātes mērķi no pieciem. “Ilgtermiņa vērtības radīšana akcionāriem” drīzāk nozīmē turības stagnēšanu (patiesībā samazinājumu), nevis izaugsmes stratēģiju. Esiet pazemīgi, mūsdienu pasaulē jūs tik un tā diez vai atradīsit labāku iespēju, kā pelnīt ar saviem centiem. Varat par to pārliecināties vietējā bankas filiālē.

Paziņojums liecina par ASV pamatuzņēmumu mēģinājumu komunicēt tīri politiskā veidā. Tas publiski pavēsta par finansiālās un politiskās varas saplūšanu, pasludinot: mēs esam īstie, lai kas arī sēž valsts pārvaldē. Mēs visos iespējamajos veidos labi parūpēsimies par visiem amerikāņiem (klientiem, darbiniekiem, piegādātājiem un viņu kaimiņiem). Mēs varam atļauties neraizēties par konkurenci. Mēs kļūsim vēl varenāki un bezatbildīgāki, jo spēlējam augstākā līgā par pārējiem stulbeņiem. Lai Riks no Kasablankas (“Atvainojiet, kungi! Jūsu darīšana ir politika, manējā ir vadīt bāru.”) nodzeras līdz nāvei. Un Miltona Frīdmana nemirstīgajai dvēselei ir jāiet pa to pašu ceļu. Par īsta uzņēmuma nodarbi turpmāk oficiāli ir noteikta politika.

Raksts no Oktobris 2019 žurnāla