Ilmārs Šlāpins

Investors

Izveidojoties jauna tipa attiecībām starp naudu, tās īpašniekiem un īpašumāiegūtgribētājiem, notikušas arī pārmaiņas valodas lietojumā. 90. gadu sākumā negaidītu popularitāti ieguva vārds ‘sponsors’, taču, laika gaitā trivializēts, tas ieguva negatīvu skanējumu (sponsors — cilvēks, kas maksā par seksuāliem vai emocionāliem pakalpojumiem). Kādu brīdi tika mēģināts šī vārda vietā lietot vārdu ‘donors’. Bet, ņemot vērā viennozīmīgo asociāciju ar asinspārliešanas procedūru un visiem ar asinsbrālību saistītajiem mitoloģiskajiem priekšstatiem, šī termina lietojums ieguva biedējoši mistisku pieskaņu un ne pārāk plašu izplatību. Iespējams, tieši tāpēc gadsimtu mijā, pateicoties sociāli vēsturiskajiem priekšnoteikumiem, kas izveidojušies, privatizācijas procesam ieejot pēdējā un galīgā attīstības fāzē, aizvien biežāk tiek lietots jauns un ievērojami dziļāks termins — ‘investors’. Aizgūts no viduslaiku latīņu valodas (investire — ietērpt, apģērbt), tas pirmām kārtām norāda uz aizbildniecisku vai, pareizāk sakot, apgādniecisku attieksmi pret investēšanas objektu. Vienkāršākajā izpratnē investors ir tas, kurš nopērk jums jaunu ziemas mēteli. Taču latīņu valodas priedēkļa in- divdomīgums ļauj to tulkot arī kā noliegumu (Apuleja darbos par ‘investiem’ saukti vīrieši bez bārdas), tā ka apģērbējs gluži dialektiski iegūst arī izģērbēja tiesības. Padomju laika pārliecība par importa mēteļu pārākumu arī šodien liek augstāk vērtēt ārzemju investorus, taču, jo negatīvāku pieskaņu šajā terminā ieliek lietotājs, jo anonīmāks un tumšāks rādās pats investēšanas process, nemaz nerunājot par gala iznākumu. Lai arī ir skaidrs, ka ‘investēt’ nenozīmē vienkārši nozagt (“iebāzt vestē”), kaut kāda slēpšanās un aizsegšanās tajā visā ir jūtama (investēt naudu akcijās nozīmē ietērpt to kādā civilizētākā, neatņemamākā un prestižākā formā). Kā klasiska investīcija jāuztver Trojas zirga piepildīšana ar bruņotiem vīriem un iesūtīšana pilsētā. Ne velti viduslaiku franču valodā šis termins lietots militārām vajadzībām — investir nozīmēja ielenkt cietoksni, pilsētu vai armijas daļu. Gluži dabiska ir latviešu neomulīgā sajūta, atrodoties ārzemju investoru ielenkumā un apzinoties savu mazspēju investēt kādam no viņiem.

Raksts no Februāris, 2000 žurnāla