Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Vitgenšteins ir vienīgais filozofs, kurš netiek uzskatīts par muļķi.
Delfi, 13. novembrī
Žurnāla Economist 19. oktobra numura centrālais raksts bija veltīts kļūdām zinātniskajās publikācijās. Raksta autors apgalvo, ka tās ir daudz izplatītākas, nekā zinātnieku kopiena un plašāka publika apzinās. Piemēram, kāds farmācijas uzņēmums nolēma pēc iespējas precīzāk atkārtot 53 nozīmīgus pētījumus par vēzi, un tikai sešos gadījumos tam izdevās nonākt pie tiem pašiem rezultātiem, kādi bija sākotnējā pētījumā. Viens no kļūdu iemesliem – zinātniskos žurnālus vairāk interesē publicēt jaunus atklājumus, nevis mēģinājumus atkārtot un pārbaudīt agrāko pētījumu rezultātus. Arī naudas devējus interesē “inovācijas”, nevis patiesība. Turklāt atkārtot iepriekšējos novērojumus un eksperimentus dažādu iemeslu dēļ nav viegli. Rezultāts ir aplamas teorijas un kļūdaini pieņēmumi, lai gan visiem zināms – lasītais jāpārbauda. Lūk, pavisam ikdienišķs piemērs.
Nesen portālā Delfi bija publicēta ziņa par “kādu vērīgu filozofijas fanātiķi”, kurš pievērsis uzmanību frāzēm, ko Google meklētājs piespēlē tiem, kas internetā meklē informāciju par to vai citu filozofu. Runa ir par Autocomplete jeb automātisko ieteikumu programmu, kas pazīstama jebkuram Google lietotājam. Kad meklētāja lodziņā sākam kaut ko rakstīt, Google izdara minējumu, kāds varētu būt mūsu iecerētās frāzes nobeigums, un piedāvā variantus, no kuriem izvēlēties. Tad nu “vērīgais filozofijas fanātiķis” bija pamanījis, ka, ierakstot meklētājā frāzi “Aristotelis ir” vai “Dekarts ir”, starp ieteiktajiem frāzes noslēgumiem uzrādās iespēja: “idiots”. Vienīgi kad viņš meklētājā ierakstīja “Ludvigs Vitgenšteins”, “idiots” kā iespēja neparādījās. Kā rakstīts Delfos, “tas liek secināt, ka simtiem un tūkstošiem cilvēku ik dienu meklētājā raksta atslēgas frāzes, kurās kādu pasaulslavenu filozofu nodēvē par muļķi”. Tā kā Google meklētājs liecina, “ko cilvēki patiesībā domā par kādu lietu, personu vai jautājumu”, gribot negribot nākas izsamist par filozofijas likteni mūsdienu pasaulē un rodas vēlme atklāt Vitgenšteina panākumu atslēgu. Tomēr, pirms iegrimstam drūmās apcerēs, mazliet apdomāsimies...
Vai novērojumu iespējams atkārtot? Kaut kādā ziņā nav, jo meklētāja rezultāti ir atkarīgi no tā, kur un kad veikts meklējums. Tomēr neizskatās, ka šajā gadījumā atšķirība ir būtiska. Katrā ziņā, ja meklētājā angliski ierakstām “Aristotle is”, automātisko ieteikumu programma paklausīgi piedāvā variantu “an idiot”. Visi piemēri, kuri minēti vietnē http://imgur.com/HwYWS9y, kas, šķiet, ir ziņas pirmavots, apstiprinās. Dekarts, Heidegers, Spinoza, Rasels, Fuko – par viņiem visiem meklētājs piedāvā frāzi “ir idiots”, bet par Vitgenšteinu ne. Tomēr ir viena problēma – šādu frāzi Google nepiedāvā arī Senekas, Hobsa, Jaspersa, Kirkegora, Sartra gadījumā. Džons Loks tādu ir izpelnījies, bet runa ir par seriāla “Lost” varoni Džonu Loku. Tātad Vitgenšteins tomēr nav unikāls.
Ierakstām “Obama”, “Merkele”, “Džastins Bībers”, “Roulinga”, “Merilina Monro”, “Šerloks Holmss”, “Hamlets”, “Harijs Poters”, “Jēzus”, “Donalds Daks” – par viņiem visiem Google sola atlasīt lapas pēc atslēgas vārdiem “ir idiots”. Bet par Mikipeli, Sarkangalvīti, Mozu šāda iespēja netiek piedāvāta. Ir variants “vampīri ir idioti”, bet nav “zombiji ir idioti”, savukārt Šrēdingera kaķis ir muļķis.
Hmm, vai tiešām tas liecina, ka “tūkstošiem cilvēku ik dienas” internetā meklē apstiprinājumu savai pārliecībai vai aizdomām, ka Hamlets un Donalds Daks ir idioti? Vai Google meklētājs tiešām uzrāda “cilvēku patiesās domas” par vampīru intelektu?
Es nezinu, kāds ir Google automātisko ieteikumu algoritms, bet izplatītais viedoklis, ka tie tiešā veidā atspoguļo frāzes popularitāti, nešķiet ticams. Pirmkārt, es nebrīnītos, ja meklēšanas rezultātus būtiski ietekmētu tas, kādas ir bijušas iepriekšējās intereses, atbilstoši, ja es sāku meklēt frāzes “x ir idiots”, tad arī Google man tās sagādā (un secinājumus no šī piedāvājuma es varu izdarīt tikai par sevi, nevis par cilvēci vispār).
Zīmīgi arī, ka angliski frāze “x ir idiots” ir samērā specifiska artikula dēļ, to raksta “x is an idiot”, un daudzos gadījumos, lai nonāktu līdz “idiotam”, nepietiek ar to, ka meklētājā ieraksta “x is”, vajag ierakstīt “x is a”, kas samazina izvēli uz tiem vārdiem, kas sākas ar patskani. Cik Spinozas raksturojumu, kas sākas ar patskani, varat iedomāties? “Spinoza ir ...”? Frāze ir ietvars, kurš daļēji nosaka to, kā tas tiek aizpildīts. Tas ir būtiski, ja atceramies, piemēram, kritiku, ko Google izpelnījās no feministu puses, kuri pievērsa uzmanību, ka tā pati automātisko ieteikumu programma frāzi “sievietēm vajag” pabeidza ar “palikt mājās”, “strādāt virtuvē” u.tml. Nav šaubu, ka šīs frāzes ir seksistiskas, bet pats formulējums “women should” ir specifisks un sieviešu tiesību aizstāvji diez vai to bieži lieto.
Visbeidzot, šaubas par to, ka nicinoša attieksme pret Aristoteli un citiem filozofiem ir plaši izplatīta, pastiprinās, ja pievēršam uzmanību Google atlasītajām vietnēm. Dīvainā kārtā tekstu, kuros apgalvots, ka Aristotelis, Platons vai Dekarts ir idioti, ir ļoti maz, un nekas neliecina, ka tie būtu izpelnījušies īpašu cilvēces uzmanību. Atslēgas frāze “Spinoza ir idiots” izceļ kāda filozofijas studenta video YouTube, kurā viņš kameras priekšā lasa savu skolas referātu. Pārējos, ja arī parādās abi vārdi “Spinoza” un “idiots”, to saistība ir nejauša.
Ja kaut ko no šī raksta var secināt, tad tas nudien nav par filozofiju.