Fiziskais kontakts

Līdz 140 rakstu zīmēm saspiestie, telegrammu lakonismam vai mobilā tālruņa īsziņām radniecīgie ziņojumi, kas sociālās tīklošanās un mikroblogošanas interneta vietnē Twitter.com tiek publicēti par to, ko šī pakalpojuma lietotāji “patlaban dara” vai “kas šobrīd notiek”, nav daļa no kaut kādas “virtuālas realitātes”, bet operatīvi atspoguļo norises bezmaz vai visās dzīves jomās, sākot ar prozaiskām ikdienas gaitām un beidzot ar ārkārtējiem notikumiem ziņās vai politiķu teikto un darīto. Taču bieži vien tā nebūt nav pasīva atspoguļošana, bet mēģinājumi iespaidot uzskatus, pieņemt viedokļus vai pamudināt uz aktīvu rīcību – ne vairs tviterī ierakstītu vārdu un teikumu formā, bet gan, piemēram, sarīkojot protesta akciju uz ielas. Tas ļauj prognozēt, ka dzīves ritms tviterī un ārpus tā kļūs arvien straujāks arī Latvijā, jo īpaši tāpēc, ka tuvojas Saeimas vēlēšanas.

Twitter izmantošana politisku mērķu sasniegšanai, protams, nav nekas jauns. Nemaz nerunājot par ASV prezidenta Baraka Obamas vēlēšanu kampaņu vai kampaņu ASV veselības aprūpes sistēmas reformu atbalstam, pēc mēroga sīkāku un nebūt ne vienmēr veiksmīgu politiskās tviterošanas piemēru kļūst arvien vairāk. Piemēram, Izraēlas Ārlietu ministrija 48 stundas no vietas gandrīz ik minūti publicēja pa kādam Twitter ziņojumam pēc bēdīgi slavenā Izraēlas bruņoto spēku uzbrukuma Free Gaza Flotilla kuģiem ar humāno palīdzību Gazas sektora iedzīvotājiem. ASV valsts departamenta paspārnē darbojas desmit cilvēku liela Digitālās sniedzamības komanda (Digital Outreach Team), kas arābu, persiešu un urdu valodās publicētās interneta vietnēs raksta komentārus pie ziņām un blogu ierakstiem, cenšoties izskaidrot ASV ārpolitiku. Venecuēlas prezidenta Ugo Čavesa tvitera kontu (@chavezcandanga [1. Lietotājvārdus no pārējā teksta tviterī mēdz nošķirt, pirms vārda liekot “gliemeža” jeb “at specific” simbolu @. Vārdi, pirms kuriem likts “restes” simbols #, automātiski kļūst par atslēgvārdiem – tā mēdz iezīmēt vienojošus tematus, piemēram, atsauci uz kādu notikumu vai preci. Pie lietotājvārdiem norādīts sekotāju skaits šā gada 17. jūnijā.] viņam ir vairāk nekā pusmiljons sekotāju, pats Čavess “seko” tikai sešiem Twitter lietotājiem) apkopjot 200 cilvēku leģions.

Mēģinājumi Twitter izmantot politikā ir sākušies arī Latvijā – pagaidām aktuālākais gan ir pašslavināšanas žanrs (@lindamurniece ar 1556 sekotājiem, @ainarsslesers ar 3152 sekotājiem), nerimstoši asprāšu, dīkdieņu vai politisko konkurentu centieni veidot politiķu viltus profilus (@andrisskele ar 2 sekotājiem, @jutastrike ar 161 sekotāju), kā arī dažbrīd jau pār mēru uzstājīgi savu ideju popularizētāji, piemēram, pastāvīgais žurnāla Rīgas Laiks autors un lata devalvācijas aizstāvis @oslejs (1389 sekotāji), kura neatlaidība brīžiem var mēroties ar tādu komercpasākumu kā @atraiskredits (141 sekotājs) aktivitāti – no @atraiskredits automātisku piedāvājumu aizdot apaļu summiņu saņem ikviens nelaimīgais, kas savā tvītā jauši vai nejauši pieminējis vārdu “nauda”.

Pagaidām aizraujošāko ar politiku saistīto attiecību drāmu piedāvā @scipcinskis (994) un @E_stendzenieks (3350) – būdami Saeimas vēlēšanu reklāmu kampaņu veidotāji vismaz nomināli pretējiem politiskiem spēkiem (partiju apvienībai Vienotība un Par labu Latviju) viņi laiku pa laikam izklaidē publiku un sevi ar savstarpējām laipnībām. Interesanti, ka šīs būs pirmās Saeimas vēlēšanas, kad partiju reklāmu veidotāji atsauksmes par reklāmas aktivitātēm varēs saņemt, tā teikt, reālajā laikā, turklāt gan no politiskajiem pretiniekiem, gan biznesa konkurentiem, gan kura katra garāmgājēja. TV skatītāji tviterī čakli komentēja @E_stendzenieks veidotās kustības Par labu Latviju diskusijas LNT tiešajā ēterā, savukārt pats @E_Stendzenieks tvītoja viņiem pretī, atrazdamies televīzijas studijā. Tviterī plaši tika apspriesti gan pirmie Par labu Latviju, gan Vienotības reklāmas klipi – pēc tam, kad pēdējie tika visai pamatīgi nokritizēti, @scipcinskis taisnojās: “Tā bija spontāna taktiska reakcija, sorry, ka tik nesmuki, bet rezultāts ir – Vienotības reklāmu redzējuši 18, 4 % – P[ar] L[abu] L[latviju] reklāmu redzējuši 6, 9 %!” Kādreiz politikā visai aktīvais @jurgisliepnieks (1198) par politiku tviterī izsakās aptuveni tikpat bieži kā par iespējamajiem zaudējumiem un guvumiem, Latvijā legalizējot marihuānu.

Vēl nesen tviterī visai aktīvais LU Filozofijas fakultātes 2. kursa students @armn (1059), kas plašu publicitāti iemantoja ar Latvijas Universitātes mācībspēku plaģiātisma apkarošanu, tagad nedaudz pieklusis, savukārt vēl lielāku ažiotāžu izraisījušais aktīvists @neo4ata (5090), kurš publiskoja Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas datubāzē iegūto informāciju par valsts iestāžu amatpersonu ienākumiem, pēc tam, kad tika atklāta, iespējams, viņa patiesā identitāte, ir noklusis pavisam.

Viens no interesantākajiem un plaši apspriestiem notikumiem Latvijas tviterpasaulē jūnija sākumā bija fotogrāfa @balcus domstarpības ar uzņēmuma Ave Lat Apsargs sargiem un nākamajā dienā sarīkotā protesta akcija. Ja kāds to vēl atceras tviterī un ārpus tā, @balcus bija fotografējis būvbedri Dzirnavu ielas posmā starp Tērbatas un Krišjāņa Barona ielu. Objekta apsargi bija mēģinājuši fotografēšanu sabiedriskā vietā traucēt un fotogrāfu pat sākuši raustīt un kaut kur vilkt. @balcus, izsprucis no apsargu tvēriena, jau tajā pašā dienā tviterī aicināja bīstamajā vietā nākamajā dienā ierasties ikvienu interesentu ar fotokameru un demonstratīvi fotografēt “aizliegto objektu”. Akcija izdevās, un Dzirnavu iela uz brīdi bija fotogrāfu pilna. Šis atgadījums, tāpat tviterī pagājušajā gadā dzimusī un ārkārtīgi veiksmīgā akcija @Lielie_LV, ir apliecinājums tam, ka 140 zīmju gari ziņojumi var nebūt tikai tukša salmu kulšana, bet pamudinājums no vārdiem ķerties pie darbiem.

Raksta autors pateicas par palīdzību @arturs (5307)