Veslijs Raglss "Es neesmu eņģelis", 1933

Daniela Zacmane

Veslijs Raglss "Es neesmu eņģelis", 1933

Veslijs Raglss
Es neesmu eņģelis, 1933
I’m No Angel, Wesley Ruggles

Asprātība ir mana vājība, un kino tas nozīmē – Meja Vesta, un bez citātiem te neiztikt. Var piekrist Jona Meka iepriekšējā RL sacītajam, ka daži aktieri ir gan saturs, gan sižets un pašam stāstam nav nozīmes. Un stāsts jau arī, būsim godīgi, visai muļķīgs: dziedātāju un lauvu dresētāju Tīru (viņas kroņa numurs ir iebāzt galvu lauvas rīklē) mīl daudzi vīrieši; viņā iemīlas arī jauniņais Kerijs Grānts (aktieris ir Vestas atklājums); viņi grasās precēties; notiek kāds pārpratums, un viņa iesūdz līgavaini tiesā; viss atrisinās, viņi saprot, ka mīl viens otru, – drīzāk banāli, ne asprātīgi. Blondās kaķiskās dīvas ar pašapzinīgo gaitu lielākais spēks ir viņas sentencēs (Vesta pati rakstīja filmu scenārijus): “Kad esmu laba, es esmu ļoti laba, bet, kad esmu slikta, es esmu vēl labāka,” vai replika: “Ko, tikai vienu?” uz zīlnieka pareģojumu: “Es redzu vīrieti jūsu nākotnē.” Nu labi, tad jau arī: “Tu šonakt esi brīnišķīga.” (Grānts) – “Es vienmēr esmu brīnišķīga naktīs.” (Vesta) Bet dzīvē, no rīta, pamanu uz ledusskapja drauga reiz dāvināto magnētiņu ar sofā izgūlušos, kā izrādās, Meju Vestu: “Dzīve ir tikai viena, bet reizēm ar to pietiek.” Vārdu sakot, YOLO (you only live once).