Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
V.S. Van Daiks
Tievais vīrs, 1934
The Thin Man, Woodbridge Strong Van Dyke
Ja nu filmu vajadzētu salīdzināt ar dzērienu, un šajā gadījumā tam ir attaisnojums, tad “Tievais vīrs” līdzinās labam šampanietim. Ekspresionisma garā iesākusies filma pamazām izvēršas par patiešām asprātīgu “screwball” detektīvu, kas īpaši izceļas gan ar abiem galvenajiem varoņiem, gan ar iedzeršanu saistītiem jokiem. Izbijušo detektīvu skatītājs vispirms ierauga jaucam kokteiļus, drīz parādās viņa apburošā sieva, viņa nekavējoties pieprasa sešus martīni. Joki dzirkstī cits pēc cita: – Ko tu dzersi? – Neko. – Tā ir kļūda. – Vai no rīta: – Kas man vakar iesita? – Pēdējais martīni. – utt.; to pavadībā viens no kinematogrāfa jautrākajiem detektīvpāriem Niks un Nora Čārlzi (Viljams Pauels un Mirna Loja) savstarpējas koķetērijas ugunīs eleganti atmin noziegumu. Niks Čārlzs neatbilst klasiskam detektīvam – vislabprātāk viņš neko nedara, pārsvarā laiski dzer, nevis izmisīgi domā, viņa suns Skipijs lielākoties baidās, nevis palīdz, un beigās Niks atzīstas sievai, ka vainīgo viņš nemaz nezinot, viņam tā tikai liekoties. Uz Čārlzu pāri skatīties ir tik aizraujoši, ka nav brīnums – filmai seko vēl piecas sērijas ar daudziem un dažādiem kokteiļiem.