Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Espreso automāta garā vēsture
https://ej.uz/espreso_automāts
Džimijs Stamps, Smithsonian Magazine, 2012. gada 19. jūnijā
Espreso pagatavošana “notiek molekulārā līmenī”. Laba kafija var sanākt tikai tad, ja tai ir labs ķīmiskais sastāvs. Svarīga ir “precizitāte, konsekvence un nevainojama līdzsvara atrašana starp malšanu, temperatūru un spiedienu”. Mašīnas ar to tiek galā labāk nekā cilvēki. Pirmajos automātos, kurus Milānā izmantoja 19. gadsimta beigās, kafiju vārīja lielos katlos un uz atklātas liesmas, bet tad ieradās Akille Gadža. (2100 vārdu)
Gatavojam ar prieku: kā uzvārīt kafiju?
Džūlians Badžīni, Aeon, 2013. gada 9. janvārī
Mūsdienās daudzos pasaulē labākajos restorānos kafiju gatavo vienā un tajā pašā veidā – espreso automātā. Tāpat savās mājās to varat pagatavot arī jūs. No vienas puses, ļoti patīkami apzināties, ka pasaule ir sapratusi, kā uzvārīt tasi kafijas, kas spēs apmierināt pat visprasīgākā eksperta vēlmes, turklāt tagad to var izdarīt ikviens. No otras puses, mazliet uztrauc doma, ka tagad kafija visur būs vienāda un jebkāda individualitāte un jaunrade šajā jomā ir izskausta. (2500 vārdu)
Līdz ausīm kafijas zinātnē
Flora Liktmane, NPR, 2013. gada 12. aprīlī
Saruna ar zinātniski pamatotas kulinārijas pamatlicēju Haroldu Makgī par bioloģiju un ķīmiju, kas ir pamatā labai kafijai. Lai pagatavotu tieši tādu dzērienu, kāds jums patīk, pupiņas ir jāgrauzdē pašam. Neapstrādātas kafijas pupiņas atgādina “vecus zaļos zirnīšus ar izteiktu koksnes garšu”. Grauzdētas pupiņas jau ir gluži kas cits. “Grauzdējot pupiņu, jūs radāt simtiem un tūkstošiem jaunu ķīmisko savienojumu.” (1050 vārdu)
Starbucks peļņas lielvara
https://ej.uz/aizdevums_Starbucks
Dž. P. Konings, Moneyness, 2019. gada 21. augustā
Starbucks ir parādā 1,6 miljardus ASV dolāru klientiem, kuri izmanto uzkrātās vērtības maksājumu kartes. Izklausās pēc nepatikšanām, bet patiesībā tā ir īsta zelta bedre. Tā ir nauda, kuru klienti ieskaitījuši savos karšu kontos, bet vēl nav iztērējuši, – patiesībā sabiedrības bezprocentu aizdevums Starbucks. Statistiski ap 10% šo naudas līdzekļu nekad netiks izmantoti. Tie ir uzdāvināti Starbucks uzņēmumam. (1760 vārdu)
Viņš deva priekšroku melnai
https://ej.uz/kafijas_tolerance
Markmans Eliss, LARB, 2020. gada 16. septembrī
Par kafijas bioloģisko un kulturālo iedarbību. Kafija ļauj justies modram, jo tā bloķē ķīmiskos signālus, kas liecina par nogurumu. Sanāk, ka smadzenes tiek “mānītas, ļaujot tām domāt, ka tās nav tik nogurušas, cik patiesībā ir”. Kafija arī “lielā mērā izraisa atkarību”, iespējams, tā ir “vislielāko atkarību izraisošā psihoaktīvā viela”, kāda atrodas vispārējā apritē. Tajā pašā laikā lielākajai daļai cilvēku ir izveidojusies “tolerance pret tās iedarbību”. (1300 vārdu)
Neredzamā atkarība
Maikls Polans, The Guardian, 2021. gada 6. jūlijā
Kofeīns uzlabo spēju koncentrēt un noturēt uzmanību. Tā ir viela, kas iedarbojas uz prātu un aizkavē noguruma sajūtu. “Būt kofeīna uzlādētam ir nevis pamata, bet gan izmainīts apziņas stāvoklis.” Tas izraisa arī fizisku un psiholoģisku atkarību – tiesa, ļoti mērenu. Ja atteiksieties no spēcīgā kafijas dzeršanas ieraduma, jūs jutīsieties bremzēts un miegains dienām vai pat nedēļām ilgi. (3875 vārdi)
Kafijas dzeršanas atbalstam
Lindsija Abramsa, The Atlantic, 2012. gada 30. novembrī
Viss, kas zinātniski atzīts, ir labs. Dzeriet, cik vien daudz kafijas vēlaties. Dzeriet, cik vien spējat. Arī desmit tases dienā nav par daudz. Klīniskie pētījumi liecina, ka kafijas dzeršana samazina diabēta, depresijas, kolorektālā vēža, sirds mazspējas un prostatas vēža risku. Kafija nāk par labu aknām, mazina sāpes, pasargā no Alcheimera slimības, uzlabo koncentrēšanās spējas, pagarina dzīves ilgumu. (1550 vārdu)
Kas labāks – kafija vai smūtiji?
Maikls Moslijs, BBC, 2013. gada 24. oktobrī
Divas līdz piecas kafijas tases dienā ļauj ilgāk dzīvot, skaidrāk domāt un justies laimīgākam. Smūtiji ir saldi dzērieni, kas dara resnu un palielina iespēju saslimt ar konkrētiem vēža veidiem. Tātad kafija ir tūkstošreiz labāka par smūtiju. Ja jums prasās augļus, tad ēdiet augļus, nevis dzeriet smūtijus. Kafijai sākumā bija slikta reputācija tāpēc, ka kafijas dzērējiem mēdza būt arī citi slikti ieradumi un cēlonība radīja pārpratumus. (1600 vārdu)
Padzert kafiju kosmosā nav vienkārši
Kriss Džonss, Esquire, 2007. gada 29. janvārī
Dienasgrāmata par dzīvi Starptautiskajā kosmosa stacijā. “Visa pārtika tiek uzņemta caur salmiņu. Vienīgais izņēmums – Petits ir iemācījies no salmiņa izspiest kafiju mazās, nevainojamās bumbiņās, kas karājas bezsvara stāvoklī, gaidot, kad viņš tās saķers ar muti vai, ja viņam ir labs garastāvoklis, satvers ar irbulīšiem un iebāzīs mutē. Viņš tā dara tāpēc, ka tur, augšā, tas ir iespējams, bet lejā – nav.” (6800 vārdu)
Lobāmie, raujamie, spiežamie un caurduramie
Luīze Hārpmane un Skots Spekts, Cabinet, 2005. gada 3. septembrī
Kritisks skatījums uz vienreizlietojamo kafijas turzu vāciņu vēsturi. Kopš Starbucks ASV 80. gados izraisīja kafejnīcu uzplaukumu, pasaulē savairojušies dažādi jauni vāciņu veidi. Piešķirti 26 patenti “plastmasas vāciņiem, caur kuriem var dzert”. 70. gados to bija tikai deviņi. Vienreizējās lietošanas vāciņus var iedalīt četrās pamatkategorijās atkarībā no atvēršanas veida: lobāmie, raujamie, spiežamie un caurduramie. (1770 vārdu)
Kā atrast X vārdā espresso?
Vitālijs Kaurovs, Wolfram Blog, 2017. gada 30. novembrī
Ar matemātiskās modelēšanas palīdzību fiziķis Vitālijs Kaurovs pierāda, kādā veidā vārds expresso angļu valodā kļuvis par līdzvērtīgu pareizrakstības veidu vārdam espresso un kāpēc to nevajadzētu labot kā kļūdu. Kaut arī expresso lieto daudz retāk nekā espresso, tā lietošana laika gaitā nav mazinājusies. Līdz ar to uzskatāms, ka šis vārds neizzudīs, un, ja tam dos iespēju, kādu dienu tas varētu pat apsteigt espresso popularitātes ziņā. (4470 vārdu)