Dāvis Sīmanis

Žans Liks Godārs "Ķīniete" 1967


Žans Liks Godārs
Ķīniete, 1967

La Chinoise, Jean-Luc Godard

Pateicoties savai jaunajai sievai Annai Vjazemskai, kura tolaik studēja filozofiju Nantērā, Godārs nonāca pavisam tuvu jauniešu videi, tādēļ arī spēja gandrīz kā gaišreģis paredzēt to studentu radīto haosu, kurā Parīze nonāca jau pēc nepilna gada. Līdzīgi kā viņam pazīstamie Nantēras personāži, arī pieci filmas varoņi studenti brīvo laiku pavada, spriedelējot par revolucionāro vardarbību, politiskajām slepkavībām, Mao Dzeduna mācības pielietojamību ikdienā (jāņem vērā, ka arvien lielāks skaits komunistu pasaulē uzskatīja, ka tieši Mao, nevis padomju vara ir kļuvis par vienīgo īsto “marksisma-ļeņinisma” ķīlu), izkurtējušo kapitālismu un amerikāņu imperiālismu. Tēli novietoti tikpat kā uz skatuves, līdzīgi Meljesa triku filmām, bet filmas struktūra veidota kā intensīva politisko lekciju, popārtisku etīžu un objektu teātra kolāža, pilnā mēra pierādot Godāra pievēršanos brīvai brehtiskās esejas formai. Filmas noslēgumā studentu ieplānotā padomju kultūras ministra Šolohova slepkavība izgāžas, jo tiek sajaukti viesnīcas istabu numuri un nogalināts neīstais cilvēks. Bet sešus mēnešus pēc filmas pirmizrādes vairāk par simtu to pašu Nantēras studentu ieņēma dekanātu, aizsākot lielākos nemierus Francijas pēckara vēsturē.

Raksts no Novembris 2019 žurnāla