Mārcis Ošiņš

Vladimīrs Morāveks "Garlaicība Brno" 2003


Vladimīrs Morāveks

Garlaicība Brno, 2003

Nuda v Brně, Vladimír Morávek


Šī melnbaltā komēdija mazliet skumdina, taču galvenokārt pārsteidz: tā vērpjas ap četriem bezcerīgiem attiecību stāstiem, un daudzmaz laimīgi beidzas tikai tie divi, no kuriem to varētu sagaidīt vismazāk. Olinka un Stanislavs – divi čehu jaunieši, kuri iepazinušies vieglatlētikas sacensībās Viškovā, – par sava mīlas stāsta attīstības vektoru šķiet tikpat nepārliecināti kā skatītājs, turklāt viņi ik dienas saņem apbrīnojami diletantiskus padomus no līdzcilvēkiem (Olinka – no pusmūža vecuma kaimiņienes, kuras laulība pārtrūka tāpēc, ka vīrs viņai matos iezieda divus kilogramus cūku tauku; un Stanislavs – no brāļa, kurš viņu mudina vingrināties gaidāmajai tuvībai, uzvelkot prezervatīvu uz mīklas radziņa). Tomēr viņu autentiskajai romantikai ceļā nestājas nekas – ne prezervatīvi, ne Olinkas kaimiņienes un pat ne viņas bažīgā māte, kuru meitene, gaidīdama ciemos Stanislavu, uzcienā ar miega zālēm un ieslēdz pieliekamajā. Arī pārējiem stāsta varoņiem veiksme uzsmaida ne vairāk kā Olinkas mātei – un šo kopiespaidu papildina stāstītāja izteiksmīgie komentāri (“Mireks jūtas kā skumjš, noklīdis cālēns, taču pats to nekad neatzītu”). Bet gluži pesimistiska šī filma tomēr nav – galu galā, ja vienā garlaicīgā dienā Brno četri cilvēki atrod mīlestību, tas taču laikam nav maz.