Mārcis Ošiņš

Tošio Macumoto "Manai cietušajai labajai acij" 1968


Tošio Macumoto

Manai cietušajai labajai acij, 1968

Tsuburekakatta migime no tame ni, Toshio Matsumoto


Šajā japāņu avangarda kinorežisora Tošio Macumoto eksperimentālajā īsfilmā viens otram blakus projicēti divi kadri, taču nekontrolējamība un psihedēlisms, kas piemīt filmā redzamajam un dzirdamajam, rada sajūtu, ka vienlaikus pastāv daudz vairāk nekā divas filmas. Vienīgais motīvs, kas ekrānos valdošo hipnotisko kņadu savelk kopā, ir Japāna 60. gadu beigās: dokumentāli kadri ar studentu protestiem, kontrkultūru, karu, hipijiem un bohēmu līdzās motociklu sacīkstēm, pornogrāfijai, The Rolling Stones un reklāmu saukļiem. Iespējams, šobrīd vēl izteiktāk nekā filmas uzņemšanas laikā agresīvs un nospiedošs attēlu un ziņojumu jūklis, kas uzmācas no vairākiem ekrāniem reizē, šķiet pazīstams, bet savādu atvieglojumu rada atskārsme, ka šoreiz no redzētā nebūs jāmēģina izlobīt jēgpilnu un secīgu stāstījumu: filma neļautos saturiskai analīzei, kas sniedzas viņpus atmosfēriskā un jutekliskā, pat ja vienlaikus atskaņotās ainas sadalītu un skatītos atsevišķi – vai tad, ja katrai acij un ausij varētu uzticēt savu daļu.

Raksts no Jūnijs 2021 žurnāla