Daniela Zacmane

Roberts Siodmaks, Edgars G. Ulmers "Cilvēki svētdienā", 1930

Roberts Siodmaks, Edgars G. Ulmers

Cilvēki svētdienā, 1930

Menschen am Sonntag, Robert Siodmak, Edgar G. Ulmer

Visinteresantākās nereti izrādās filmas, kuru anotācijā minēts, ka filmā nekas nenotiek. Tieši mazās lietas un pavisam sadzīviskas detaļas acīmredzot veido pārlaicīgu struktūru, uz kuru skatīties kā vērotājam ir aizraujoši, kaut vai tāpēc, ka katrs te atpazīst savu varbūt neieraudzīto dzīvi. Iespējams, ikdienas apzeltījuma dēļ piecu jaunu cilvēku vienas dienas mazo notikumu bezvārdu simfonija pazemīgi un nepretenciozi ir kļuvusi par vienu no kino vēstures ietekmīgākajām filmām. Filmā ir burvīgs inscenējuma un dokumentalitātes sajaukums: varoņi satiekas, cauri pilsētai dodas uz ezeru, koķetē, cep desiņas, daudz smejas, bet pilsēta (šajā gadījumā Berlīne) tikmēr dzīvo savu dzīvi: cilvēki iet savās gaitās, auto brauc, mātes stumj ratiņus, sētnieki slauka ielas, radot iespaidu, ka tā tas ir bijis un būs vienmēr. Filmas romantismam un naivumam klāt ir arī skumja intonācija: mēs zinām, ka svētdiena beigsies, Berlīne un vispār pasaule drīz mainīsies; arī galvenie filmas veidotāji no Vācijas emigrēs uz ASV, tiesa, turpinot uzņemt citas brīnišķīgas filmas. Bet tie jau būs citi cilvēki citās dienās.