Daniela Zacmane

Prestons Stērdžiss "Salivana ceļojumi" 1941

Prestons Stērdžiss

Salivana ceļojumi, 1941

Sullivan’s Travels, Preston Sturges


Domājot par tēmu – kinoizglītība skolās –, nesen kā sauktu es ieraudzīju melnbaltas filmas kadru ar vīrieti auto, kurš blakus sēdošajai sievietei saka: “Filmas ir lieliskākais izglītošanas līdzeklis, kādu pasaule jelkad ir pazinusi.” Apgalvojuma didaktiskums, par laimi, patīkami kontrastē ar pašu bezbēdīgo kadru: abi varoņi brauc kabrioletā, daiļajai dīvai (Veronika Leika) vējā plīvo blondie mati. Viens no veiksmīgākajiem pagājušā gadsimta 40. gadu Holivudas režisoriem (un scenāristiem) savam varonim, arī veiksmīgam režisoram, liek mocīties ar tādiem jautājumiem kā: vai labāk uzņemt izklaides vai nopietnas filmas? Vai režisors var taisīt filmu, piemēram, par nabagiem, nezinot, kas ir nabadzība? Šajā projektu laikmetā, kad jaunu filmu veidošana tiek pamatota ar tēmu aktualitāti vai kādu citu iemeslu, šī ciniskā komēdija ir īsti vietā. Salivans ar savu pārģērbšanos par nabagu un došanos pasaulē un visu pārējo, kas tam seko, ir labs atgādinājums, ka labas filmas vērtību nenosaka vis tas, par ko tā ir, bet gan tas, kāda tā ir. Nevar gan noliegt, ka jauki ir arī tas, ja filma piedevām vēl ir smieklīga un tās galvenie varoņi beigās apprecas.