Daniela Zacmane

Meitene ar pistoli, 1968


Mario Moničelli

Meitene ar pistoli, 1968

La ragazza con la pistola, Mario Monicelli


Ir tādas filmas, par kurām, visticamāk, drīz vien aizmirst, taču pati filmas skatīšanās iepriecina. Lūk, tāda ir “Meitene ar pistoli”. Jaunā un skaistā Asunta zaudē nevainību ar švītīgo Vinčenco, kas tajā laikā Sicīlijā nozīmēja vienu: pavedējam sieviete jāapprec, vai arī viņu nogalinās kāds no sievietes ģimenes. Apņēmīgā Asunta (lomā Monika Viti) ar pistoli somiņā pati dodas uz Londonu meklēt slapstīgo vīrieti. Monika Viti pirms šīs filmas klīda un pamatā klusēja Mikelandželo Antonioni atsvešinājuma pilnajos stāstos; šeit viņa sevi parāda pavisam citā gaismā. Līdz šim ieturētā itāliete daudz runā, kliedz, dejo, valkā parūkas, arvien īsākus svārkus, dejo un beigās pat smēķē. Un, protams, kaislīgi mīl.

Moničelli pavelk uz zoba visu, gan Itālijas vecmodīgos tikumus, gan bohēmiskās Anglijas vaļības; viņš vienlīdz izjoko gan konservatīvos, gan liberāļus un iedzeļ kā maskulīnajiem vīriešiem, tā feministiskajām sievietēm. Skatoties filmu, nevar nedomāt par to, ka gribētos pabūt ekstravaganto tipu pilnajā 60. gadu Anglijā, ka Monikai Viti ir grūti atbrīvoties no Antonioni filmu atstātā viņas kā dramatiskas aktrises nospieduma, ka mūsdienās politkorektums ir nogalinājis komēdiju un ka 2010. gadā commedia all’italiana meistars Moničelli ņēma un izdarīja pašnāvību.

Raksts no Marts 2022 žurnāla