Mārcis Ošiņš

Pavasaris, vasara, rudens, ziema… un pavasaris, 2003


Kims Kidoks

Pavasaris, vasara, rudens, ziema… un pavasaris, 2003

Bom yeoreum gaeul gyeoul geurigo bom, Kim Ki-duk


Gadalaiku uzskaitījums nosaukumā atbilst piecām filmas daļām, un patiesībā pa daudzpunktei pienāktos pēc katra vārda: filmas sižets aptver vismaz dažas desmitgades, bet sezonālās etīdes cita citu nomaina pēkšņi, noslēpumaini un ik reizi radot vairāk jautājumu nekā atbilžu. Gadalaiki mijas simtgadīgu koku ieskauta kalnu ezera vidū, kur koka mājā uz plosta mitinās budistu mūks un viņa jaunais māceklis (laiku pa laikam viņiem līdzās manāms arī kaķis, bruņrupucis, čūska, suns, gailis un citi dzīvnieki). Viedā mūka aizgādībā zēns mācās izjust līdzjūtību, bēdas un ciešanas, prieku un baudas, līdz piepeši mazā nebēdņa vietā ieraugām jau pieaugušu vīru, un pieaugšana, kā izrādās, visas šīs mācības nav padarījusi vienkāršākas: “Reizēm mums jāatvadās no tā, kas mums patīk. Kas patīk mums, patiks arī citiem.” Nav grūti uzminēt, ka runa šeit ir par mācekļa mīļoto: kāda māte atved savu meitu un uz laiku pievienojas dzīvei savrupajā mūka cellē, lai meita atlabtu no slimības (jāpiebilst, ka vecais mūks un meitenes māte viņu pasludina par veselu tad, kad māceklis un meitene viens otrā neizbēgami iemīlējušies). Reibinošo mīlestību nomāc dažādas grūtības un “akmens, ko nāksies visu dzīvi nest sev līdzi sirdī”, bet ir arī mierinājums, ka vienmēr nāks nākamais gadalaiks… un atkal nākamais.

Raksts no Oktobris 2021 žurnāla