Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Harolds Reimiss
Analizē šo, 1999
Harold Ramis, Analyze This
Filmas recepte ir skaidra: paņemt lieliskus aktierus (galvenajās lomās Roberts De Niro un Bilijs Kristals), izspēlēt viņu (precīzāk, De Niro) mafijfilmu kino pagātni un, galvenais, pavilkt uz zoba ar psihoanalīzi apsēsto Holivudu un pie tās klišejām pieradinātos kino skatītājus. Grūti iedomāties pretējākus tipāžus kā gangsteru bosu Polu Viti un psihoterapeitu doktoru Soubelu, un tur jau arī tas joks. Sapņu interpretācija (“Es no ledusskapja izņēmu pienu. Tas bija melns!”), tēva izšķirošā loma, Oidipa komplekss (“Kas, tu stulbs? Tu esi redzējis manu māti?!”), apspiestās vēlmes un dusmu bloķēšana, u.c. freidismi tiek iztirzāti pa starpu apšaudēm, spageti ēšanai un vairākkārt gandrīz notikušām laulībām (arī droši vien freidisms). Visīstākā veiksme (droši vien nostrādāja zemapziņa) filmā ir Viti miesassargs Dželijs. Viņa galvenais uzdevums ir palīdzēt bosam, un uz šīs cilvēcības un vienkāršības fona visi psihotermini un ņemšanās ar pagātni izskatās kā tukšas patronas spēļu revolveros. Filma, par laimi, ir tik smieklīga, ka neatstāj laiku dziļākai analīzei.