Dāvis Sīmanis

Fransuā Trifo "451 grāds pēc Fārenheita" 1966

Fransuā Trifo

451 grāds pēc Fārenheita, 1966

Fahrenheit 451, François Truffaut

 

Francijā kino vēsturniekus vienmēr ļoti interesējis, kā pārtrūka attiecības Jaunā viļņa grand tandēmā. Godāra pārmetumi draugam Trifo aizsākās 60. gadu beigās – par naudas tērēšanu lielbudžeta filmām un slinkumu iesaistīties studentu politiskajā cīņā. Trifo sākumā atbildēja izvairīgi, un tas Godāru vēl vairāk uzkurināja. “451 grāds pēc Fārenheita” bija vienīgā Trifo filma, kas atbilda Godāra pārmetumiem, vienlaikus tos atspēkojot. To patiešām par ievērojamu summu bija pasūtījusi Universal studija kā savu pirmo lenti, kas speciāli paredzēta Eiropas tirgum. Bet Trifo ekstravagantā versija par Reja Bredberija slaveno antiutopiju skaidri iezīmēja politisko kontekstu, rādot nākotnes sabiedrību, kur kopīgā labuma vārdā vara īsteno dažādus ierobežojumus, arī cilvēku rūpīgi slēpto grāmatu dedzināšanu. Filma bija politisks manifests (ja turpināsiet skatīties televīziju un nelasīsiet, kļūsiet par kapitālistiskā stulbuma upuriem), bet tikpat labi tas bija arī profesionāls manifests, apliecinot režisora vēlmi nokļūt Holivudā un veidot filmas tur. Holivuda Trifo nespīdēja, bet Godārs pirmoreiz aizdomājās par draugu.