Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Etore Skola
Īpašā diena, 1977
Una giornata particolare, Ettore Scola
Itāļu 20. gs. 60. gadu kinematogrāfs pieradinājis skatītāju redzēt Sofiju Lorenu un Marčello Mastrojanni jaunus un iemīlējušos un parasti – komēdijā. “Īpašā diena”, kas sākas ar vairākas minūtes gariem dokumentāliem kadriem no dienas (1938. gada 6. maijs), kad Romā pie dučes ierodas fīrers, – ir pavisam citāda. Filmas darbība, gandrīz kā Hičkoka filmā “Logs uz pagalmu”, notiek daudzdzīvokļu namā. Kamēr turpat netālu tiekas pasaules politikas noteicēji, šajā namā, pateicoties no būra izsprukušam putnam, satiekas divi kaimiņi – daudzbērnu māte Antonieta un no darba radio atlaists intelektuālis Gabriele. Viņa noziegums būs tas, ka viņš ir padomājis, kam īsti tic pūlis, kurš devies uz parādi; viņai līdz šim domāt nav bijis laika.
Un kāpēc man skatīties kādu seriālu, ja šeit divās stundās ir iespēja gan redzēt melnbaltos kadrus ar Hitleru un Musolīni, gan skaistos sēpijas toņos vērot, kā divi svešinieki vienas īpašas dienas laikā saprot to, kā saprašanai bijis nepieciešams tieši šāds – ļoti dzīva otra cilvēka nejaušas klātbūtnes nosacījums. Sanāk, ka, lai svarīgais notiktu vienam, vispirms kaut kam jānotiek divatā. Un vēl man ir aizdomas, ka, lai tas būtu pavisam īpaši, tam jānotiek dzīvē, ne tikai filmā.