Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Džoels Koens, Ītans Koens
Balāde par Basteru Skragsu, 2018
The Ballad of Buster Scruggs, Joel Coen, Ethan Coen
“Nekas nav atlicis kā vien drupas, vispārējs sabrukums.” Rindas no Šellija “Ozimandija” filmā skaita Harija Melinga atveidotais bezrocis un bezkājis, kuru vadā apkārt, lai izrādītu raupjajai kovboju publikai mežonīgos ASV miestos. Tajos patiešām valda sabrukums, fizisks un morāls, jo 19. gadsimta “neatklātajā Amerikā” visapkārt vazājas asinskāri indiāņi, metodistu pārceļotāji, slepkavnieciski zelta meklētāji un dziedoši šāvēji duelanti. Šī brāļu Koenu pēdējā filma tapusi Netfliksa jaunajā, “mazliet sarežģītākajā” kino programmā, vieglu roku apvienojot dažādas vesterna žanra tradīcijas un klišejas nelielos pastāstos. Koeni ironizē par to, ko viņi paši pazīst vai vismaz ir ilgstoši pētījuši jau iepriekšējos darbos, – zemi, kur ne sirmgalvjiem, ne arī citiem nav vietas. Vieglais tonis, ar kādu šī mežonīgo Rietumu antoloģija tiek stāstīta, pakāpeniski rada eksistenciālu atskārsmi, ka visi dzenas pakaļ iedomātai dzīvei (kā jau tas pieņemts “visu iespēju zemē”), bet diemžēl viss jau ir nokavēts.