Ilmārs Šlāpins

Olivjē Burdo "Gaidot Bodžanglu"

Olivjē Burdo

Gaidot Bodžanglu

Rīga: Jānis Roze, 2017


Stāsts par autoru, kas mocījies no disleksijas un nekur dzīvē nav varējis atrast sev vietu, līdz saņēmies un uzrakstījis šo īso un viegli lasāmo romānu, lai kļūtu slavens vispirms jau Francijā, bet tad arī visā pasaulē, šis stāsts jau vien ir pamudinājums pieķerties grāmatai, kurā zēns ar attīstības traucējumiem stāsta par savu dīvaino ģimenīti – ekstravaganto māti un bezatbildīgo tēvu, kuri balansē uz dažādām sociālām un psihiskām barjerām. Taču svarīgākais laikam nav saturs, bet valoda, kurā izplūdusī robeža starp realitāti un izdomājumiem tiek notverta ar lielu mīļumu un naivu uzticēšanos valodas ierastākajiem frazeoloģismiem un idiomām, saskatot to piedāvātajā domāšanas modelī iespēju ne tikai patverties kādā stabilā un “pieņemtā” shēmā, bet arī atrast zināmu estētisku baudījumu. Traucē vienīgi autora iecerētā divu tekstu pretstatīšana, izmantojot slīprakstu, kas traucē lasīt garākus fragmentus un nojauc secību. Tā vai citādi, šis romāns lasītāja prātā neizbēgami veido paša iztēlotu filmu, tāpēc izdevēju izvēle par labu abstraktākam vāka attēlam nāk tikai par labu, jo oriģinālvalodas izdevumā tur redzams dejojošs pāris, kuros būtu jāmēģina saskatīt romāna varoņus.