Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Kevins Jangs, red.
Afroamerikāņu dzeja: 250 cīņas un dziesmu gadi
Ņujorka: Library of America, 2020
Struggle patiesībā nav tikai tas, ko Marksam un Ļeņinam darīja masas vai, teiksim, strēlnieki Tīreļpurvā un citur. Struggle var būt arī bez karogota mērķa, vienkārši cenšanās izdzīvot, pārvarot ikdienas grūtības. Šoreiz varbūt pietiek tās raksturot paša Kevina Janga dzejoļa “Money Road” vārdiem: “Kluss/ sāpju sniedziņš kupolā/ ko gribas sakratīt.” Taču skaidrs, ka 250 gadu garumā viss nav tikai sāpes, pārestības, netaisnība un ciešanas (“šī filma nevar būt par melnām sāpēm un radīt melnas sāpes./ šī filma nevar būt par garu vēsturi ar garu sāpju vēsturi,” raksta Deinezs Smits). Pirmais Amerikā publicētais afroamerikāņu dzejas krājums, starp citu, iznāca 1855. gadā, kad nevienam tolaik nezināmais Volts Vitmans publicēja savus “Zāles stiebrus”. Un šī krājuma autore bija savulaik Senegālā nolaupītā, bet jau Londonā atzinību guvusī Filisa Vītlija, kuru viņas Bostonas saimnieki drīz pēc tam atbrīvoja no verdzības, bet kuras slava drīz apsīka un kura nomira lielā trūkumā 31 gada vecumā. Jangs savu 1100 lpp. biezo sējumu sāk ar viņu un beidz ar Džamilu Vudsu, 1989. gadā dzimušo Čikāgas dzejnieci un performanču mākslinieci (“tava balss kā kluss sprediķis mierina masas, vēsi uzrunā liesmas, spēlē ēterā melnas plates, uguns laikā izplatot soula evaņģēliju”). Bet pa vidu vēl daudzas zināmas un arī nepazīstamas dzīves.