Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Dmitrijs Rancevs
Meditācijas un precizējumi
Veiters korporācija, 2019
Kas gan var būt kaitinošāks par cilvēku, kurš visu zina labāk par tevi, pamana pirms tevis, atklāj un parāda ar pirkstu, turklāt izdara to nevainojami skaidrā un neatkārtojami sarežģītā valodā, protot savērpt tev pat prātā neienākušas sakarības un sakritības, visvienkāršākajā notikumu ķēdītē kādas provinciālas filmiņas sižetā atpazīstot globālus kinovalodas attīstības procesus un tektoniskus estētisko principu pārbīdes izraisītus lūzumus? Tieši tik kaitinošs ir Dmitrijs Rancevs, kas gadu desmitiem izkopis hermētisko kinokritikas valodu, novedot to līdz pilnībai un zaigojošam mirdzumam. Nē, var vēl saprast, kā iespējams uzrakstīt dziļu pārdomu pilnu tekstu par izcilu un kinoklasikas panteonā iekaltu mākslas darbu, bet kā to pašu paveikt, ja jāraksta par vietējā režisora debijas filmu, par kuru itin nekas nav un nevar būt skaidrs, bet jebkas, ko tu uzrakstīsi, var torpedēt vai salauzt viņa trauslo karjeras sākumu? Ranceva presē publicēto rakstu krājums ir perfekts kā Dāvida galva, ko vēl gadsimtiem ilgi centīsies kopēt mākslas akadēmiju studenti. Mums atliek tikai atšķirt to, raudzīties tajā ieplestām acīm un meditēt par savu tukšību.